UNESCO Pasaules mantojuma vietas Afganistānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Afganistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Afganistānas ir iekļautas 2 vietas (abi kultūras objekti), savukārt 4 vietas Afganistānā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Abi iekļautie objekti Pasaules mentojuma sarakstā ir atzīti arī kā apdraudētie objekti. Afganistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1979. gada 20. martā.[1]
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdraudētie objekti| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Džāmas minarets un arheoloģiskās drupas | Gouras vilajets 34°23′48″N 64°30′58″E / 34.39667°N 64.51611°E |
2002 | Kultūra | ii, iii, iv | Džāmas minarets ir 62 metrus augsts minarets, kas tika uzcelts ap 1190. gadu no ķieģeļiem. Slavens ar sarežģīto ķieģeļu, apmetuma un glazēto flīžu apdari. 2002. gadā minarets tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, šajā pašā gadā tika iekļauts arī apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā. 2014. gadā britu raidsabiedrība BBC ziņoja, ka tornim draud sabrukšana.[2][3] | 211 |
 |
Bāmijānas ielejas kultūrainava un arheoloģiskās drupas | Bāmijānas vilajets 34°49′55″N 67°49′36″E / 34.83194°N 67.82667°E |
2003 | Kultūra | i, ii, iii, iv, vi | Bāmijānas ielejā i redzama mākslas un reliģijas attīstība no 1. līdz 13. gadsimtam Senajā Baktrijā. Ielejā ir redzams dažādu kultūru aovienojums uz Gandrara budisma mākslas skolas pamata. Teritorijā ir daudz budistu klostera ansambļi un svētvietas, kā arī vairākas celtnes no islāma perioda. 2001. gadā tās uzspridzināja talibi, jo uzskatīja tās par pagānu elkiem.[4][5] | 208 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Herātas pilsēta | Herātas province 34°22′26″N 62°10′45″E / 34.37389°N 62.17917°E |
2004 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 1927 |
 |
Bahlas pilsēta (Antīkā Baktrija) | Balhas vilajets 36°46′23″N 66°52′25″E / 36.77306°N 66.87361°E |
2004 | Kultūra | ii, iv, v | 1928 |
 |
Bande Amīra | Bāmijānas vilajets 34°50′23″N 67°13′51″E / 34.83972°N 67.23083°E |
2004 | Daba | vii, viii, ix, x | 1946 |
 |
Bage Babūrs | Kabula 34°30′9″N 69°9′29″E / 34.50250°N 69.15806°E |
2009 | Kultūra | iv | 5469 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Afghanistan». UNESCO World Heritage Centre. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ «Afghan historic minaret of Jam 'in danger of collapse'». BBC Online. BBC News. Skatīts: 2015. gada 12. maijā.
- ↑ Minaret and Archaeological Remains of Jam, UNESCO
- ↑ «Why the Taliban are destroying Buddhas». Usatoday.com. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
- ↑ Cultural Landscape and Archaeological Remains of the Bamiyan Valley, UNESCO
| ||||||||
