UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Norvēģijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Norvēģijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] Norvēģija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 12. maijā.

Sarakstā iekļautie objekti

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Urnes koka baznīca	Sogna un Fjūrane 61°17′53″N 7°19′21″E / 61.29806°N 7.32250°E / 61.29806; 7.32250	1979	Kultūra	i, ii, iii	Urnes koka baznīcas (stavkirke) ir baznīcas Sognā un Fjūranē. Tās celtas 12. un 13. gadsimtā un ir izcils piemērs tradicionālajai skandināvu koka arhitektūrai. Baznīcas apvieno ķeltu mākslu, vikingu tradīcijas un romānikas telpisko struktūru.^[2]	58
Brigene	Hordalanne 60°23′51″N 5°19′24″E / 60.39750°N 5.32333°E / 60.39750; 5.32333	1979	Kultūra	iii	Brigene, Bergenas vecā piestātne, ir atgādinājums par pilsētas nozīmīgumu un no 14. līdz 16. gadsimta vidus bija Hanzas savienības locekle. Piestātni, daudz postījuši ugunsgrēki, pēdējais 1955. gadā un tas izpostīja daļu raksturīgos koka namus. Šobrīd piestātnē ir 62 koka ēkas.^[3]	59
Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne	Trendelāga 62°34′27″N 11°22′59″E / 62.57417°N 11.38306°E / 62.57417; 11.38306	1980	Kultūra	iii, iv, v	Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne saistīta ar vara atradnēm, kas dibinātas 17. gadsimtā un tika izmantotas 333 gadus līdz 1977. gadam. Vieta ietver pilsētu un tās rūpniecības kultūrainavu. Daudzām no pilsētas ēkām ir saglabājusies koka fasāde, sniedzot par to, kāda izskatījās pilsēta Viduslaikos.^[4]	55
Altas klinšu zīmējumi	Finnmarka 69°56′49″N 23°11′16″E / 69.94694°N 23.18778°E / 69.94694; 23.18778	1985	Kultūra	iii	Altas klinšu zīmējumi atrodas Alta fjordā, netālu no polārā loka. Zīmējumi tapuši no 4200.g. p.m.ē. līdz 500.g. m.ē. un atspoguļo vietējo iedzīvotāju dzīvi Ziemeļu apgabalos.^[5]	352
Vegaøyan - Vegas arhipelāgs	Nūrlanne 65°38′0″N 11°54′0″E / 65.63333°N 11.90000°E / 65.63333; 11.90000	2004	Kultūra	v	Arhipelāgs aptver 10 salas uz dienvidiem no polārā loka un kopā veido 103 310 ha lielu kultūrainavu, no kuriem 6930 ha ir zeme. Vietējo iedzīvotāju galvenais iztikas avots ir zvejniecība. Arhipelāgā ir vairāki zvejniekciemi, piestātnes, noliktavas somateria mājas (būvētas pūkpīļu ligzdošanai) un bākas. Līdz 9. gadsimta beigām salas bija kļuvušas par nozīmīgu zvejniecības centru. Vegas arhipelāgs atspoguļo zvejnieku un lauksaimnieku dzīvi, pēdējo 1500 gadu laikā.^[6]	1143
Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti)	Finnmarka 70°40′12″N 23°39′48″E / 70.67000°N 23.66333°E / 70.67000; 23.66333 69°56′19″N 23°21′37″E / 69.93861°N 23.36028°E / 69.93861; 23.36028 69°39′52″N 23°36′08″E / 69.66444°N 23.60222°E / 69.66444; 23.60222 69°01′43″N 23°18′19″E / 69.02861°N 23.30528°E / 69.02861; 23.30528 (kopā ar Igauniju, Baltkrieviju, Lietuvu, Somiju, Moldovu, Krieviju, Latviju, Ukrainu, Zviedriju)	2005	Kultūra	ii, iii, vi	Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Norvēģijā atrodas 4 punkti.^[7]	1187
Rietumnorvēģijas fjordi — Geirangerfjords un Nīrejfjords	Mēre un Rumsdāle un Sogna un Fjūrane 62°7′15″N 7°7′44″E / 62.12083°N 7.12889°E / 62.12083; 7.12889 60°56′7″N 6°55′53″E / 60.93528°N 6.93139°E / 60.93528; 6.93139	2005	Daba	vii, viii	Fjordi atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, uz ziemeļaustrumiem no Bergenas. Geirangerfjords un Nīrejfjords atrodas 120 km attālumā viens no otra un ir daļa no Rietumu Norvēģijas fjordu ainavas. Abi fjordi paceļas 1400 m augstumā, bet dziļumā vismaz 500 metri. Fjordis ir ūdenskritumi, upes, ledus ezeri, ledāji un nelīdzeni kalni.^[8]	1195
Rjūkanes-Notodenes industriālā mantojuma vieta	Tēlemarka 59°52′43″N 8°35′37″E / 59.87861°N 8.59361°E / 59.87861; 8.59361	2015	Kultūra	ii, iv	Industriālā vieta atrodas kalnu, ūdenskritumu un upju ielejās un ietver hidroelektrostacijas, pārvades līnijas, rūpnīcas, infrastruktūras sistēmas un pilsētas. Komplekss tika izveidots ar uzņēmuma Norsk Hydro palīdzību, kas ražo slāpekļa mākslīgo mēslojumu. Komplekss tika izveidots 20. gadsimta sākumā atsaucoties uz mēslojuma lielo pieprasījumu.^[9]	1486

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Brigene

Urnes koka baznīca

Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne

Altas klinšu zīmējumi

Vegaøyan - Vegas arhipelāgs

Strūves ģeodēziskais loks

Rietumnorvēģijas fjordi — Geirangerfjords un Nīrejfjords

Rjūkanes-Notodenes industriālā mantojuma vieta

Vietas Norvēģijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Lapzemes teritorija — Tīsfjords, fjords no Hellemobotnas un Rago	Nūrlanne	2002	Jaukti	iii, v, vii, viii, ix	1750
Lofotu salas	Nūrlanne 68°19′59″N 14°39′59″E / 68.33306°N 14.66639°E / 68.33306; 14.66639	2002	Jauti	iii, vii, ix, x	1751
Svalbāras arhipelāgs	Svalbāra 78°13′0″N 15°33′0″E / 78.21667°N 15.55000°E / 78.21667; 15.55000	2007	Jaukti	v, vi, vii, viii, ix, x	5161
Jana Majena un Buvē salas, kā daļa no Vidusatlantiskās grēdas	Jana Majena sala 71°2′47″N 8°13′49″W / 71.04639°N 8.23028°W / 71.04639; -8.23028 Buvē sala 54°26′0″S 3°24′0″E / 54.43333°S 3.40000°E / -54.43333; 3.40000	2007	Daba	viii, ix, x	5162
Vikingu piminekļi un vietas:Vestfoldas kuģa paliekas un Hillestādes dzintara atradnes	Sogna un Fjūrane	2011	Kultūra	iii	5577

Atsauces

[1] Norvēģija

[2] «Urnes Stave Church». UNESCO.

[3] «Bryggen». UNESCO.

[4] «Røros Mining Town and the Circumference». UNESCO.

[5] «Rock Art of Alta». UNESCO.

[6] «Vegaøyan -- The Vega Archipelago». UNESCO.

[7] Struve Geodetic Arc, UNESCO

[8] West Norwegian Fjords – Geirangerfjord and Nærøyfjord, UNESCO

[9] «Rjukan-Notodden Industrial Heritage Site». UNESCO.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]