UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Norvēģijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Norvēģijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Norvēģija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 12. maijā.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Urnes koka baznīca | Sogna un Fjūrane 61°17′53″N 7°19′21″E / 61.29806°N 7.32250°E |
1979 | Kultūra | i, ii, iii | Urnes koka baznīcas (stavkirke) ir baznīcas Sognā un Fjūranē. Tās celtas 12. un 13. gadsimtā un ir izcils piemērs tradicionālajai skandināvu koka arhitektūrai. Baznīcas apvieno ķeltu mākslu, vikingu tradīcijas un romānikas telpisko struktūru.[2] | 58 | |
Brigene | Hordalanne 60°23′51″N 5°19′24″E / 60.39750°N 5.32333°E |
1979 | Kultūra | iii | Brigene, Bergenas vecā piestātne, ir atgādinājums par pilsētas nozīmīgumu un no 14. līdz 16. gadsimta vidus bija Hanzas savienības locekle. Piestātni, daudz postījuši ugunsgrēki, pēdējais 1955. gadā un tas izpostīja daļu raksturīgos koka namus. Šobrīd piestātnē ir 62 koka ēkas.[3] | 59 | |
Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne | Trendelāga 62°34′27″N 11°22′59″E / 62.57417°N 11.38306°E |
1980 | Kultūra | iii, iv, v | Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne saistīta ar vara atradnēm, kas dibinātas 17. gadsimtā un tika izmantotas 333 gadus līdz 1977. gadam. Vieta ietver pilsētu un tās rūpniecības kultūrainavu. Daudzām no pilsētas ēkām ir saglabājusies koka fasāde, sniedzot par to, kāda izskatījās pilsēta Viduslaikos.[4] | 55 | |
Altas klinšu zīmējumi | Finnmarka 69°56′49″N 23°11′16″E / 69.94694°N 23.18778°E |
1985 | Kultūra | iii | Altas klinšu zīmējumi atrodas Alta fjordā, netālu no polārā loka. Zīmējumi tapuši no 4200.g. p.m.ē. līdz 500.g. m.ē. un atspoguļo vietējo iedzīvotāju dzīvi Ziemeļu apgabalos.[5] | 352 | |
Vegaøyan - Vegas arhipelāgs | Nūrlanne 65°38′0″N 11°54′0″E / 65.63333°N 11.90000°E |
2004 | Kultūra | v | Arhipelāgs aptver 10 salas uz dienvidiem no polārā loka un kopā veido 103 310 ha lielu kultūrainavu, no kuriem 6930 ha ir zeme. Vietējo iedzīvotāju galvenais iztikas avots ir zvejniecība. Arhipelāgā ir vairāki zvejniekciemi, piestātnes, noliktavas somateria mājas (būvētas pūkpīļu ligzdošanai) un bākas. Līdz 9. gadsimta beigām salas bija kļuvušas par nozīmīgu zvejniecības centru. Vegas arhipelāgs atspoguļo zvejnieku un lauksaimnieku dzīvi, pēdējo 1500 gadu laikā.[6] | 1143 | |
Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti) | Finnmarka 70°40′12″N 23°39′48″E / 70.67000°N 23.66333°E 69°56′19″N 23°21′37″E / 69.93861°N 23.36028°E 69°39′52″N 23°36′08″E / 69.66444°N 23.60222°E 69°01′43″N 23°18′19″E / 69.02861°N 23.30528°E (kopā ar Igauniju, Baltkrieviju, Lietuvu, Somiju, Moldovu, Krieviju, Latviju, Ukrainu, Zviedriju) |
2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Norvēģijā atrodas 4 punkti.[7] | 1187 | |
Rietumnorvēģijas fjordi — Geirangerfjords un Nīrejfjords | Mēre un Rumsdāle un Sogna un Fjūrane 62°7′15″N 7°7′44″E / 62.12083°N 7.12889°E 60°56′7″N 6°55′53″E / 60.93528°N 6.93139°E |
2005 | Daba | vii, viii | Fjordi atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, uz ziemeļaustrumiem no Bergenas. Geirangerfjords un Nīrejfjords atrodas 120 km attālumā viens no otra un ir daļa no Rietumu Norvēģijas fjordu ainavas. Abi fjordi paceļas 1400 m augstumā, bet dziļumā vismaz 500 metri. Fjordis ir ūdenskritumi, upes, ledus ezeri, ledāji un nelīdzeni kalni.[8] | 1195 | |
Rjūkanes-Notodenes industriālā mantojuma vieta | Tēlemarka 59°52′43″N 8°35′37″E / 59.87861°N 8.59361°E |
2015 | Kultūra | ii, iv | Industriālā vieta atrodas kalnu, ūdenskritumu un upju ielejās un ietver hidroelektrostacijas, pārvades līnijas, rūpnīcas, infrastruktūras sistēmas un pilsētas. Komplekss tika izveidots ar uzņēmuma Norsk Hydro palīdzību, kas ražo slāpekļa mākslīgo mēslojumu. Komplekss tika izveidots 20. gadsimta sākumā atsaucoties uz mēslojuma lielo pieprasījumu.[9] | 1486 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Lapzemes teritorija — Tīsfjords, fjords no Hellemobotnas un Rago | Nūrlanne | 2002 | Jaukti | iii, v, vii, viii, ix | 1750 | |
Lofotu salas | Nūrlanne 68°19′59″N 14°39′59″E / 68.33306°N 14.66639°E |
2002 | Jauti | iii, vii, ix, x | 1751 | |
Svalbāras arhipelāgs | Svalbāra 78°13′0″N 15°33′0″E / 78.21667°N 15.55000°E |
2007 | Jaukti | v, vi, vii, viii, ix, x | 5161 | |
Jana Majena un Buvē salas, kā daļa no Vidusatlantiskās grēdas | Jana Majena sala 71°2′47″N 8°13′49″W / 71.04639°N 8.23028°W Buvē sala 54°26′0″S 3°24′0″E / 54.43333°S 3.40000°E |
2007 | Daba | viii, ix, x | 5162 | |
Vikingu piminekļi un vietas:Vestfoldas kuģa paliekas un Hillestādes dzintara atradnes | Sogna un Fjūrane | 2011 | Kultūra | iii | 5577 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Norvēģija
- ↑ «Urnes Stave Church». UNESCO.
- ↑ «Bryggen». UNESCO.
- ↑ «Røros Mining Town and the Circumference». UNESCO.
- ↑ «Rock Art of Alta». UNESCO.
- ↑ «Vegaøyan -- The Vega Archipelago». UNESCO.
- ↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
- ↑ West Norwegian Fjords – Geirangerfjord and Nærøyfjord, UNESCO
- ↑ «Rjukan-Notodden Industrial Heritage Site». UNESCO.
|