UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Šrilankā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Šrilankas ir iekļautas 8 vietas (6 — kultūras objekti un 2 — dabas objekti), savukārt 2 vietas Šrilankā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1].

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Polonnaruwa 02.jpg Senā pilsēta Polonnaruva Ziemeļu centrālā province
7°56′0″N 81°0′0″E / 7.93333°N 81.00000°E / 7.93333; 81.00000
1982 Kultūra i, ii, vi Polonnaruva bija otrā Šrilankas galvaspilsēta pēc Arunādhapūras iznīcināšanas 993. gadā. Tā sevī ietver ne tikai Čolu brahmaniskos pieminekļus, bet arī brīnišķīgās dārzu pilsētas monumentālās drupas, kuras radīja Parakrambahu I 12. gadsimtā[2]. 201
Sigiriya Apprach.JPG Senā pilsēta Sigirija Centrāla province
7°57′25″N 80°45′35″E / 7.95694°N 80.75972°E / 7.95694; 80.75972
1982 Kultūra ii, iii, iv Karaļa Kasapa I (477 — 495) uzceltās galvaspilsētas drupas atrodas uz stāvām klintīm un granīta kalna virsotnē (tā saucamā “Lauvas kalna”) paceļas virs džungļiem 180 m augstumā. Tur nokļūt varēja uzkāpjot pa kāpnēm, kuras iet cauri gigantiskas, no ķieģeļiem celtas, lauvas muti[3]. 202
Ruvanvelisaya Dagoba.jpg Svētā pilsēta Anurādhapūra Ziemeļu centrālā province
8°21′0″N 80°23′7″E / 8.35000°N 80.38528°E / 8.35000; 80.38528
1982 Kultūra ii, iii, iv Šī svētā pilsēta tika dibināta apkārt iestādītajam izaugumam no “apgaismības koka” (Buddas vīģes koks), kuru tur atnesa 3. gadsimtā p. m. ē. Sanghamita, kā arī viņa dibināja budistu mūķeņu ordeni. Anurādhapūra bija Ceilonas politiskā un reliģiozā galvaspilsēta, kura plauka 1300 gadus, līdz iedzīvotāji to pameta pēc tā, kā tajā iebruka 993. gadā. Daudzus gadus apslēpta biezos džungļos, skaistā vieta ar tās pilīm, klosteriem un monumentiem ir atkal pieejami[4]. 200
Galle Fort, Sri Lanka.JPG Gales vecpilsēta un tās nocietinājumi Gale, Dienvidu province
6°3′13″N 80°12′42″E / 6.05361°N 80.21167°E / 6.05361; 80.21167
1988 Kultūra iv Portugāļu dibināta 16. gadsimtā, Gale sasniedza savu augstāko attīstības punktu 18. gadsimtā līdz britu iebrukuma brīdim. Tas ir labākais nocietinātās pilsētas paraugs, kuru ir uzcēluši eiropieši dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā, parādot mijiedarbību starp eiropiešu arhitektūras stiliem un Dienvidāzijas tradīcijām[5]. 451
Royal Palace Kandy.JPG Svētā pilsēta Kandi Centrālā province
7°17′38″N 80°38′19″E / 7.29389°N 80.63861°E / 7.29389; 80.63861
1988 Kultūra iv, vi Šī svētā budistu vieta, vairāk pazīstama kā Senkadagalapura. Pilsēta bija singalu karaļu pēdējā galvaspilsēta, kuru 2500 gadu ilgās valdīšanas laikā pilsēta plauka oriģinālā kultūra, līdz brīdim, kad Šrilankai uzbruka briti 1815. gadā. Kā arī šajā pilsētā atrodas “Budas zoba templis”, kurš svēta vieta svētceļotājiem. Pilsētas iedzīvotāji vairākkārtīgi atvairījuši baltādaino kolonizatoru uzbrukumus — 1594., 1611., 1629., 1638., 1765. gadā, nodedzinot savas mājas un paslēpjoties kalnos. Līdz pat 1820. gadam norisinājušies pretošanās nemieri kolonizatoriem. Ievērojamākais senās Kandi karalistes apskates objekts ir Budas zoba templis[6]. 450
Dambulla-buddhastupa.jpg Dambullas Zelta templis Centrālā province
7°51′0″N 80°39′0″E / 7.85000°N 80.65000°E / 7.85000; 80.65000
1991 Kultūra i, vi Svētceļojumu vieta jau 22 gadsimtus. Šis alu komplekss ar piecām svētnīcām ir lielākais, vislabāk saglabājies alu tempļu komplekss Šrilankā. Budistu sienu gleznojumi (kuru kopējā platība ir 2100 m²), kuriem ir īpaša nozīme, tāpat kā 157 statujām[7]. 561
Sinharaja29.jpg Sinharadžas mežu rezervāts Sabaragamuvas un Dienvidu province
6°25′0″N 80°30′0″E / 6.41667°N 80.50000°E / 6.41667; 80.50000
1988 Daba ix, x Atrodoties Šrilankas dienvidrietumu daļā, Sinharadžā ir pēdējie visā valstī, cilvēces neskartie mitrie tropu meži. Vairāk kā 60% koku ir endēmiski un daudzi no tiem skaitās reti. Tur ir daudz endēmisku savvaļas dzīvnieku, it īpaši putnu. Rezervāts ir mājas vairāk kā 50% Šrilankas endēmisko zīdītāju un taureņu sugām, kā arī dažādu veidu kukaiņiem, rāpuļiem un retiem abiniekiem[8]. 405
Sri Pada 02.jpg Šrilankas centrālā augstiene Šrilanka
7°27′0″N 80°48′0″E / 7.45000°N 80.80000°E / 7.45000; 80.80000
2010 Daba ix, x Šrilankas augstiene atrodas salas dienvidu centrālajā daļā. Tajā atrodas Pīk Vailderness aizsargājamā zona, Hortona līdzenuma nacionālais parks un Knaklasas rezervāts. Šie kalnu meži atrodas augstumā līdz 2500m virs jūras līmeņa un ir dzīves vieta neparastai un dažādai florai un faunai, ieskaitot dažas uz izzušanas robežas esošas sugas. Šis reģions skaitās bioloģiskās daudzveidības "karstais punkts"[9]. 1203

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Seruvila Mangala Raja Maha Viharaya.jpg Mangala Radža Maha Viharaja seruvila Austrumu province
8°22′00″N 81°19′00″E / 8.36667°N 81.31667°E / 8.36667; 81.31667
2006 Kultūra ii, v 5083
Sri Paada1.JPG Šripadas seruvila, Senais svētceļojumu maršruts pa Mahaveli upi Šrilankā 2010 Kultūra ii, iii, vi 5531

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]