UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Gruzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Oficiālajā UNESCO sarakstā ir iekļautas 3 vietas (kultūras objekti) Gruzijā, 16 ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Pirmie divi objekti no Gruzijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauti 1994. gadā un trešais 1996. gadā.[1] Mchetas vēsturiskie pieminekļi, Gelati klosteris un Bagrati katedrāle ir iekļauti arī kā apdraudētie objekti, kuri tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināti. Gruzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 4. novembrī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Gelati klosteris un Bagrati katedrāle | Imeretija 42°15′44″N 42°42′59″E / 42.26222°N 42.71639°E |
1994 | Kultūra | iv | Bagrati katedrāles, kas nosaukta pirmā apvienotās Gruzijas valdnieka Bagrata III vārdā, celtniecība uzsākta 10. gadsimta beigās un pabeigta 11. gadsimta sākumā. Daļēji iznīcināta 1691. gada turku uzbrukumā. Gelati klosteris, kura galvenās ēkas tika uzceltas no 12. līdz 17. gadsimtam, ir labi saglabājies piemineklis ar brīnišķīgām mozaikām un sienu gleznojumiem. Katedrāle un klosteris pārstāv viduslaiku Gruzijas arhitektūras ziedu laikus.[2] |
710 | |
Mchetas vēsturiskie pieminekļi | Mcheta-Mtianeti 41°51′N 44°43′E / 41.850°N 44.717°E |
1994 | Kultūra | iii; iv | Pieminekļu kompleksā ietilpsts divas visvecākās Gruzijas reliģiskās celtnes: Svetichoveli katedrāle un Džvari klosteris, kā arī Mchetas vēsturiskais apvidus, kurā abas celtnes atrodas. Pieminekļu pirmsākumi datēti ar kristietības aizsākumiem Gruzijā mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. UNESCO tos novērtējis kā izcilus Kaukāza viduslaiku reliģiskās arhitektūras paraugus.[3] | 708 | |
Augšvanetija | Megrelija-Augšvanetija 42°54′59″N 43°0′41″E / 42.91639°N 43.01139°E | 1996 | Kultūra | iv; v | Ilgstošas izolācijas rezultātā Augšsvanetijas reģions Kaukāzā ir saglabājis izcilu kalnu ainavu ar viduslaiku tipa ciemiem un torņa mājām, kas kalpoja gan kā mājokļi, gan aizsardzības posteņi pret iebrucējiem.[4] | 709 |