UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sarakstā apkopotas tās vietas Gruzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Oficiālajā UNESCO sarakstā ir iekļautas 3 vietas (kultūras objekti) Gruzijā, 16 ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Pirmie divi objekti no Gruzijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauti 1994. gadā un trešais 1996. gadā[1]. Mchetas vēsturiskie pieminekļi, Gelati klosteris un Bagrati katedrāle ir iekļauti arī kā apdraudētie objekti, kuri tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināti. Gruzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 4. novembrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Gelati 1661.jpg
2014 Kutaisi, Katedra Bagrati (04).jpg
Gelati klosteris un Bagrati katedrāle Imeretija
42°15′44″N 42°42′59″E / 42.26222°N 42.71639°E / 42.26222; 42.71639 (Bagrati Cathedral and Gelati Monastery)
1994 Kultūra iv Bagrati katedrāles, kas nosaukta pirmā apvienotās Gruzijas valdnieka Bagrata III vārdā, celtniecība uzsākta 10. gadsimta beigās un pabeigta 11.gadsimta sākumā. Daļēji iznīcināta 1691. gada turku uzbrukumā.
Gelati klosteris, kura galvenās ēkas tika uzceltas no 12. līdz 17. gadsimtam, ir labi saglabājies piemineklis ar brīnišķīgām mozaikām un sienu gleznojumiem. Katedrāle un klosteris pārstāv viduslaiku Gruzijas arhitektūras ziedu laikus[2].
710
Gamsakhurdia street, Mtskheta. (Photo A. Muhranoff, 2011).jpg Mchetas vēsturiskie pieminekļi Mcheta-Mtianeti
41°51′N 44°43′E / 41.850°N 44.717°E / 41.850; 44.717 (chetas vēsturiskie pieminekļi)
1994 Kultūra iii; iv Pieminekļu kompleksā ietilpsts divas visvecākās Gruzijas reliģiskās celtnes: Svetichoveli katedrāle un Džvari klosteris, kā arī Mchetas vēsturiskais apvidus, kurā abas celtnes atrodas. Pieminekļu pirmsākumi datēti ar kristietības aizsākumiem Gruzijā mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. UNESCO tos novērtējis kā izcilus Kaukāza viduslaiku reliģiskās arhitektūras paraugus[3], 708
Mestia. General view.jpg Augšvanetija Megrelija-Augšvanetija 42°54′59″N 43°0′41″E / 42.91639°N 43.01139°E / 42.91639; 43.01139 (Upper Svaneti) 1996 Kultūra iv; v Ilgstošas izolācijas rezultātā Augšsvanetijas reģions Kaukāzā ir saglabājis izcilu kalnu ainavu ar viduslaiku tipa ciemiem un torņa mājām, kas kalpoja gan kā mājokļi, gan aizsardzības posteņi pret iebrucējiem.[4] 709

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Gruzijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Alaverdi monastery in Kakheti, Georgia (3).jpg Alaverdi klosteris Kahetija
42°2′0″N 45°22′0″E / 42.03333°N 45.36667°E / 42.03333; 45.36667
2007 Kultūra iv, vi 5221
Georgian Fortress Ananuri.jpg Anunuri Mcheta-Mtianeti
42°9′49″N 44°42′14″E / 42.16361°N 44.70389°E / 42.16361; 44.70389
2007 Kultūra iii 5222
Kolkheti National park.jpg Kolhīdas mitrāji un meži Adžārija un Megrelija-Augšvanetija
41°48′21″N 41°47′45″E / 41.80583°N 41.79583°E / 41.80583; 41.79583
2007 Daba viii, x 5223
David Gareja monastery complex.jpg Dāvida Garejas klosteris un mantojums Kahetija
41°26′51″N 45°22′34″E / 41.44750°N 45.37611°E / 41.44750; 45.37611
2007 Jaukti i, ii, iii, iv, v, vi, vii, x 5224
Dmanisi cranium D2700 (B).jpg Dmanisi hominīdu arheoloģiskā vieta Lejaskartlija
41°0′0″N 44°19′58″E / 41.00000°N 44.33278°E / 41.00000; 44.33278
2007 Kultūra iii, v 5225
Gremi Kakheti01.jpg Erceņģeļa Gremi baznīca un Karaliskais tornis Kahetija
42°0′7″N 45°39′36″E / 42.00194°N 45.66000°E / 42.00194; 45.66000
2007 Kultūra ii, iii 5226
Kvetera1.jpg Kveteras baznīca Kahetija
42°3′22″N 45°5′58″E / 42.05611°N 45.09944°E / 42.05611; 45.09944
2007 Kultūra iii, iv 5227
Jvarboseli.jpg Mta-Tušeti Kahetija
42°30′0″N 45°30′0″E / 42.50000°N 45.50000°E / 42.50000; 45.50000
2007 Jaukti iv, v, vii, x 5228
Nikortsminda.jpg Nikorcmindas katedrāle Rača-Lečhumi un Lejassventija
42°27′33″N 43°5′16″E / 42.45917°N 43.08778°E / 42.45917; 43.08778
2007 Kultūra ii, iv 5229
Samtavisi Cathedral.jpg Samtavisi katedrāle Iekšējā Kartlija
42°0′22″N 44°24′33″E / 42.00611°N 44.40917°E / 42.00611; 44.40917
2007 Kultūra iv 5230
Shatili village, Georgia.jpg Šatili Mcheta-Mtianeti
42°39′0″N 45°9′0″E / 42.65000°N 45.15000°E / 42.65000; 45.15000
2007 Kultūra iv 5232
007 Tbilissi Vieille ville Balcons de bois.JPG Tbilisi vēsturiskais rajons Tbilisi
41°41′40″N 44°48′20″E / 41.69444°N 44.80556°E / 41.69444; 44.80556
2007 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5233
Uplistsikhe view.jpg Uplistsihes alu pilsēta Iekšējā Kartlija
41°58′0″N 44°12′25″E / 41.96667°N 44.20694°E / 41.96667; 44.20694
2007 Kultūra ii, iii, iv, v 5234
Vani. View of the city from the hill of Vani Archaeological Museum.jpg Vani Imeretija
42°1′0″N 42°37′0″E / 42.01667°N 42.61667°E / 42.01667; 42.61667
2007 Kultūra ii, iii, vi 5235
Vardezia.jpg
Khertvisi (1).jpg
VardezijaHertvisi Samche-Džavahetija
41°24′0″N 43°19′58″E / 41.40000°N 43.33278°E / 41.40000; 43.33278
2007 Jaukti ii, iii, iv, v, vi, vii 5236
Gelati (7).jpg Gelati klosteris Imeretija
42°17′40″N 42°46′5″E / 42.29444°N 42.76806°E / 42.29444; 42.76806
2013 Kultūra iv 5843

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]