Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bolīvijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Bolīvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Bolīvijas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Potosi pilsēta ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts. Bolīvija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 4. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
  Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Potosi pilsētaPotosi departaments
19°35′0″S 65°45′0″W / 19.58333°S 65.75000°W / -19.58333; -65.75000
1987Kultūraii, iv, vi16. gadsimtā šī teritorija tika uzskatīta par pasaulē lielāko industriālo kompleksu. Apkārtnē tika iegūta sudraba rūda. Šajā vietā ir vairāki rūpnieciskie pieminekļi — Cerro Rico, sarežģīta apūdeņošanas sistēma ar ūdensvadiem un mākslīgajiem ezeriem; Kasa de la Moneda koloniālā pilsēta; Sanlorenso baznīca; vairākas aristokrātu mājas; un Barrios mitayos, kur dzīvoja vienkāršie strādnieki[2].420
Sukres vēsturiskais centrsČukisakas departaments
19°12′34″S 65°15′19″W / 19.20944°S 65.25528°W / -19.20944; -65.25528
1991KultūraivSukre, Bolīvijas pirmā galvaspilsēta, tika dibināta 16. gadsimta pirmajā pusē. Pilsētā ir labi saglabājušās 16. gadsimta reliģiskās ēkas, piemēra, Sanlazaro, Sanfrancisko un Santodomingo baznīcas, kurās ir sajaukušās vietējās arhitektūras tradīcijas ar Eiropas arhitektūras stiliem[3].566



Jezuītu misijas ČikvitosāSantakrusas departaments
16°16′29″S 62°30′25″W / 16.27472°S 62.50694°W / -16.27472; -62.50694
1990Kultūraiv, vŠīs vietas veidotas no 1696. līdz 1760. gadam un ir kristīto indiāņu apmetnes. Apmetnes dibināja jezuīti un tās tika veidotas stilos, kas apvieno vietējās tradīcijas ar katoļu arhitektūru. Kopā šajā vietā ir 6 apmetnes — San Francisco Javier, Concepción, Santa Ana, San Miguel, San Rafael un San José —, kas ir Čikvitosa teritorijas mantojums[4].529
Fuerte de SamaipataSantakrusas departaments
18°10′30″S 63°49′10″W / 18.17500°S 63.81944°W / -18.17500; -63.81944
1998Kultūraii, iiiSamaipata arheoloģiskā vieta sastāv no divām daļām: no kalna ar daudziem kokgriezumiem, kas domājams bijis pilsētas svinību centrs (14.16. gadsimtam) un apgabala uz dienvidiem no kalna, kas ir bijis administratīvais un dzīvojamais rajons. Milzīgie akmens veidojumu ir unikāla liecība par senām tradīcijām un uzskatiem[5].883
Tivanaku:Tivanaku kultūras garīgais un politiskais centrsLapasas departaments
16°33′17″S 68°40′23″W / 16.55472°S 68.67306°W / -16.55472; -68.67306
2000Kultūraiii, ivTivanaku bija spēcīga pilsēta pirmsspāņu impēriju periodā un pārvaldīja lielas platības Andu dienvidps, starp 500. līdz 900. gadu. Pilsētas monumentālās atliekas liecina par pilsētas kultūras un politisko nozīmi[6].567
Noela Kempfa Mercado nacionālais parksSantakrusas departaments
14°21′51″S 60°49′13″W / 14.36417°S 60.82028°W / -14.36417; -60.82028
2000Dabaix, xNoela Kempfa Mercado nacionālais parks (1 523 000 ha) ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Amazones baseinā, lielākā daļa tā teritorijas ir neskarta. Parkā ir liela biotopu bagātība sākot no seradu savannām līdz kalnu mūžzaļajiem Amazones mežiem. Parkā ir vairāk nekā 4000 floras sugu, kā arī vairāk nekā 600 putnu sugu un šeit dzīvo vairākas apdraudētas un izmirstošas mugurkaulnieku sugas[7].967
Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēmaKarogs: Bolīvija Bolīvija
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Čīle Čīli, Valsts karogs: Ekvadora Ekvadoru, Valsts karogs: Kolumbija Kolumbiju, Valsts karogs: Peru Peru)
2014Kultūraii, iii, iv, viŠī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā[8].1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Bolīvijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Sahamas nacionālais parksOruro departaments
18°5′0″S 68°55′0″W / 18.08333°S 68.91667°W / -18.08333; -68.91667
2003Jaukti1813
Pulacajo, Industriālā mantojuma vietaPotosi departaments
20°23′28″S 66°42′0″W / 20.39111°S 66.70000°W / -20.39111; -66.70000
2003Kultūraiii, iv, vi1814
Inkallahta: Lielākā Inku apmetne KollasujoKočabambas departaments
20°19′58″S 66°45′0″W / 20.33278°S 66.75000°W / -20.33278; -66.75000
2003Kultūraii, iii, iv, v1815
Cal Orck'o: laika pēdasČukisakas departaments
19°4′58″S 65°10′1″W / 19.08278°S 65.16694°W / -19.08278; -65.16694
2003Dabaviii1816
Svētais Titikakas ezersLapasas departaments
15°13′58″S 68°27′0″W / 15.23278°S 68.45000°W / -15.23278; -68.45000
2003Jaukti1817

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]