UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bolīvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Bolīvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Bolīvijas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Potosi pilsēta ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts. Bolīvija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 4. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Potosi1.jpg Potosi pilsēta Potosi departaments
19°35′0″S 65°45′0″W / 19.58333°S 65.75000°W / -19.58333; -65.75000
1987 Kultūra ii, iv, vi 16. gadsimtā šī teritorija tika uzskatīta par pasaulē lielāko industriālo kompleksu. Apkārtnē tika iegūta sudraba rūda. Šajā vietā ir vairāki rūpnieciskie pieminekļi — Cerro Rico, sarežģīta apūdeņošanas sistēma ar ūdensvadiem un mākslīgajiem ezeriem; Kasa de la Moneda koloniālā pilsēta; Sanlorenso baznīca; vairākas aristokrātu mājas; un Barrios mitayos, kur dzīvoja vienkāršie strādnieki[2]. 420
Sucre capital de Bolivia.jpg Sukres vēsturiskais centrs Čukisakas departaments
19°12′34″S 65°15′19″W / 19.20944°S 65.25528°W / -19.20944; -65.25528
1991 Kultūra iv Sukre, Bolīvijas pirmā galvaspilsēta, tika dibināta 16. gadsimta pirmajā pusē. Pilsētā ir labi saglabājušās 16. gadsimta reliģiskās ēkas, piemēra, Sanlazaro, Sanfrancisko un Santodomingo baznīcas, kurās ir sajaukušās vietējās arhitektūras tradīcijas ar Eiropas arhitektūras stiliem[3]. 566
San Javier church.JPG
Concepcion church.JPG
Santa Ana church.JPG
San Miguel church.JPG
Jezuītu misijas Čikvitosā Santakrusas departaments
16°16′29″S 62°30′25″W / 16.27472°S 62.50694°W / -16.27472; -62.50694
1990 Kultūra iv, v Šīs vietas veidotas no 1696. līdz 1760. gadam un ir kristīto indiāņu apmetnes. Apmetnes dibināja jezuīti un tās tika veidotas stilos, kas apvieno vietējās tradīcijas ar katoļu arhitektūru. Kopā šajā vietā ir 6 apmetnes — San Francisco Javier, Concepción, Santa Ana, San Miguel, San Rafael un San José —, kas ir Čikvitosa teritorijas mantojums[4]. 529
Fuerte02.jpg Fuerte de Samaipata Santakrusas departaments
18°10′30″S 63°49′10″W / 18.17500°S 63.81944°W / -18.17500; -63.81944
1998 Kultūra ii, iii Samaipata arheoloģiskā vieta sastāv no divām daļām: no kalna ar daudziem kokgriezumiem, kas domājams bijis pilsētas svinību centrs (14.16. gadsimtam) un apgabala uz dienvidiem no kalna, kas ir bijis administratīvais un dzīvojamais rajons. Milzīgie akmens veidojumu ir unikāla liecība par senām tradīcijām un uzskatiem[5]. 883
Zonnepoort tiwanaku.jpg Tivanaku:Tivanaku kultūras garīgais un politiskais centrs Lapasas departaments
16°33′17″S 68°40′23″W / 16.55472°S 68.67306°W / -16.55472; -68.67306
2000 Kultūra iii, iv Tivanaku bija spēcīga pilsēta pirmsspāņu impēriju periodā un pārvaldīja lielas platības Andu dienvidps, starp 500. līdz 900. gadu. Pilsētas monumentālās atliekas liecina par pilsētas kultūras un politisko nozīmi[6]. 567
Cataratas Arcoiris Bolivia.png Noela Kempfa Mercado nacionālais parks Santakrusas departaments
14°21′51″S 60°49′13″W / 14.36417°S 60.82028°W / -14.36417; -60.82028
2000 Daba ix, x Noela Kempfa Mercado nacionālais parks (1 523 000 ha) ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Amazones baseinā, lielākā daļa tā teritorijas ir neskarta. Parkā ir liela biotopu bagātība sākot no seradu savannām līdz kalnu mūžzaļajiem Amazones mežiem. Parkā ir vairāk nekā 4000 floras sugu, kā arī vairāk nekā 600 putnu sugu un šeit dzīvo vairākas apdraudētas un izmirstošas mugurkaulnieku sugas[7]. 967
Inca trail, Peru.jpg Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma Karogs: Bolīvija Bolīvija
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Čīle Čīli, Valsts karogs: Ekvadora Ekvadoru, Valsts karogs: Kolumbija Kolumbiju, Valsts karogs: Peru Peru)
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā[8]. 1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Bolīvijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Parque Nacional Sajama - Nevado Sajama - Oruro - Bolivia.jpg Sahamas nacionālais parks Oruro departaments
18°5′0″S 68°55′0″W / 18.08333°S 68.91667°W / -18.08333; -68.91667
2003 Jaukti 1813
Pulacajo, Industriālā mantojuma vieta Potosi departaments
20°23′28″S 66°42′0″W / 20.39111°S 66.70000°W / -20.39111; -66.70000
2003 Kultūra iii, iv, vi 1814
Incallajta.jpg Inkallahta: Lielākā Inku apmetne Kollasujo Kočabambas departaments
20°19′58″S 66°45′0″W / 20.33278°S 66.75000°W / -20.33278; -66.75000
2003 Kultūra ii, iii, iv, v 1815
Dinosaur tracks in Bolivia 2.jpg Cal Orck'o: laika pēdas Čukisakas departaments
19°4′58″S 65°10′1″W / 19.08278°S 65.16694°W / -19.08278; -65.16694
2003 Daba viii 1816
Lake Titicaca on the Andes from Bolivia.jpg Svētais Titikakas ezers Lapasas departaments
15°13′58″S 68°27′0″W / 15.23278°S 68.45000°W / -15.23278; -68.45000
2003 Jaukti 1817

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]