UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bolīvijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Bolīvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Bolīvijas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā^[1]. Potosi pilsēta ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts. Bolīvija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 4. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti

Pārrobežu objekts

Apdraudētais objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Potosi pilsēta	Potosi departaments 19°35′0″S 65°45′0″W / 19.58333°S 65.75000°W / -19.58333; -65.75000	1987	Kultūra	ii, iv, vi	16. gadsimtā šī teritorija tika uzskatīta par pasaulē lielāko industriālo kompleksu. Apkārtnē tika iegūta sudraba rūda. Šajā vietā ir vairāki rūpnieciskie pieminekļi — Cerro Rico, sarežģīta apūdeņošanas sistēma ar ūdensvadiem un mākslīgajiem ezeriem; Kasa de la Moneda koloniālā pilsēta; Sanlorenso baznīca; vairākas aristokrātu mājas; un Barrios mitayos, kur dzīvoja vienkāršie strādnieki^[2].	420
Sukres vēsturiskais centrs	Čukisakas departaments 19°12′34″S 65°15′19″W / 19.20944°S 65.25528°W / -19.20944; -65.25528	1991	Kultūra	iv	Sukre, Bolīvijas pirmā galvaspilsēta, tika dibināta 16. gadsimta pirmajā pusē. Pilsētā ir labi saglabājušās 16. gadsimta reliģiskās ēkas, piemēra, Sanlazaro, Sanfrancisko un Santodomingo baznīcas, kurās ir sajaukušās vietējās arhitektūras tradīcijas ar Eiropas arhitektūras stiliem^[3].	566
Jezuītu misijas Čikvitosā	Santakrusas departaments 16°16′29″S 62°30′25″W / 16.27472°S 62.50694°W / -16.27472; -62.50694	1990	Kultūra	iv, v	Šīs vietas veidotas no 1696. līdz 1760. gadam un ir kristīto indiāņu apmetnes. Apmetnes dibināja jezuīti un tās tika veidotas stilos, kas apvieno vietējās tradīcijas ar katoļu arhitektūru. Kopā šajā vietā ir 6 apmetnes — San Francisco Javier, Concepción, Santa Ana, San Miguel, San Rafael un San José —, kas ir Čikvitosa teritorijas mantojums^[4].	529
Fuerte de Samaipata	Santakrusas departaments 18°10′30″S 63°49′10″W / 18.17500°S 63.81944°W / -18.17500; -63.81944	1998	Kultūra	ii, iii	Samaipata arheoloģiskā vieta sastāv no divām daļām: no kalna ar daudziem kokgriezumiem, kas domājams bijis pilsētas svinību centrs (14. — 16. gadsimtam) un apgabala uz dienvidiem no kalna, kas ir bijis administratīvais un dzīvojamais rajons. Milzīgie akmens veidojumu ir unikāla liecība par senām tradīcijām un uzskatiem^[5].	883
Tivanaku:Tivanaku kultūras garīgais un politiskais centrs	Lapasas departaments 16°33′17″S 68°40′23″W / 16.55472°S 68.67306°W / -16.55472; -68.67306	2000	Kultūra	iii, iv	Tivanaku bija spēcīga pilsēta pirmsspāņu impēriju periodā un pārvaldīja lielas platības Andu dienvidps, starp 500. līdz 900. gadu. Pilsētas monumentālās atliekas liecina par pilsētas kultūras un politisko nozīmi^[6].	567
Noela Kempfa Mercado nacionālais parks	Santakrusas departaments 14°21′51″S 60°49′13″W / 14.36417°S 60.82028°W / -14.36417; -60.82028	2000	Daba	ix, x	Noela Kempfa Mercado nacionālais parks (1 523 000 ha) ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Amazones baseinā, lielākā daļa tā teritorijas ir neskarta. Parkā ir liela biotopu bagātība sākot no seradu savannām līdz kalnu mūžzaļajiem Amazones mežiem. Parkā ir vairāk nekā 4000 floras sugu, kā arī vairāk nekā 600 putnu sugu un šeit dzīvo vairākas apdraudētas un izmirstošas mugurkaulnieku sugas^[7].	967
Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma	Bolīvija (kopā ar Argentīnu, Čīli, Ekvadoru, Kolumbiju, Peru)	2014	Kultūra	ii, iii, iv, vi	Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā^[8].	1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Potosi pilsēta

Fuerte de Samaipata

Jezuītu misijas Čikvitosā

Sukres vēsturiskais centrs

Tivanaku: Tivanaku kultūras garīgais un politiskais centrs

Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma

Noela Kempfa Mercado nacionālais parks

Vietas Bolīvijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Sahamas nacionālais parks	Oruro departaments 18°5′0″S 68°55′0″W / 18.08333°S 68.91667°W / -18.08333; -68.91667	2003	Jaukti		1813
Pulacajo, Industriālā mantojuma vieta	Potosi departaments 20°23′28″S 66°42′0″W / 20.39111°S 66.70000°W / -20.39111; -66.70000	2003	Kultūra	iii, iv, vi	1814
Inkallahta: Lielākā Inku apmetne Kollasujo	Kočabambas departaments 20°19′58″S 66°45′0″W / 20.33278°S 66.75000°W / -20.33278; -66.75000	2003	Kultūra	ii, iii, iv, v	1815
Cal Orck'o: laika pēdas	Čukisakas departaments 19°4′58″S 65°10′1″W / 19.08278°S 65.16694°W / -19.08278; -65.16694	2003	Daba	viii	1816
Svētais Titikakas ezers	Lapasas departaments 15°13′58″S 68°27′0″W / 15.23278°S 68.45000°W / -15.23278; -68.45000	2003	Jaukti		1817

Atsauces

↑ Bolīvija
↑ City of Potosí, UNESCO
↑ Historic City of Sucre, UNESCO
↑ Jesuit Missions of the Chiquitos, UNESCO
↑ Fuerte de Samaipata, UNESCO
↑ Tiwanaku: Spiritual and Political Centre of the Tiwanaku Culture, UNESCO
↑ Noel Kempff Mercado National Park, UNESCO
↑ Qhapaq Ñan, Andean Road System, UNESCO

[1] Bolīvija

[2] City of Potosí, UNESCO

[3] Historic City of Sucre, UNESCO

[4] Jesuit Missions of the Chiquitos, UNESCO

[5] Fuerte de Samaipata, UNESCO

[6] Tiwanaku: Spiritual and Political Centre of the Tiwanaku Culture, UNESCO

[7] Noel Kempff Mercado National Park, UNESCO

[8] Qhapaq Ñan, Andean Road System, UNESCO

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]