Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Lietuvā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Lietuvas ir iekļautas 4 vietas (visi kultūras objekti), savukārt viena vieta ir iekļauta oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Lietuva Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1993. gada 31. martā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Viļņas vēsturiskais centrsViļņas apriņķis
54°41′0″N 25°17′0″E / 54.68333°N 25.28333°E / 54.68333; 25.28333
1994Kultūraii, ivLietuvas dižkunigaitijas politiskais centrs no 13. līdz 18. gadsimta beigām. Viļņai ir bijusi liela ietekme uz kultūras un arhitektūras attīstību. Austrumeiropā. Neskatoties uz vairākiem iebrukumiem un daļēju iznīcināšanu, vēsturiskajā centrā ir saglabājušies iespaidīgi gotikas, renesanses, baroka un klasicisma ēku kompleksi. Vēsturiskajā centrā ir manāms arī Viduslaiku ēku izkārtojums un dabiskie apstādījumi.[2]541
Kuršu kāpasKlaipēdas apriņķis
55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E / 55.27444; 20.97083
2000KultūravCilvēku dzīvošana šajā iegarenajā smilšu kāpas pussalā 98 km gara un 0,4 – 4 km plata, aizsākās jau aizvēsturiskajos laikos. Visu šo laiku kāpas apdraud dabas spēki: vēja un viļņu ietekme. Kāpas pastāvēšana līdz mūsdienām iespējama tikai nemitīgi apkarojot eroziju, kā arī turpinot kāpu stabilizāciju un mežu atjaunošanu.[3]994
Kernaves arheoloģiskā vieta (Kernaves kultūras rezervāts)Viļņas apriņķis
54°53′0″N 24°51′0″E / 54.88333°N 24.85000°E / 54.88333; 24.85000
2004Kultūraiii, ivKernave bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269-1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316-1341). Kernaves arheoloģiskā vieta atrodas 35 km uz ZR no Viļņas, Lietuvas austrumos un ir liecības par 10 000 gadu senām cilvēku apmetnēm šajā reģionā. Arheoloģiskā vieta ir sarežģīts arheoloģiskais ansamblis, kas ietver Kernaves pilsētu, nocietinājumus, arheoloģiskos, vēsturiskos un kultūras pieminekļus no vēlā paleolīta līdz Viduslaikiem. 194,4 ha lielā platībā ir saglabājušās pēdas par seno zemes izmantošanu, kā arī piecu iespaidīgu pilskalnu paliekas un daļa no ārkārtīgi lielā aizsardzības sistēmas. Pilsēta tika iznīcināta 14. gadsimtā un to veica Teitoņu ordenis, tomēr vieta šobrīd vēl ir saglabājusies līdz mūsdienām.[4]1137
Strūves ģeodēziskais loks (3 punkti)Lietuva
55°54′09″N 25°26′12″E / 55.90250°N 25.43667°E / 55.90250; 25.43667
54°55′51″N 25°19′00″E / 54.93083°N 25.31667°E / 54.93083; 25.31667
54°38′04″N 25°25′45″E / 54.63444°N 25.42917°E / 54.63444; 25.42917
(kopā ar Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju, Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Krievija Krieviju, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Somija Somiju, Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Zviedrija Zviedriju)
2005Kultūraii, iii, viStrūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Lietuvas teritorijā atrodas 3 punkti.[5]1187
Modernisma Kauņa: 1919.–1939. gadu optimisma arhitektūra Kauņa 2023 Kultūra iv Starpkaru periodā Lietuvas vēsturiskā galvaspilsēta Viļņa tika zaudēta Polijai, un Kauņa tika noteikta par pagaidu galvaspilsētu. Tas izraisīja būvniecības uzplaukumu, jo bija jāizbūvē visa jaunai valstij svarīgā infrastruktūra. Arhitektūras stils apvienoja nacionālās tradīcijas un mūsdienu ārvalstu ietekmes, veidojot vietējo modernisma skolu. No šī perioda līdz mūsdienām ir saglabājušās vairāk nekā 6000 ēku, tostarp Kristus Augšāmcelšanās baznīca, Centrālais pasts (attēlā), Lietuvas Bankas ēka un Virsnieku kluba ēka. 1661

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Lietuvā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Vēsturiskais Traķu nacionālais parksViļņas apriņķis
54°39′7″N 24°56′2″E / 54.65194°N 24.93389°E / 54.65194; 24.93389
2003Jaukti1821

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]