UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gvatemalā

Sarakstā apkopotas tās vietas Gvatemalā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Gvatemalas ir iekļautas 3 vietas (2 kultūras objekti un 1 jaukts objekts), savukārt 21 vieta ir iekļauta oficiālajā kandidātu sarakstā. Gvatemala Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1979. gada 16. janvārī.

Sarakstā iekļautie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Tikalas nacionālais parks	Petena 17°13′19″N 89°37′22″W	1979	Jaukti	ii, iii, iv, ix, x	Džungļu centrā, ko ieskaij sulīga veģetācija, atrodas viena no galvenajām Maiju civilizācijas vietām, kas bija apdzīvota no 6. gadsimts p.m.ē. līdz 10. gadsimtam m.ē. Šajā vietā atrodas vairāki tempļi, pilis un laukumi. Kādreizēju mājojkļu drupas ir izkaisītas pa visu apkārtējo teritoriju.	64
	Antigva Gvatemala	Sakatepekesa 14°34′0″N 90°44′0″W	1979	Kultūra	ii, iii, iv	Antigva Gvatemala tika dibināta 16. gadsimta sākumā un atrodas 1500 m virs jūras līmeņa, zemestrīču aktīvajā reģionā. Pilsēta smagi cieta 1773. gada zemestrīcē, bet tās galvenie pieminekļi ir saglabājušies kā drupas.	65
	Kirigvai arheoloģiskais parks un drupas	Isabala 15°16′10″N 89°2′25″W	1981	Kultūra	i, ii, iv	Kirigvai tika apdzīvota kopš 2. gadsimta p.m.ē. un Kauačaskaja (723 — 784) valdīšanas laikā bija autonoma valsts. Kirigvai drupas veido izcilis 8. gadsimta pieminekļus, kas sniedz būtisku ieskatu Maiju civilizācijā.	149

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Antigva Gvatemala

Kirigvai arheoloģiskais parks un drupas

Tikalas nacionālais parks

Vietas Gvatemalā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Kultūras trīsstūris	Petena	2002	Jaukti		1752
	Kuenka Miradora	Petena 17°45′18″N 89°55′12″W	2002	Jaukti		1753
	Maiju teritorijas sirds	Petena	2002	Jaukti		1754
	Upju ceļš	Petena	2002	Jaukti		1755
	Nahtuničas ala	Petena 16°16′33″N 89°15′36″W	2002	Jaukti		1756
	Maiju-Olmeku ansamblis	Retaluleu 14°37′26″N 91°43′40″W	2002	Jaukti		1757
	Franciskāņu evanģelizācijas ceļi		2002	Kultūra	i, iv, v, vi	1758
	Dominikāņu evanģelizācijas ceļi		2002	Kultūra	i, iv, v, vi	1759
	Miera un nacionālās identitātes ceļi		2002	Kultūra	iv, vi	1780
	Sanfelipes de Laras pils	Isabala 15°38′13″N 88°59′34″W	2002	Kultūra	iv	1781
	Viktorijas perioda arhitektūras un agroindustrijas ceļš		2002	Kultūra	iv	1782
	Čičikastenango pilsēta	Kiče 14°55′58″N 91°7′1″W	2002	Kultūra	v, vi	1783
	Verapasas zaļais maršruts, Gvatemalā	Altaverapasa	2002	Daba	vii	1784
	Sjerra de las Minasas biosfēras rezervāts	Altaverapasa, Bahaverapasa, Elprogreso, Sakapa un Isabala 15°10′12″N 89°40′12″W	Daba	vi, vii, ix, x	1765
	Sjerra del Lakadonas nacionālais parks	Petena 17°11′42″N 91°5′9″W	2002	Jaukti		1766
	Mangrovju ceļš Klusā okeāna krastā, Gvatemalā		2002	Daba	vii	1767
	Atitlāna ezera aizsargājamā teritorija	Sakatepekesa 14°40′44″N 91°12′3″W	2002	Daba	vii, viii, ix	1768
	Visisas Kabas nacionālais parks un Iksilskogo trīsstūra arhitektūra	Kiče 15°34′26″N 90°59′45″W	2002	Jaukti		1769
	Takalikas Abahas nacionālais parks	Retaluleu 14°37′26″N 91°43′40″W	2012	Kultūra	i, ii, iii	5737
	Sanbartolo gleznojumi	Petena 17°32′52″N 89°24′14″W	2012	Kultūra	i, iii	5738
	Nahtuničas alas	Petena 16°16′33″N 89°15′36″W	2012	Kultūra	i, iii, v, vi, vii	5739