UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sudānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Sudānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas 3 vietas Sudānā (2 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1].
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Džebels Barkals un tā vietas Napatanas reģionā | Šemālījas vilājs 18°32′0″N 31°49′0″E / 18.53333°N 31.81667°E | 2003 | Kultūra | i, ii, iii, iv, vi | Šīs 5 arheoloģiskās vietas, atrodas 60 km garumā Nīlas ielejā un ir apliecinājums Napatanas (900-270 p.m.ē.) un Meroitiku (270 p.m.ē. — 350 m.ē.) kultūrām. Džebels Barkals ir cieši saistīts ar reliģiskajām tradīcijām un folkloru. Vietējie iedzīvotāji vēl joprojām uzskata šīs vietas par svētām[2]. | 1037 |
 | Meroes salas arheoloģisko izrakumu vietas | Nīlas vilājs 16°56′24″N 33°45′0″E / 16.94000°N 33.75000°E | 2011 | Kultūra | ii, iii, iv, v | Meroe ir sena pilsēta Nīlas austrumu krastā (starp 5. un 6. krāci).[3] Atrodas apmēram 6,4 km uz ziemeļiem no Kabūšījas Sudānā.No 6. gadsimta otrās puses p.m.ē. līdz mūsu ēras 4. gadsimtam šī bija Meroes valsts (Kušas teritorijā) galvaspilsēta.[3] 590. gadā kļuva par visas Kušas galvaspilsētu pēc Ēģiptes faraona Psamtika II veiktās Napatas (galvaspilsēta līdz tam) laupīšanas. Meroe pārtapa par plašu un pārtikušu zonu. Pārdzīvoja romiešu iebrukumu, tomēr tās statuss pazeminājās. Izrakumi Meroē tika uzsākti 1902. gadā, tajos atklājās lielās un apdzīvotās pilsētas ielas un ēkas. Tika atklāts Amona piemineklis, krastmalas piestātne, pilis[4]. | 1336 |
| Sanganebas jūras nacionālais parks un Dungonabas līcis — Mukavāras salas jūras nacionālais parks | Bahr el Ahmaras vilājs 19°44′9″N 37°26′35″E / 19.73583°N 37.44306°E 20°56′13″N 37°15′19″E / 20.93694°N 37.25528°E | 2016 | Daba | vii, ix, x | Šī vieta sastāv no diviem atsevišķiem objektiem: Sanganeba, kas ir izolēta koraļļu rifa struktūra Sarkanās jūras centrālajā daļā, 25 km no Sudānas krasta. Otrs objekts ir Dungonabas līcis un Mukavāra sala, kas atrodas 125 km uz ziemeļiem no Portsudānas. Obejekti aptver daudzveidīgas sistēmas ar koraļļu rifiem. mangrovju audzēm, jūraszālēm, pludmalēm un saliņām. Šī vieta ir vairāku ūdensputnu, jūras zīdītāju, zivju, haizivju, bruņurupuču mājvieta. Līcis ir nozīmīga jūrasgovju mājvieta[5]. | 262 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
 | Suakina | Bahr el Ahmaras vilājs 19°6′0″N 37°20′0″E / 19.10000°N 37.33333°E | 1994 | Kultūra | 646 | |
 | Kerma | Šemālījas vilājs 19°36′2″N 30°24′34″E / 19.60056°N 30.40944°E | 1994 | Kultūra | 651 | |
 | Senā Dongola | Šemālījas vilājs 19°10′11″N 30°28′29″E / 19.16972°N 30.47472°E | 1994 | Kultūra | 652 | |
| Dinderas nacionālais parks | Sennāras vilājs 12°17′24″N 35°28′48″E / 12.29000°N 35.48000°E | 2004 | Daba | vii, viii, ix, x | 1950 | |
| Hovara vadī nacionālais parks | Ziemeļdārfūras vilājs | 2004 | Daba | vii, viii, ix, x | 1951 | |
| Sanganebas nacionālais parks | Bahr el Ahmaras vilājs | 2004 | Daba | vii, x | 1952 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sudāna
- ↑ «Gebel Barkal and the Sites of the Napatan Region». UNESCO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2016. gada 29. februārī.
- 1 2 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 605. lpp.
- ↑ «Archaeological Sites of the Island of Meroe». UNESCO.
- ↑ «Sanganeb Marine National Park and Dungonab Bay – Mukkawar Island Marine National Park». UNESCO.
| ||||||||||||
