UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Indonēzijas ir iekļautas 8 vietas (4 dabas objekti un 4 kultūras objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. No visām Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām Indonēzijas vietām, Sumatras tropisko lietus mežu mantojums ir atzīts kā apdraudētais objekts. Indonēzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1989. gada 6. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Borobudur Temple.jpg Borobuduras tempļu komplekss Centrālā Java
7°36′28″S 110°12′13″E / 7.60778°S 110.20361°E / -7.60778; 110.20361
1991 Kultūra i, ii, vi Viens no slavenākajiem budistu tempļiem, kas veidots 8. un 9. gadsimtā atrodas Centrālajā Javā. Tas celts 3 līmeņos: piramīdas pamatne ar pierām kvadrātveida terasēm, stumbrveidīgi konuss ar trīs apļveida platformām un augšpusē monumentāla stūpa. Tempļa kopējā platība ir 2500 m². Apkārt apļa platformai ir 72 stūpas un katrā no tām atrodas Budas statuja. 1970. gadā ar UNESCO palīdzību šī vieta tika atjaunota[2]. 592
Komodo dragon at Komodo National Park.jpg Komodo nacionālais parks Austrumu Nusa Tengara
8°33′0″S 119°29′0″E / 8.55000°S 119.48333°E / -8.55000; 119.48333
1991 Daba vii, x Šo vulkānisko salu apdzīvo aptuveni 5400 milzu ķirzakasKomodo varāni —, kuru izskata un agresīvās uzvedības dēļ tiek dēvēti par "Komodo pūķiem". Šie dzīvnieki dzīvo tikai šajā salā un nekur citur pasaulē un ir raisījuši zinātnieku interesi par evolūcijas teoriju. Salu un to apkārtni veido nelīdzenas nogāzes, sausas savannas, zaļi mitrie tropu meži, balto smilšu pludmales un zilais okeāna ūdens ar koraļļiem[3]. 609
Prambanan at night.jpg Prambananas tempļu komplekss Centrālā Java
7°45′8″S 110°29′30″E / 7.75222°S 110.49167°E / -7.75222; 110.49167
1991 Kultūra i, iv Tempļu komplekss veikts 10. gadsimtā un ir lielākais Šivas tempļu komplekss Indonēzijā. Komplekss ietver trīs tempļus ar dekoriem no Rāmājanas, kur atveidotas hindu trīs galvenās dievības (Šiva, Višnu un Brahma), un trīs tempļus , kuri veltīti dzīvniekiem, kuri kalpo šiem dieviem[4]. 642
Ujungkulon.jpg Udžungas Kulonas nacionālais parks Bantena un Lampuna
6°45′0″S 105°20′0″E / 6.75000°S 105.33333°E / -6.75000; 105.33333
1991 Daba vii, x Udžungas Kulonas nacionālais parks, kas atrodas Sumatras salas galējā dienvidrietumu daļā, ietver Udžungas Kulonas pussalu ar vairākām tuvāk esošajām salām un Krakatoa dabas rezervātu. Papildus dabas skaistumam un ģeoloģiskajai nozīmei, nacionālais parku veido arī lielas platības ar tropiskajiem lietus mežiem. Parka dzīvo vairākas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. No dzīvnieku sugām visapdraudētākā ir Javas degunradzis[5]. 608
Sangiran 17-02.JPG Sangiranas pirmatnējā vīrieša vieta Centrālā Java
7°24′0″S 110°49′0″E / 7.40000°S 110.81667°E / -7.40000; 110.81667
1996 Kultūra iii, vi Izrakumos Sangiranā no 1936. līdz 1941. gadam tika atklātas pirmās himinīdu fosilijas šajā apkārtnē. Vēlāk tika konstatētas kopumā 50 fosilijas — Meganthropus palaeo un Pithecanthropus erectus / Homo erectus — puse no visā pasaulē zināmajām hominīdu fosilijām. Sangirana ir viena no galvenajām vietām pasaulē, kas atspoguļo cilvēka evolūciju pēdēji 1,5 miljonu gadu periodā[6]. 593
Puncakjaya.jpg Lorenca nacionālais parks Papua
4°45′0″S 137°50′0″E / 4.75000°S 137.83333°E / -4.75000; 137.83333
1999 Daba vii, ix, x Lorenca nacionālais parks (ar platību 2 350 000 ha) ir lielākā aizsargājamā teritorija Dienvidaustrumāzijā. Tā ir vienīgā aizsargājamā teritorija pasaulē kurā iekļauts nepārtraukta teritorija no sniegotajām kalnu virsotnēm līdz tropiskajai jūras videi. Nacionālais parks atrodas uz divu kontinentālu plākšņu sadursmju vietas. Parka teritorijā ir arī vairākas fosilijas vietas, kas atspoguļo dzīvības evolūciju uz Jaungvinejas salas, kā arī aygsta līmeņa endēmismu un bioloģisko daudzveidību šajā reģionā[7]. [1]
Leuser-orangs 09N8683.jpg Sumatras tropisko lietus mežu mantojums Sumatra
2°30′0″S 101°30′0″E / 2.50000°S 101.50000°E / -2.50000; 101.50000
2004 Daba vii, ix, x 2,5 miljonus hektāru lielo Sumatras tropisko lietus mežu mantojumu veido trīs nacionālie parki: Gunauna Leizera nacionālais parks, Kerinci Seblatas nacionālais parks un Bukitas Barisana Selatana nacionālais parks. Aizsargājamā teritorija ir mājvieta 1000 augu sugām, tai skaitā 17 endēmiskām ģintīm; vairāk nekā 200 zīdītājižīdītāju sugām; 450 putnu sugām, no kurām 465 ir ieceļotāji un 21 suga ir endēmiska. No zīdītāju sugām 22 ir Āzijā dzīvojošas, un 15 sugas, kas nav atrodamas nekur citur pasaulē, piemēram, Sumatras orangutāns[8]. Sakarā ar neatļauto malumedniecību, nelikumīgo mežistrādi, lauksaimniecības iejaukšanos un ceļu būvniecības plāniem 2011. gadā šī vieta tika iekļauta kā UNESCO apdraudētais objekts. 1167
Bali panorama.jpg Bali provinces kultūrainava: Subakas sistēma un Tri Hita Karana filozofijas izpausmes Bali
8°20′0″S 115°0′0″E / 8.33333°S 115.00000°E / -8.33333; 115.00000
2012 Kultūra ii, iii, v, vi Bali provinces kultūrainavu veido pieras rīsu terases un to ūdens tempļi ar kopējo platību 19 500 ha. Subaka ir kanālu un aizsprostu ūdenssaimniecības sistēma, kas datēta ap 9. gadsimtu. 18. gadsimtā ainavā iekļauts Karaliskais ūdens templis — Puratamanajuna, kas ir lielākais un visvairāk iespaidīgākā arhitektūras celtne uz salas. Subaka atspoguļo Tri Hita Karana filozofiju, kas apvieno garu, cilvēku pasauli un dabu. Šī filozofija ir veidojusies pēdējos 2000 gados starp Bali un Indiju. Subakas lauksaimniecības apūdeņošanas sistēma ir ļāvusi salas iedzīvotājiem kļūt par ražīgākajiem rīsu audzētājiem, neskatoties uz izaicinājumiem un blīvo apdzīvotību[9]. 1194

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Back to nature.jpg Betunas Kerihunas nacionālais parks (Borneo pārrobežu lietus mežu mantojums) Rietumkalimantāna
1°13′15″N 113°21′11″E / 1.22083°N 113.35306°E / 1.22083; 113.35306
2004 Daba viii, ix, x 1871
Bunaken Marine Park.JPG Bunakenas nacionālais parks Ziemeļsulavesi
1°35′0″N 124°39′0″E / 1.58333°N 124.65000°E / 1.58333; 124.65000
2005 Daba vii, viii, ix, x 2002
Raja Ampat Islands - journal.pbio.1001457.g001.png Radža Ampatas salas Rietumpapua
0°30′0″N 124°30′0″E / 0.50000°N 124.50000°E / 0.50000; 124.50000
2005 Daba vii, x 2003
Takas Bonerates nacionālais parks Dienvidsulavesi
6°16′0″S 120°54′0″E / 6.26667°S 120.90000°E / -6.26667; 120.90000
2005 Daba vii, viii, ix, x 2005
Wakatobi beach 2006.jpg Vakatobi nacionālais parks Dienvidaustrumu Suvalesi
5°12′0″S 123°20′0″E / 5.20000°S 123.33333°E / -5.20000; 123.33333
2005 Daba vii, viii, ix, x 2006
Derawan Island East Kalimantan.jpg Deravanas salas Austrumkalimantāna
2°15′0″N 118°25′0″E / 2.25000°N 118.41667°E / 2.25000; 118.41667
2005 Daba x 2007
Toraja house.jpg Toradžu tradiconālās apdzīvotās vietas Dienvidsulavesi
2°36′0″S 119°22′0″E / 2.60000°S 119.36667°E / -2.60000; 119.36667
2009 Kultūra iv, v, vi 5462
Omo Sebua, South Nias, Indonesia.jpg Bavomataluo vieta Ziemeļsumatra
2°36′0″S 119°22′0″E / 2.60000°S 119.36667°E / -2.60000; 119.36667
2009 Kultūra i, iv, vi 5463
Muara Takus temple.jpg Muara Takusa kompleksa vieta Riau
0°20′20″N 100°38′24″E / 0.33889°N 100.64000°E / 0.33889; 100.64000
2009 Kultūra i, iv, vi 5464
Candi Gumpung Muarojambi.jpg Muarodžambi tempļu komplekss Džambi
1°24′0″S 103°2′0″E / 1.40000°S 103.03333°E / -1.40000; 103.03333
2009 Kultūra ii, iii, iv 5465
Wringin Lawang, Trowulan.jpg Trovulana — bijusī Madžapahitas karalistes galvaspilsēta Austrumjava
7°30′0″S 112°18′0″E / 7.50000°S 112.30000°E / -7.50000; 112.30000
2009 Kultūra i, v 5466
Taman Nasional Bantimurung Bulusaraung.jpg Marosa-Pankepa aizvērsturisko alu vietas Dienvidsulavesi
4°42′49″S 119°34′17″E / 4.71361°S 119.57139°E / -4.71361; 119.57139
2009 Daba ix 5467
Sangkulirangas - Mangkahilatas Kartsa aizvēsturisko akmens zīmējumu teritorija Austrumkalimantāna
0°59′16″N 117°58′48″E / 0.98778°N 117.98000°E / 0.98778; 117.98000
2015 Kultūra iii 6009
Stadhuis Batavia, Jakarta.jpg Džakartas vecpilsēta (formāli Vecā Batāvija) un 4 aizjūras salas (Onrusta, Kelora, Cipira dan Bidadari) Džakarta
6°12′0″S 106°49′0″E / 6.20000°S 106.81667°E / -6.20000; 106.81667
2015 Kultūra ii, iii, iv, v 6010
Semarang Old Town 2008.jpg Semarangas vecpilsēta Centrālā Java
6°58′0″S 110°25′0″E / 6.96667°S 110.41667°E / -6.96667; 110.41667
2015 Kultūra ii, iv 6011
Catholic church at Sawahlunto.jpg Savahlunto senā ogļu ieguves pilsēta Rietumsumatra
0°40′0″S 100°47′0″E / 0.66667°S 100.78333°E / -0.66667; 100.78333
2015 Kultūra ii, iv 6057
Nagari Sidžundžunas tradicionālās apmetnes Rietumsumatra 2015 Kultūra iii, v 6059
Run, Banda islands, Maluku, Indonesia.jpg Bandas salu vēsturiskā un jūras ainava Moluku
4°35′0″S 129°55′0″E / 4.58333°S 129.91667°E / -4.58333; 129.91667
2015 Jaukti iv, vi, x 6065

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]