UNESCO Pasaules mantojuma vietas Senegālā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Senegālā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Senegālas ir iekļautas 7 vietas (5 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 8 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Niokolo-Koba nacionālais parks ir iekļauts apdraudēto Pasaules mantojumu objektu sarakstā. Senegāla Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1976. gada 13. februārī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Gorē sala | Dakaras reģions 14°40′2″N 17°24′3″W / 14.66722°N 17.40083°W |
1979 | Kultūra | vi | Gorē sala atridas pie Senegālas krastiem, iepretim Dakarai. No 15. līdz 19. gadsimtam tas bija lielākais vergu tirdzniecības centrs Āfrikas krastos. Salā ir redzams kontrasts starp vienkāršajiem vergu mājokļiem un greznajām vergu tirgotāju mājām. Šobrīd sala kalpo kā atgādinājums par cilvēku ekspluatāciju.[2] | 26 | |
Niokolo-Koba nacionālais parks | Kēdugu reģions 13°4′0″N 12°43′0″W / 13.06667°N 12.71667°W |
1981 | Daba | x | Niokolo-Koba nacionālais parks atrodas Gambijas upes krastos. To, galvenokārt, veido galeriju meži un savannas. Parks ir ļoti bagāts ar faunu, to vidū, šimpanzes, lauvas, leopardi, ziloņi, kā arī daudzi putni, rāpuļi un abinieki.[3] | 153 | |
Džūdžas putnu valsts rezervāts | Senluī reģions 16°30′0″N 16°10′0″W / 16.50000°N 16.16667°W |
1981 | Daba | vii, x | Rezervāts atrodas Senegālas upes deltā. Džūdžas rezervāts ir mitrājs 16000 ha platībā, kas ietver lielus ezerus, to ieskauj strauti, dīķi un ūdenskrātuves. Šis rezervāts ir mājvieta 1 500 000 dažādiem putniem, piemēram, baltais pelikāns, Āfrikas karošknābis, lielais baltais gārnis un jūraskrauklis.[4] | 25 | |
Senluī sala | Senluī reģions 16°2′0″N 16°30′0″W / 16.03333°N 16.50000°W |
2000 | Kultūra | ii, iv | Senluī tika dibināta 17. gadsimtā kā franču koloniālā norēķinu vieta un urbanizēta 19. gadsimta vidū. Tā bija Senegālas teritorijas galvaspilsēta no 1872. lūdz 1957. gadam un bija nozīmīgs kultūras un ekonomikas centrs visā Rietumāfrikā. Senluī pilsēta atrodas pie Senegālas upes un tai ir regulārs pilsētas plānojums, piestātņu sistēma. Pilsētai ir rakstirīga koloniālā arhitektūra, kas tai dod atšķirīgu izskatu un savu identitāti.[5] | 956 | |
Senegambijas akmens apļi | Kaulakas reģions 13°40′6″N 15°31′00″W / 13.66833°N 15.51667°W 13°46′28″N 15°31′21″W / 13.77444°N 15.52250°W (kopā ar Gambiju) |
2006 | Kultūra | i, iii | Vietu veido 4 lielas akmens grupu rindas un satur apmēram 1000 akmens apļu veidojumus 100 km platumā un aptuveni 350 km garumā gar Gambijas upi. Akmens veidojami datējami starp 3. gadsimtu p.m.ē. un 16. gadsimtu m.ē. Lielākoties šie akmens apļi saistās ar apbedījuma vietām.[6] | 1226 | |
Salumas delta | Fatikas reģions 13°44′1″N 16°41′48″W / 13.73361°N 16.69667°W |
2011 | Kultūra | iii, iv, v | Makšķerēšana un vēžveidīgo vākšana it ilgstoša cilvēku dzīves sastāvdaļa šajā 5000 km² lielā teritorijā, ko veido trīs upes. Delta ietver iesāļus kanālus ar vairāk nekā 200 salām un saziņām mangrovju mežiem, Atlantijas okeāna vidi un sausajiem mežiem. Šajā apkātnē ir vairāk nekā 218 gliemeņu pilskalni, daži no tiem vairāku simtu metru gari. Šī apkārtne sniedz liecības par deltas apdzīvotību un vēsturisko urbanizāciju Rietumāfrikā.[7] | 1359 | |
Basari zeme: Basari, Fulas un Bedikas kultūrainavas | Kēdugu reģions 12°35′34″N 12°50′45″W / 12.59278°N 12.84583°W |
2012 | Kultūra | iii, v, vi | Basari zeme atrodas Senegālas dienvidaustrumos un ietver 3 ģeogrāfiskās zonas: Basari-Salematas teritorija, Bedikas-Bandafasi teritorija un Fulas-Dindefello teritorija. Basari, Fulas un Bedikas tautas šajā teritorijā apmetās no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Basari ainava iezīmēras ar terasēm, kas mijas ar ciematiem. Bedikas ciemati veido biezi būdu grupas ar stāviem salmu jumtiem. Apkārtējā ainava sniedz liecības par tautu un dabas mijirdarbību un attīstību, kā arī sadzīvošanu.[8] | 1407 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
L'Aeropostale | Senluī reģions 16°1′4″N 16°29′24″W / 16.01778°N 16.49000°W |
2005 | Kultūra | 2072 | ||
Karabanes sala | Ziginšoras reģions 12°29′20″N 16°32′52″W / 12.48889°N 16.54778°W |
2005 | Kultūra | 2075 | ||
Bases-Kasamankes lauku arhitektūra: Bandialas karalistes impluviumi | Ziginšoras reģions 12°34′44″N 16°16′55″W / 12.57889°N 16.28194°W |
2005 | Kultūra | 2076 | ||
Madeleinas salas nacionālais parks | Dakaras reģions 14°39′18″N 17°28′22″W / 14.65500°N 17.47278°W |
2005 | Jaukti | 2077 | ||
Senegālas upes pieturvietas | Mātamas, Senluī un Tambakundas reģioni | 2005 | Kultūra | 2078 | ||
Kekīnas kapukalns | Diūrbelas reģions 14°42′0″N 15°57′0″W / 14.70000°N 15.95000°W |
2005 | Kultūra | 2079 | ||
Rozas ezers | Dakaras reģions 17°15′0″N 14°45′0″W / 17.25000°N 14.75000°W |
2005 | Jaukti | 2080 | ||
Senā Rufiske | Dakaras reģions 14°43′0″N 17°16′0″W / 14.71667°N 17.26667°W |
2005 | Jaukti | 2081 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Senegāla
- ↑ Island of Gorée, UNESCO
- ↑ Niokolo-Koba National Park, UNESCO
- ↑ Djoudj National Bird Sanctuary, UNESCO
- ↑ Island of Saint-Louis, UNESCO
- ↑ Stone Circles of Senegambia, UNESCO
- ↑ Saloum Delta, UNESCO
- ↑ Bassari Country: Bassari, Fula and Bedik Cultural Landscapes, UNESCO