UNESCO Pasaules mantojuma vietas Senegālā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Senegālā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Senegālas ir iekļautas 7 vietas (5 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 8 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Niokolo-Koba nacionālais parks ir iekļauts apdraudēto Pasaules mantojumu objektu sarakstā. Senegāla Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1976. gada 13. februārī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Gorē sala Dakaras reģions
14°40′2″N 17°24′3″W / 14.66722°N 17.40083°W / 14.66722; -17.40083
1979 Kultūra vi Gorē sala atridas pie Senegālas krastiem, iepretim Dakarai. No 15. līdz 19. gadsimtam tas bija lielākais vergu tirdzniecības centrs Āfrikas krastos. Salā ir redzams kontrasts starp vienkāršajiem vergu mājokļiem un greznajām vergu tirgotāju mājām. Šobrīd sala kalpo kā atgādinājums par cilvēku ekspluatāciju.[2] 26
Niokolo-Koba nacionālais parks Kēdugu reģions
13°4′0″N 12°43′0″W / 13.06667°N 12.71667°W / 13.06667; -12.71667
1981 Daba x Niokolo-Koba nacionālais parks atrodas Gambijas upes krastos. To, galvenokārt, veido galeriju meži un savannas. Parks ir ļoti bagāts ar faunu, to vidū, šimpanzes, lauvas, leopardi, ziloņi, kā arī daudzi putni, rāpuļi un abinieki.[3] 153
Džūdžas putnu valsts rezervāts Senluī reģions
16°30′0″N 16°10′0″W / 16.50000°N 16.16667°W / 16.50000; -16.16667
1981 Daba vii, x Rezervāts atrodas Senegālas upes deltā. Džūdžas rezervāts ir mitrājs 16000 ha platībā, kas ietver lielus ezerus, to ieskauj strauti, dīķi un ūdenskrātuves. Šis rezervāts ir mājvieta 1 500 000 dažadiem putniem, piemēram, baltais pelikāns, Āfrikas karošknābis, lielais baltais gārnis un jūraskrauklis.[4] 25
Senluī sala Senluī reģions
16°2′0″N 16°30′0″W / 16.03333°N 16.50000°W / 16.03333; -16.50000
2000 Kultūra ii, iv Senluī tika dibināta 17. gadsimtā kā franču koloniālā norēķinu vieta un urbanizēta 19. gadsimta vidū. Tā bija Senegālas teritorijas galvaspilsēta no 1872. lūdz 1957. gadam un bija nozīmīgs kultūras un ekonomikas centrs visā Rietumāfrikā. Senluī pilsēta atrodas pie Senegālas upes un tai ir regulārs pilsētas plānojums, piestātņu sistēma. Pilsētai ir rakstirīga koloniālā arhitektūra, kas tai dod atšķirīgu izskatu un savu identitāti.[5] 956
Senegambijas akmens apļi Kaulakas reģions
13°40′6″N 15°31′00″W / 13.66833°N 15.51667°W / 13.66833; -15.51667
13°46′28″N 15°31′21″W / 13.77444°N 15.52250°W / 13.77444; -15.52250
(kopā ar Valsts karogs: Gambija Gambiju)
2006 Kultūra i, iii Vietu veido 4 lielas akmens grupu rindas un satur apmēram 1000 akmens apļu veidojumus 100 km platumā un aptuveni 350 km garumā gar Gambijas upi. Akmens veidojami datējami starp 3. gadsimtu p.m.ē. un 16. gadsimtu m.ē. Lielākoties šie akmens apļi saistās ar apbedījuma vietām.[6] 1226
Salumas delta Fatikas reģions
13°44′1″N 16°41′48″W / 13.73361°N 16.69667°W / 13.73361; -16.69667
2011 Kultūra iii, iv, v Makšķerēšana un vēžveidīgo vākšana it ilgstoša cilvēku dzīves sastāvdaļa šajā 5000 km² lielā teritorijā, ko veido trīs upes. Delta ietver iesāļus kanālus ar vairāk nekā 200 salām un saziņām mangrovju mežiem, Atlantijas okeāna vidi un sausajiem mežiem. Šajā apkātnē ir vairāk nekā 218 gliemeņu pilskalni, daži no tiem vairāku simtu metru gari. Šī apkārtne sniedz liecības par deltas apdzīvotību un vēsturisko urbanizāciju Rietumāfrikā.[7] 1359
Basari zeme: Basari, Fulas un Bedikas kultūrainavas Kēdugu reģions
12°35′34″N 12°50′45″W / 12.59278°N 12.84583°W / 12.59278; -12.84583
2012 Kultūra iii, v, vi Basari zeme atrodas Senegālas dienvidaustrumos un ietver 3 ģeogrāfiskās zonas: Basari-Salematas teritorija, Bedikas-Bandafasi teritorija un Fulas-Dindefello teritorija. Basari, Fulas un Bedikas tautas šajā teritorijā apmetās no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Basari ainava iezīmēras ar terasēm, kas mijas ar ciematiem. Bedikas ciemati veido biezi būdu grupas ar stāviem salmu jumtiem. Apkārtējā ainava sniedz liecības par tautu un dabas mijirdarbību un attīstību, kā arī sadzīvošanu.[8] 1407

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Senegālā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
L'Aeropostale Senluī reģions
16°1′4″N 16°29′24″W / 16.01778°N 16.49000°W / 16.01778; -16.49000
2005 Kultūra 2072
Karabanes sala Ziginšoras reģions
12°29′20″N 16°32′52″W / 12.48889°N 16.54778°W / 12.48889; -16.54778
2005 Kultūra 2075
Bases-Kasamankes lauku arhitektūra: Bandialas karalistes impluviumi Ziginšoras reģions
12°34′44″N 16°16′55″W / 12.57889°N 16.28194°W / 12.57889; -16.28194
2005 Kultūra 2076
Madeleinas salas nacionālais parks Dakaras reģions
14°39′18″N 17°28′22″W / 14.65500°N 17.47278°W / 14.65500; -17.47278
2005 Jaukti 2077
Senegālas upes pieturvietas Mātamas, Senluī un Tambakundas reģioni 2005 Kultūra 2078
Kekīnas kapukalns Diūrbelas reģions
14°42′0″N 15°57′0″W / 14.70000°N 15.95000°W / 14.70000; -15.95000
2005 Kultūra 2079
Rozas ezers Dakaras reģions
17°15′0″N 14°45′0″W / 17.25000°N 14.75000°W / 17.25000; -14.75000
2005 Jaukti 2080
Senā Rufiske Dakaras reģions
14°43′0″N 17°16′0″W / 14.71667°N 17.26667°W / 14.71667; -17.26667
2005 Jaukti 2081

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]