UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Somijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Somijas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Somija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1987. gada 4. martā. 2 objekti — Kvarkena salas, Strūves ģeodēziskais loks — atrodas vairāku valstu teritorijās.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Somenlinnas nocietinājumi Usimā
60°8′53″N 24°59′11″E / 60.14806°N 24.98639°E / 60.14806; 24.98639
1991 Kultūra iv Nocietinājumi tika izveidoti 18. gadsimta otrajā pusē, kad Somijas teritoriju bija pakļāvusi Zviedrija. Tie atrodas pie ieejas Helsinku ostā un ir interesants piemērs Eiropas militārajai arhitektūrai[2]. 583
Petejevesi Vecā baznīca Vidussomija
62°15′0″N 25°11′2″E / 62.25000°N 25.18389°E / 62.25000; 25.18389
1994 Kultūra iv Petejevesi Vecā baznīca, kas adrodas Vidussomijā celta no guļbaļķiem no 1763. līdz 1765. gadam. Baznīca ir tipisks luterāņu arhitektūras tradīciju piemērs, kas ir unikāla Austrumu Skandināvijā. Baznīca apvieno renesanses koncepciju ar vecajām formām, kas izriet no gotikas stilā veidotajām velvēm[3]. 584
Vecā Rauma Satakunta
61°7′42″N 21°30′42″E / 61.12833°N 21.51167°E / 61.12833; 21.51167
1991 Kultūra iv, v Rauma atrodas pie Botnijas līča un ir viena no vecākajām ostām Somijām. Pilsēta veidota ar franciskāņu klosteri, kura centrālais objekts ir 15. gadsimta Svētā Krusta baznīca. Rauma ir izcils piemērs koka arhitektūrai Ziemeļvalstu kontekstā. Lai gan 17. gadsimtā pilsētu nopostīja ugunsgrējs, tā ir saglabājusi savu seno arhitektūras mantojumu[4]. 582
Verlas kokapstrādes un kartona fabrika Kimenlākso
61°3′43″N 26°38′27″E / 61.06194°N 26.64083°E / 61.06194; 26.64083
1996 Kultūra iv Verlas kokapstrādes un kartona fabrika un ar to saistītā apdzīvotā vieta ir izcils, labi saglabājies, piemērs lauku mazo rūpnīcu apmetnēm, kas saistītas ar celulozes, papīra un kartona ražošanu, kas Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā uzplauka 19. un 20. gadsimtā. Tikai nedaudzas šādas apmetnes ir saglabājušās līdz mūsdienām[5]. 751
SammallahdenmekiBronzas laikmeta apbedījuma vieta Satakunta
61°7′10″N 21°46′30″E / 61.11944°N 21.77500°E / 61.11944; 21.77500
1999 Kultūra iii, iv Šajā bronzas laikmeta apbedījumu vietā ir vairāk nekā 30 granīta apbedījumi, kas sniedz ieskatu bēru tradīcijās, sociālajā un reliģiskajā struktūrā Ziemeļeiropā vairāk nekā pirms 3000 gadiem[6]. 579
Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs Pohjanmā
63°18′0″N 21°18′0″E / 63.30000°N 21.30000°E / 63.30000; 21.30000
(kopā ar Valsts karogs: Somija Zviedriju)
2000 (paplašināts 2006) Daba viii Augstais krasts (Zviedrija) un Kvarkena arhipelāgs (Somija) atrodas Baltijas jūras ziemeļu daļā Botnijas līcī. Arhipelāgs atrodas uz 5600 salām, kas veidojušās ledus segai kūstot, 10 000 līdz 24 000 gadus senā pagātnē. Apkārtnē ir unikāla daba ko veidojis ledājs un ir redzamas tā atstātās pēdas. Arhipelāgā ir vairākas nelielas salas, līči, ezeri, pārpurvojušās teritorijas. Augstais krasts ir 285 augsts veidojums, kas veidojies pirms 9600 gadiem atkāpjoties ledājam[7]. 898
Strūves ģeodēziskais loks Lapzeme, Vidussomija un Usimā
68°40′57″N 22°44′45″E / 68.68250°N 22.74583°E / 68.68250; 22.74583
66°23′52″N 23°43′31″E / 66.39778°N 23.72528°E / 66.39778; 23.72528
65°49′48″N 24°09′26″E / 65.83000°N 24.15722°E / 65.83000; 24.15722
61°55′36″N 25°32′01″E / 61.92667°N 25.53361°E / 61.92667; 25.53361
60°42′17″N 26°00′12″E / 60.70472°N 26.00333°E / 60.70472; 26.00333
60°16′35″N 26°36′12″E / 60.27639°N 26.60333°E / 60.27639; 26.60333
(kopā ar Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju, Valsts karogs: Lietuva Lietuvu, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Krievija Krieviju, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Somijas teritorijā atrodas 6 punkti[8]. 1187

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Somijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Seno laiku kokgriezumi Gadtarmenas salā (Hauensuoli) Usimā
59°48′21″N 22°54′32″E / 59.80583°N 22.90889°E / 59.80583; 22.90889
1990 Kultūra iii, iv, v 215
Lielais akmens laikmeta paliekas Kastelli un Pattijoki Ziemeļpohjanmā
64°37′51″N 24°42′57″E / 64.63083°N 24.71583°E / 64.63083; 24.71583
1990 Kultūra i, iv 219
Astuvansalmi un Ristiina akmens zīmējumi Dienvidsavo
61°26′38″N 27°32′45″E / 61.44389°N 27.54583°E / 61.44389; 27.54583
1990 Kultūra i, iv 220
Ukonsāri svētās pielūgšanas vieta sāmu tautai Inari Lapzeme
68°56′16″N 27°17′42″E / 68.93778°N 27.29500°E / 68.93778; 27.29500
2004 Kultūra iii, vi 221
Paimio slimnīca (formāli Paimio sanatorija) Dienvidrietumsomija
60°27′54″N 22°44′6″E / 60.46500°N 22.73500°E / 60.46500; 22.73500
2004 Kultūra i, ii, iv 1864
SaimāPielinena ezeru sistēma Ziemeļkarēlija
63°15′0″N 29°42′0″E / 63.25000°N 29.70000°E / 63.25000; 29.70000
2004 Daba vii, viii, ix 1865

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]