UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Etiopijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 9 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Dabas objekts — Semena nacionālais parks — ir atzīts kā apdraudēts Pasaules mantojuma objekts. Etiopija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 6. jūlijā, viena no pirmajām valstīm, kas parakstījusi šo konvenciju.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Semien Mountains 13.jpg Semenas nacionālais parks Amharas kiliks
13°11′0″N 38°4′0″E / 13.18333°N 38.06667°E / 13.18333; 38.06667
1978 Daba vii, x Masīva erozija gadu laikā Etiopijas plato radījusi vienu no ievērojamākajām ainavām pasaulē, ar robainām kalnu virsotnēm, dziļām ielejām un asām kraujām par 1500 metru dziļumā. Parks ir mājvieta vairākiem retiem dzīvniekiem, piemēram, gelada, Semena lapsa un Valijas ibekss, kurš dzīvo tikai šajā nacionālajā parkā[2]. 1996. gada nacionālais parks tika atzīts kā apdraudēts Pasaules mantojuma objekts. 9
Bete Giyorgis 03.jpg Lalibelas akmenī izcirstās baznīcas Amharas kiliks
12°1′54″N 39°2′28″E / 12.03167°N 39.04111°E / 12.03167; 39.04111
1978 Kultūra i, ii, iii 11 baznīcas, kas monolītā izcirstas akmeņos. Baznīcas atrodas "Jaunajā Jeruzālemē" kalnainās Etiopijas centrālajā reģionā. Lalibela ir Etiopijas kristietības centrālā vieta arī mūsdienās uz kuru notiek gan svētceļojumi, gan arī dažādi ziedošanas pasākumi[3]. 18
ET Gondar asv2018-02 img03 Fasil Ghebbi.jpg Fasilgebi, Gondaras reģions Amharas kiliks
12°36′29″N 37°28′11″E / 12.60806°N 37.46972°E / 12.60806; 37.46972
1979 Kultūra ii, iii 16. un 17. gadsimtā Fasilgebi cietokšņpilsēta bija Etiopijas imperatora Fasilides un viņa pēcteču rezidence. Fasilgebi ieskauj 900 m gara siena, pilsētā ir baznīcas, klosteri unikālas sabiedriskās un privātās ēkas, kur ir redzama gan hinduistu un arābu ietekme. Vēlāk ar jezuītu misionāru palīdzību ēkas tika pārveidotas baroka stilā[4]. 19
Axum northern stelea park.jpg Aksuma Tigrajas kiliks
14°7′15″N 38°43′40″E / 14.12083°N 38.72778°E / 14.12083; 38.72778
1980 Kultūra i, iv Senās Aksumas pilsēta atroodas tuvu Etiopijas ziemeļu robežai. Pilsēta ir Senās Etiopijas centrā un bija Aksumas Karalistes galvaspilsēta, kas atradās starp Austrumromas impēriju un Persiju. Masveida drupas ir veidotas starp 1. un 13. gadsimtu pirms mūsu ēras[5]. 15
Awash river.jpg Avašas lejteces ieleja Afaras, Amharas, Oromijas un Somāli kiliki
11°6′0″N 40°34′45″E / 11.10000°N 40.57917°E / 11.10000; 40.57917
1980 Kultūra ii, iii, iv Avašas ieleja ir viena no nozīmīgākajām paleontoloģijas vietām Āfrikas kontinentā. Šajā vietā atrastas fosilijas, no kurām vecākās datējamas ar vismaz 4 miljonu gadu senas un sniedz pierādījumu par cilvēka evolūciju. 1974. gadā šajā vietā tika atrastas slavenās Lūsijas skeleta fragmenti, kas ietekmēja paleotoloģijas pētniecību[6]. 10
Omo River.jpg Omo lejteces ieleja Dienvidu tautu kiliks
4°48′0″N 35°58′0″E / 4.80000°N 35.96667°E / 4.80000; 35.96667
1980 Kultūra iii, iv Aizvēsturiska vieta netālu no Turkanas ezera. Omo lejteces ielejā ir daudz fosilijas, jo īpaši Homo gracilis. Homo gracilis atklāšana ir bijusi būtiska nozīme cilvēka evolūcijas pētījumos[7]. 17
Tiya vue d'ensemble.JPG Tija Dienvidu tautu kiliks
8°26′5″N 38°36′43″E / 8.43472°N 38.61194°E / 8.43472; 38.61194
1980 Kultūra i, iv Tija ir viena no vissvarīgākajām arheoloģiskajām vietām uz dienvidiem no Adisabebas. Tijā ir 36 pieminekļi, tajā skaitā 32 stēlas, kurās atveidoti dažādi simboli, ko kuriem lielākā daļa ir grūti atšifrējami. Šī vieta ir viena no Senās Etiopijas kultūras mājvietām, kuras vecums vēl nav precīzi noteikts[8]. 12
Harar city wall 1956.JPG Hareras Džugolas nocietinātā vecpilsēta Hareri kiliks
9°18′32″N 42°8′16″E / 9.30889°N 42.13778°E / 9.30889; 42.13778
2006 Kultūra ii, iii, iv, v Hareras nocietinātā pilsēta atrodas valsts austrumu daļā uz plato ar dziļām aizām, ko ieskauj tuksneši un savanna. Pilsētas vēsturiskie mūri būvēti starp 13. līdz 16. gadsimtu un ir viena no musulmaņu svētajām pilsētām. Hareras Džugola ir 4 svētākā pilsēta islāmā. Vecpilsētā atrodas 82 mošejas, kuras celtas pēc 10. gadsimta un 102 svētnīcas. Islāma tradīciju ietekme ēku celtniecībā un pilsētas izkārtojumā pilsētu parada unikālu[9]. 1189
Waga 01.jpg Konso kultūrainava Dienvidu tautu kiliks
5°18′0″N 37°24′0″E / 5.30000°N 37.40000°E / 5.30000; 37.40000
2011 Kultūra iii, v Konso kultūrainava ir 55 km² neauglīga akmens sienu terase ar nocietinātām apmetnēm Konso augstienē Etiopijā. Šī kultūrainava ir iespaidīgs piemērs dzīvās kultūras tradīcijām, kas sniedzas vismaz 21 paaudzes senatnē (vairāk kā 400 gadi), kas pielāgotas tās neauglīgajai videi. Šajā vietā ir arī antropomorfiskas koka statujas - attēlo dažādus kopienas pārstāvjus un vadoņus -, kas ir liecina par bēru tradīcijām[10]. 1333

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Etiopijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Bale Mountns.jpg Bales kalnu nacionālais parks Oromijas kiliks
6°40′0″N 39°40′0″E / 6.66667°N 39.66667°E / 6.66667; 39.66667
2008 Daba vii, x 5315
Sheikh Hussein.jpg Dirres Šeiha Huseina reliģiskās, kultūras un vēsturiskā vieta Oromijas kiliks
7°45′0″N 40°42′0″E / 7.75000°N 40.70000°E / 7.75000; 40.70000
2011 Kultūra ii, iii, iv, vi 5649
Ayiew Maco.jpg Holka Sofa Omāra: Dabas un Kultūras mantojums (Sofa Omāra: mistēriju alas) Oromijas kiliks
6°54′22″N 40°50′41″E / 6.90611°N 40.84472°E / 6.90611; 40.84472
2011 Jaukti iii, v, vi, vii, viii 5651
Gedeo jauktā kultūras un dabas ainava Dienvidu tautu kiliks
5°7′0″N 38°40′00″E / 5.11667°N 38.66667°E / 5.11667; 38.66667
2012 Jaukti i, iii, v, vii, x 5787
Pierre taillée Melka Kunture Éthiopie.jpg Melka Kuntures un Bahiltas arheoloģiskā vieta Oromijas kiliks
8°42′00″N 38°35′00″E / 8.70000°N 38.58333°E / 8.70000; 38.58333
2012 Kultūra iii, iv, v 5788

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]