UNESCO Pasaules mantojuma vietas Alžīrijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Alžīrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Alžīrijas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 jaukts objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Alžīrija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 24. jūnijā.

Sarakstā iekļautie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Benī Hammāda forts	Msīlas vilāja 35°48′50″N 4°47′36″E	1980	Kultūra	ii, v	Kalnainā vieta ar ārkārtējo skaistumu un Hammādīdas emirāta pirmās galvaspilsētas drupām, ko dibināja 1007. gadā un nojauca 1152. gadā, sniedz autentisku priekšstatu par nocietinātām musulmaņu pilsētām. Mošeja, kura lūgšanu telpas ar 13 ejām ir viena no lielākajām Alžīrijā.	102
	Tasili plato	Illīzī un Tamanrāsetas vilājas 25°10′0″N 8°10′0″E	1982	Jaukti	i, iii, vii, viii	Šī vieta atspoguļo dīvainu Mēness ainavu. Tasili plato ir viens no svarīgākajām vietām ar aizvēsturiskajiem alu mākslas darbiem pasaulē. Vairāk nekā 15 000 zīmējumi un gravīras atspoguļo klimatiskās izmaiņas, dzīvnieku migrāciju un cilvēku dzīves attīstību Sahāras tuksneša malā no 6000. gada p.m.ē. līdz pirmajiem gadsimtiem m.ē. Ģeoloģiskie veidojumi ir skatuviski izcili veidojumi, noplicinātie smilšakmeņi veido "akmens mežus".	179
	Mzābas ieleja	Gardājas vilāja 32°29′14″N 3°40′53″E	1982	Kultūra	ii, iii, v	Tradicionālā cilvēku apdzīvotā teritorija , kas izveidojās 10. gadsimtā ar Ibadites ar savām piecām ksarām (pilīm), ir saglabājusies neskarta Mzābas ielejā. Vienkārša, funkcionāla un lieliski pielāgota vide un Mzābas arhitektūra bija paredzēta kopienu dzīvei, vienlaikus ievērojot ģimenes struktūras. Šī vieta ir iedvesmas avots mūsdienu pilsētu plānotājiem.	188
	Džemila	Satīfas vilāja 36°19′0″N 5°44′0″E	1982	Kultūra	iii, iv	Džemila atrodas 900 m virs jūras līmeņa. Džemila vai Cuicul ar saviem forumiem, bazilikām, tempļiem, triumfa arkām un ēkām ir interesants romiešu pilsētplānošanas objekts, kas pielāgots kalnainam reģionam.	191
	Tībāza	Tībāzas vilāja 36°35′31″N 2°26′58″E	1982	Kultūra	iii, iv	Tībāza atrodas Vidusjūras krastā un ir bijusi senā pūniešu tirdzniecības osta, ko iekaroja Romas impērija un pārvērta par stratēģisku bāzi pār Mauritānijas ķēniņu uzvaru. Tībāza ietver unikālas feniķiešu, romiešu, paleokristiešu un bizantiešu drupas līdzās vietējiem arhitektūras pieminekļiem, piemēram, Kbor er Roumia, kas ir lielākais karaļa mauzolejs Mauritānijā.	193
	Timgada	Bātinas vilāja 35°29′03″N 6°28′07″E	1982	Kultūra	ii, iii, iv	Timgada atrodas Oresu kalnu ziemeļu nogāzē un to izveidoja ex nihilo kā militāru koloniju imperators Trajāns, 100. gadā m.ē. Ar savu kvārdrātveida iežogojumu un taisnleņķa dizainu, pamatojoties uz Cardo un Decumanus, un diviem perpendikulāriem ceļiem braucot cauri pilsētai, Timgada ir lielisks romiešu pilsētplānošanas piemērs.	194
	Alžīras kasba	Alžīras vilāja 36°47′0″N 3°3′37″E	1992	Kultūra	ii, v	Kasva ir unikāla medīna/ islāma pilsēta. Tā atrodas vienā no labākajām Vidusjūras piekrastes vietām ar skatu uz salu, kur atradās Kartāgas tirdzniecības osta, kas tika izveidota 4. gadsimtā p.m.ē. Kasbā ir paliekas no citadeles, vecās mošejas un Osmaņu stila pilis, kā arī tradicionālās pilsētas struktūras paliekas, kas saistīts ar dziļi iesakņojušos kopienas izjūtu.	565

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Benī Hammāda forts

Mzābas ieleja

Džemila

Tībāza

Timgada

Alžīras kasba

Tasili plato

Vietas Alžīrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Foggaras oāze un Lielais Rietumu ergs ksāras		2002	Kultūra	ii, iii, iv, v	1772
	Augustīniešu vietas un maršruti Magriba centrālajā daļā		2002	Kultūra	ii, iii, iv, vi	1773
	Nedrona un Trara		2002	Kultūra	ii, iii, iv, vi	1774
	Ueda		2002	Kultūra	ii, iii, iv, v	1775
	Numīdijas karaliskie mauzoleji, Mauritānijas un pirmsislāma pieminekļi		2002	Kultūra	ii, iii, iv	1776
	Oresa parka oāzes ar Rūfi klintīm un El Kantara		2002	Jaukti	ii, iii, iv, v, vii, x	1777