UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turkmenistānā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Turkmenistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Turkmenistānas ir iekļautas 3 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 8 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Turkmenistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1994. gada 30. septembrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Mervturkmenistan.jpg Valsts vēstures un kultūras parks "Senā Merva" Mari vilajets
37°39′46″N 62°11′33″E / 37.66278°N 62.19250°E / 37.66278; 62.19250
1999 Kultūra ii, iii Merva ir vecākā un vislabāk saglabājusies Oāzes pilsēta Zīda ceļa maršrutā Vidusāzijā. Vairāki pieminekļi joprojām ir redzami, jo īpaši tie, kuri veidoti pēdējos divu gadu tūkstošos[2]. 886
KonyeUrgenchMausoleum.jpg Konje-Urgenča Dašoguzas vilajets
42°20′0″N 59°9′0″E / 42.33333°N 59.15000°E / 42.33333; 59.15000
2005 Kultūra ii, iii Konje-Urgenča atrodas Turkmenistānas ziemeļrietumos, Amudarjas upes kreisajā krastā. Urgenča bija Horezmas reģiona galvaspilsēta Ahmamenīdu impērijas laikā. Vecpilsētā ir vairāki pieminekļi galvenokārt no 11. gadsimta līdz 16. gadsimtam, ieskaitot mošeja, cietokšņi, mauzolejs, karavanseraja un 60 m augsts minarets. Šie pieminekļi liecina par izciliem sasniegumiem arhitektūrā un meistarībā, kuras ietekme sasniedza arī Irānu un Afganistānu un vēlāk 16. gadsimtā ietekmēja Mogulu impēriju Indijā[3]. 1199
Nisa-Entrance-2015.JPG Partiešu cietokšņi Nisā Ahala vilajets
37°58′0″N 58°11′42″E / 37.96667°N 58.19500°E / 37.96667; 58.19500
2007 Kultūra ii, iii Patriešu cietokšņi Nisā veido Veco un Jauno Nisu. Nisa bija viena no nozīmīgākajām Partas pilsētām no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 3. gadsimtam m.ē. Atraktajās drupu paliekās var redzēt tradicionālās kultūras elementu sajaukumu ar hellēnisma un romiešu kultūrām. Nisā ir redzamas dažādu kultūra sajaukums un tā ir bijis svarīgs tirdzniecības ceļa krustpunkts un aizturējis romiešu impērijas paplašināšanos[4]. 1242

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Turkmenistāna UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Dehistāna / Mišriāna Balkanas vilajets
38°16′12″N 54°37′30″E / 38.27000°N 54.62500°E / 38.27000; 54.62500
1998 Kultūra i, ii, iii, iv, v 967
Badhīzas valsts dabas rezervāts Mari vilajets
35°52′0″N 61°40′0″E / 35.86667°N 61.66667°E / 35.86667; 61.66667
2009 Daba vii, ix, x 5432
Sjuntas Hasardagas valsts dabas rezervāts Balkanas vilajets
38°32′0″N 56°25′0″E / 38.53333°N 56.41667°E / 38.53333; 56.41667
2009 Daba x 5433
Dinozauri un alas Koitendagā Lebapa vilajets
37°48′0″N 66°30′0″E / 37.80000°N 66.50000°E / 37.80000; 66.50000
2009 Daba viii, x 5434
Takirs of Karakum Desert.jpg Repetekas biosfēras valsts rezervāts Lebapa vilajets
38°36′21″N 63°12′50″E / 38.60583°N 63.21389°E / 38.60583; 63.21389
2009 Daba x 5435
Amudaryasunset.jpg Amurdarjas valsts dabas rezervāts Lebapa vilajets
39°39′0″N 62°51′0″E / 39.65000°N 62.85000°E / 39.65000; 62.85000
2009 Daba x 5436
Hazardeniz.JPG Hazāras valsts dabas rezervāts Balkanas vilajets
39°0′0″N 53°2′41″E / 39.00000°N 53.04472°E / 39.00000; 53.04472
2009 Daba x 5437
Zīda ceļa vietas Turkmenistānā Turkmenistāna 2010 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5521

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]