Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malaizijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Malaizijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 4 vietas (2 — kultūras objekti un 2 — dabas objekti), savukārt 1 vieta ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1]

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Kinabalu parksSabaha
6°5′0″N 116°33′0″E / 6.08333°N 116.55000°E / 6.08333; 116.55000
2000Dabaix, xKinabalu parks atrodas Sabahas štatā, Borneo salas ziemeļu galā un tā centrālais elements ir Kinabalu kalns (4095 m), kas ir augstākā virsotne starp Himalajiem un Jaungvineju. Parkā ir ļoti liela biotopu daudzveidība, no bag;at;am tropu zemienēm, kalnu lietus mežiem līdz tropu kalnu mežiem un krūmājiem kalna augstākajos līmeņos. Parka teritorijā ir daudzveidīgi Dienvidaustrumu Āzijas augi, kā arī ļoti dažādas un daudz sugas no Himalaju, Ķīnas, Austrālijas un Malaizija tropu florām.[2]1012
Gununga Mulu nacionālais parksSaravaka
4°3′0″N 114°56′0″E / 4.05000°N 114.93333°E / 4.05000; 114.93333
2000Dabavii, viii, ix, xParks pazīstams ar savu bioloģisko daudzveidību un karsta procesiem. Parks atrodas Saravakas štatā, Borneo salā, un ir visvairāk pētītā karsta zona pasaulē. Parka 52 864 ha platībā ir septiņpadsmit veģetācijas zonas, ar vairāk nekā 3500 vaskulāro augu sugām. Parka teritorija ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu palmu sugām, kopumā vismaz 109 ģintis. Parka centrālais elements ir Gununga Mulu kalns, kas ir 2377 m augsta smilšakmens virsotne. Parka teritorijā 295 km garumā ir izpētījas alas, kas sniedz iespaidīgu skatu uz karsta procesiem, kā arī ir mājvieta miljoniem sikspārņu. Saravakas kamera, no 415 m līdz 600 plata un 80 m augsta ir lielākā zināmā alu kamera pasaulē.[3]1013
Melaka un Džordžtauna: Malakas šauruma vēsturiskās pilsētasMelaka un Penanga
2°12′0″N 102°15′3″E / 2.20000°N 102.25083°E / 2.20000; 102.25083
2008Kultūraii, iii, ivMalakas šauruma vēsturiskās pilsētas Melaka un Džordžtauna ir jau vairāk nekā 500 gadus sena tirdzniecības un kultūras apmaiņu vieta starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsētās ir vērojama gan Āzijas, gan Eiropas ietekme, tādēļ sastopams ir multikulturāls mantojums, gan materiālā, gan nemateriālā ziņā. Melakas pilsētā ir redzama 15. gadsimta ēkas no Malajas Sultanāta, un portugāļu un holandiešu periodiem no 16. gadsimta sākuma. Savukārt Džordžtaunā ir redzamas 18. gadsimta britu koloniālās ēras ēkas. Abas pilsētas veido unikālu arhitektūras un pilsētas kultūras ainavas Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas reģionā.[4]1223
Lengongas ielejas arheoloģiskais mantojumsPeraka
5°4′0″N 100°58′0″E / 5.06667°N 100.96667°E / 5.06667; 100.96667
2012Kultūraiii, ivAuglīgajā Lengongas ielejā atrodas 4 arheoloģiskās vietas, kas ir gandrīz 2 000 000 gadu senas. Šī vieta ir viena no senākajām cilvēku apdzīvotajām ārpus Āfrikas kontinenta. Arheiloģisto vietu teritorijā atrodas vairākas alas un paleolīta laika instrumentu darbnīcas.[5]1396

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Malaizijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Malakas pussalas nacionālais parks: Tamana NegaraPahana, Kelantana un Terenganu
4°12′0″N 102°28′0″E / 4.20000°N 102.46667°E / 4.20000; 102.46667
2014Dabaix, x5927

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]