UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malaizijā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Malaizijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 4 vietas (2 — kultūras objekti un 2 — dabas objekti), savukārt 1 vieta ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1]
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kinabalu parks | Sabaha 6°5′0″N 116°33′0″E / 6.08333°N 116.55000°E |
2000 | Daba | ix, x | Kinabalu parks atrodas Sabahas štatā, Borneo salas ziemeļu galā un tā centrālais elements ir Kinabalu kalns (4095 m), kas ir augstākā virsotne starp Himalajiem un Jaungvineju. Parkā ir ļoti liela biotopu daudzveidība, no bag;at;am tropu zemienēm, kalnu lietus mežiem līdz tropu kalnu mežiem un krūmājiem kalna augstākajos līmeņos. Parka teritorijā ir daudzveidīgi Dienvidaustrumu Āzijas augi, kā arī ļoti dažādas un daudz sugas no Himalaju, Ķīnas, Austrālijas un Malaizija tropu florām.[2] | 1012 | |
Gununga Mulu nacionālais parks | Saravaka 4°3′0″N 114°56′0″E / 4.05000°N 114.93333°E |
2000 | Daba | vii, viii, ix, x | Parks pazīstams ar savu bioloģisko daudzveidību un karsta procesiem. Parks atrodas Saravakas štatā, Borneo salā, un ir visvairāk pētītā karsta zona pasaulē. Parka 52 864 ha platībā ir septiņpadsmit veģetācijas zonas, ar vairāk nekā 3500 vaskulāro augu sugām. Parka teritorija ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu palmu sugām, kopumā vismaz 109 ģintis. Parka centrālais elements ir Gununga Mulu kalns, kas ir 2377 m augsta smilšakmens virsotne. Parka teritorijā 295 km garumā ir izpētījas alas, kas sniedz iespaidīgu skatu uz karsta procesiem, kā arī ir mājvieta miljoniem sikspārņu. Saravakas kamera, no 415 m līdz 600 plata un 80 m augsta ir lielākā zināmā alu kamera pasaulē.[3] | 1013 | |
Melaka un Džordžtauna: Malakas šauruma vēsturiskās pilsētas | Melaka un Penanga 2°12′0″N 102°15′3″E / 2.20000°N 102.25083°E |
2008 | Kultūra | ii, iii, iv | Malakas šauruma vēsturiskās pilsētas Melaka un Džordžtauna ir jau vairāk nekā 500 gadus sena tirdzniecības un kultūras apmaiņu vieta starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsētās ir vērojama gan Āzijas, gan Eiropas ietekme, tādēļ sastopams ir multikulturāls mantojums, gan materiālā, gan nemateriālā ziņā. Melakas pilsētā ir redzama 15. gadsimta ēkas no Malajas Sultanāta, un portugāļu un holandiešu periodiem no 16. gadsimta sākuma. Savukārt Džordžtaunā ir redzamas 18. gadsimta britu koloniālās ēras ēkas. Abas pilsētas veido unikālu arhitektūras un pilsētas kultūras ainavas Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas reģionā.[4] | 1223 | |
Lengongas ielejas arheoloģiskais mantojums | Peraka 5°4′0″N 100°58′0″E / 5.06667°N 100.96667°E |
2012 | Kultūra | iii, iv | Auglīgajā Lengongas ielejā atrodas 4 arheoloģiskās vietas, kas ir gandrīz 2 000 000 gadu senas. Šī vieta ir viena no senākajām cilvēku apdzīvotajām ārpus Āfrikas kontinenta. Arheiloģisto vietu teritorijā atrodas vairākas alas un paleolīta laika instrumentu darbnīcas.[5] | 1396 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Melaka un Džordžtauna: Malakas šauruma vēsturiskās pilsētas
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Malakas pussalas nacionālais parks: Tamana Negara | Pahanga, Kelantana un Terenganu 4°12′0″N 102°28′0″E / 4.20000°N 102.46667°E |
2014 | Daba | ix, x | 5927 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|