UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Brazīlijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Brazīlijas ir iekļautas 20 vietas (13 kultūras objekti un 7 dabas objekti), savukārt 24 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Brazīlija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 1. septembrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Ouro Preto November 2009-7.jpg Ouro Pretu pilsētas vēsturiskais centrs Minasžeraisa
20°23′20″S 43°30′20″W / 20.38889°S 43.50556°W / -20.38889; -43.50556
1980 Kultūra i, iii Pilsēta dibināta 17. gadsimta beigās. Ouro Preto (tulkojumā: melnais zelts) bija centrālais punkts zelta ieguvei un Brazīlijas zelta laikmetam 18. gadsimtā. 19. gadsimtā saistībā ar zelta ieguves apsīkšanu arī pilsētas ietekme samazinājās. Pilsētas daudzās baznīcas, tilti un strūklakas liecina par pilsētas kādreizējo varenību un labklājību, ko veidojis baroka tēlnieks Aleidžadinho[2]. 124
Mosteiro de São Bento - Olinda - Pernambuco - Brasil.jpg Olindas pilsētas vēsturiskais centrs Pernambuku
8°0′48″S 34°50′42″W / 8.01333°S 34.84500°W / -8.01333; -34.84500
1982 Kultūra ii, iv Olindu dibināja portugāļu kolonisti 16. gadsimtā un pilsētas vēsture ir saistība ar cukurniedru ieguvi. 18. gadsimtā pilsētu izlaupīja un pārbūvēja holandieši. Pilsētā pastāv harmonisks līdzsvars starp ēkām, dārziem, 20 baroka stila ēkām, klosteriem un daudzām mazām kapelām[3]. 189
Ruinas de Sao Miguel das Missoes.jpg Gvarani jezuītu misijas: Sanignasio Mini, Nuestra Senjora de Santaana, Nuestra Senjora de Loreto, Santamarija la Majora (Argentīna) un Sanmigelas das Misoinsas drupas (Brazīlija) Riugrandi du Sula
28°32′0″S 54°33′0″W / 28.53333°S 54.55000°W / -28.53333; -54.55000
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu)
1983 Kultūra iv Sanmigelas das Misoinsas drupas, Brazīlijā, un Sanignasio Mini, Nuestra Senjora de Santaana, Nuestra Senjora de Loreto un Santamarija la Majora, Austrālijā atrodas tropu mežu vidienē. Tās ir iespaidīgas paliekas no piecām juzuītu misijām 17. un 18.gadsimtā šajā reģionā. Katra šī vieta ir raksturīga ar īpašo izkārtojumu un drupu saglabāšanos[4]. 275
Salvador-CCBY-2.jpg Salvadoras de Baijas vēsturiskais centrs Baija
12°58′0″S 58°30′0″W / 12.96667°S 58.50000°W / -12.96667; -58.50000
1985 Kultūra iv, vi Salvadora de Baija bija pirmā Brazīlijas galvaspilsēta no 1549. līdz 1763. gada. Pilsēta ir lieciniece Eiropas, Āfrikas un Amerikas kultūru sajaukšanai. 1558. gadā šajā vietā tika izveidots pirmais vergu tirgus Jaunajā Pasaulē, kur vergi ieradās lai strādātu cukurniedru plantācijās. Pilsētā ir labi saglabājušās daudzas renesanses ēkas. Īpatnēja ir vecpilsēta ar krāsainajām ēkā, ko rotā smalks apmetums[5]. 309
Sanctuary of Bom Jesus do Congonhas.jpg Boma Jēzus do Kongoņasas svētnīca Minasžeraisa
20°29′59″S 43°51′28″W / 20.49972°S 43.85778°W / -20.49972; -43.85778
1985 Kultūra i, iv Šī Minasžeraisas svētnīca, kas atrodas uz dienvidien no Beluhorizonti, celta 18. gadsimta otrajā pusē. Svētnīca sastāv no baznīcas ar lielisku rokoko interjeru iedvesmojoties no Itālijas. Āra kāpnes rotā statujas ar praviešiem. Kapelas un skulptūras ir veidotas ekspresīvā baroka stilā[6]. 334
Iguacu-004.jpg Igvasu nacionālais parks Parana
25°41′0″S 54°26′0″W / 25.68333°S 54.43333°W / -25.68333; -54.43333
1986 Daba vii, x Igvasu nacionālā parkā atrodas viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem ūdenskritumiem, kas krīt no 2700 m augstuma. Apkārtne ir mājvieta daudzām retām un apdraudētām dzīvnieku un augu sugām. Specifiskais apkārtnes klimats veicina auglīgu veģetāciju parkā[7]. 355
TheSymbolofBrasiliaByXavierDonat.jpg Brazilja Federālais distrikts
15°48′0″S 47°51′0″W / 15.80000°S 47.85000°W / -15.80000; -47.85000
1987 Kultūra i, iv Brazilja par Brazīlijas galvaspilsētu kļuva 1960. gadā. Savukārt pilsētas plānošana sākās 1956. gadā un tā atrodas valsts centrā. Braziljas celtniecība bija pagrieziena punkts pilsētplānošanai. Pilsētas plānotāji bija Lusio Kosta un arhitekts Oskars Nīmeijers. Šie abi pilsētarhitekti izveidoja pilsētas izkārtojumu no dzīvojamajiem rajoniem līdz administratīvajiem rajoniem, veidojot simetriskus zīmējumus. Administratīvās pilsētas ēkas ir celtas novatoriski un ar izdomu[7]. 445
Serra da Capivara - Painting 7.JPG Sjerras da Kapivaras nacionālais parks Pjaui
8°25′0″S 42°20′0″W / 8.41667°S 42.33333°W / -8.41667; -42.33333
1991 Kultūra iii Sjerras da Kapivaras nacionālajā parka esošie alu zīmējumi ir vairāk nekā 25 000 gadu veci. Tie ir izcils apliecinājums no vienas no Dienvidamerikas vecākajām cilvēku kopienām[8]. 606
Reviver.JPG Sanluisas vēsturiskais centrs Maraņauna
2°30′51″S 44°18′9″W / 2.51417°S 44.30250°W / -2.51417; -44.30250
1997 Kultūra iii, iv, v Šo pilsētu dibināja franču un holandiešu kolonisti un pilsētas centrālā daļa ir veidota 17. gadsimtā. Pilsētas ielu plānojums ir saglabājis savu taisnstūrveida plānijumu. Pateicoties 20. gadsimta sākumā esošajai ekonomiskajai stagnācijai visā valstī vēsturiskās ēkas ir saglabājušās, padarot pilsētu par izcilu piemēru Ibērijas koloniālā perioda pilsētām[9]. 821
Igreja Matriz, Diamantina.jpg Djamantinas pilsētas vēsturiskais centrs Minasžeraisa
18°40′0″S 43°36′0″W / 18.66667°S 43.60000°W / -18.66667; -43.60000
1999 Kultūra ii, iv Djamantina ir koloniālā pilsētiņa, ko mēdz dēvēt par kaklarotas dārgakmeni saistībā ar apkārt esošajiem klinšainajiem kalniem. Pilsēta dibināta 18. gadsimtā un to izveidoja dimanta pētnieki un ir liecība par cilvēka mākslas un kultūras triumfu pār vidi[10]. 890
Baía de Antonina vista da Serra do Mar2.JPG Atklājēju krasta atlantiskie mežu rezervāti Baija, Espiritu Santu
16°30′0″S 39°15′0″W / 16.50000°S 39.25000°W / -16.50000; -39.25000
1999 Daba ix, x Atklājēju krasta atlantisko krasta mežu rezervāti, kas atrodas Baijas un Espiritu Santu štatos sastāv no astoņām atsevišķām aizsargājamām teritorijām ar kopējo platību 112 000 ha atlantisko mežu. Brazīlijas Atlantijas okeāna piekrastes lietus meži ir viens no pasaulē bagātākajiem reģioniem bioloģiskās daudzveidības ziņā. Šī teritorija ir mājvieta vairākām apdraudētām un endēmiskām dzīvnieku un augu sugām[11]. 892
Teresopolis-DedoDeus2.jpg Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti Parana, Riodežaneiro un Sanpaulu
24°10′0″S 48°0′0″W / 24.16667°S 48.00000°W / -24.16667; -48.00000
1999 Daba vii, ix, x Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti, kas atrodas Paranas un Sanpaulu štatos ir viens no labākajiem un plašākajiem Atlantijas mežiem Brazīlijā. Vieta kopumā aptver 25 aizsargājamās teritorijas, kas veido bioloģisko daudzveidību un atspoguļo evolūcijas vēsturi atlikušajos Atlantijas mežos. No kalnu, līdz mitrājiem un piekrastes salām ar izolētām kalnu grēdām un kāpām sniedz bagātīgu dabisko vidi dzīvniekiem un augiem[12]. 893
Floresta Alagada II.jpg Centrālās Amazonijas dabas aizsardzības komplekss Amazonasa
2°18′0″S 63°3′0″W / 2.30000°S 63.05000°W / -2.30000; -63.05000
2000 Daba ix, x Centrālās Amazonijas dabas aizsardzības komplekss veido lielāko aizsargājamo teritoriju Amazones baseinā (vairāk nekā 6 miljoni hektāru) un ir viens no Zemes bagātākajiem reģioniem bioloģiskās daudzveidības ziņā. Komplekss ietver vairākas ekosistēmas, lielas meža plantācijas, ūdensteces un ūdenstilpnes. Amazones baseins ir lielākā masveida elektrisko zušu mājvieta pasaulē. Šajā kompleksā dzīvo arī vairākas aizsargājamās sugas, kam draudz izmiršana, piemēram, milzu arapaimas zivis, Amazones lamantīns, melnais kaimans un divu sugu upju delfīni[13]. 998
Pantanal, south-central South America 5170.jpg Pantanalas aizsargājamā teritorija Matugrosu du Sula un Matugrosu
17°43′0″S 57°23′0″W / 17.71667°S 57.38333°W / -17.71667; -57.38333
2000 Daba vii, ix, x Pantanala aizsargājamais komplekss sastāv no četrām aizsargājamām teritorijām ar kopējo platību 187 818 ha. Šis komplekss atrodas Brazīlijas centrālajā daļā Matugrosu štata dienvidrietumu daļā. Vieta viedo 1.3% no kopējās Brazīlijas Pantanalas reģiona, viena no lielākajiem saldūdens mitrāju ekosistēmām pasaulē. Reģiona divas galvenās upju sistēmas ir Kujaba un Paragvaja, kas uztur apkārtnes lielo bioloģisko daudzveidību un apkārtnes auglību[14]. 999
Boamorte.jpg Gojasas pilsētas vēsturiskais centrs Gojasa
15°56′22″S 50°8′30″W / 15.93944°S 50.14167°W / -15.93944; -50.14167
2001 Kultūra ii, iv Gojasas pilsēta ir liecība par 18. un 19. gadsimtā esošo Brazīlijas zemju kolonizāciju un izpēti. Pilsētas izkārtojums ir piemērs bioloģiskai attīstībai pilsētas veidošanā. Pilsētas celtniecībā ir izmantoji lielākoties vietējie materiāli un celtniecības metodes[15]. 993
Fernando de Noronha - dois Irmãos - praia do sancho.jpg Brazīlijas Atlantijas salas: Fernandu di Noronjas salas un Rokasas atola rezervāti Pernambuku un Riugrandi du Norti
3°51′0″S 33°49′0″W / 3.85000°S 33.81667°W / -3.85000; -33.81667
2001 Daba vii, ix, x Dienvidatlantijas zemūdens grēdu virsotnes veido Fernandu di Noronjas arhipelāgu un Rokasas atolu Brazīlijas piekrastē. Šajā objektā ietilpst vairākas Atlantijas okeāna dienvidu daļas salas ar bagātajiem ūdeņiem ir ļoti nozīmīgs selekcijas un barošanas vieta tunzivīm, haizivīm, bruņurupučiem un jūras zīdītājiem. Salas ir mājvieta lielāka tropu putnu koncentrācijai Atlantijas okeāna rietumos[16]. 1000
Veadeiros4 leofleck.jpg Seradas aizsargājamās teritorijas: Šapadas dos Veadeirosas nacionālais parks un Emasa nacionālais parks Gojasa
14°5′0″S 47°40′0″W / 14.08333°S 47.66667°W / -14.08333; -47.66667
Daba 2001 ix, x Šīs divas vietu floras, faunas un biotopi, raksturo seradas — vienu no pasaules senākajām un dažādākajām tropu ekosistēmām. Šīs vietas gadu tūkstošiem ir kalpojušas kā daudz sugu patvērums vairāku klimatisko pārmaiņu periodos. Vietas ir ļoti svarīga, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību seradām[17]. 1035
Flickr - Ministério da Cultura - Praça São Francisco - São Cristóvão (SE) (6).jpg Sanfrancisku skvērs Sankristobao pilsētā Seržipi
11°0′58″S 37°12′36″W / 11.01611°S 37.21000°W / -11.01611; -37.21000
2010 Kultūra ii, iv Sanfrancisku skvērs ir laukums Sankristobao pilsētā. Ap šo laukumu četrstūrī atrodas dažādas ēkas, piemēram Sanfrancisku baznīca un klosteris, Santakasa da Miserikordijas baznīca, administratīvā ēka un citas dažādu vēsturisko laiku ēkas. Šīs monumentālais ansamblis, kopā ar apkārtējām 18. un 19. gadsimta ēkām, veido pilsētainavu, kas atspoguļo pilsētas attīstību un izcelsmi. Franciskāņu komplekss ir tipisks piemērs reliģisko ēku arhitektūrai Brazīlijas ziemeļaustrumos[18]. 1272
Christ on Corcovado mountain.JPG Riodežaneiro: Kariokas ainava starp kalniem un jūru Riodežaneiro
22°54′30″S 43°11′47″W / 22.90833°S 43.19639°W / -22.90833; -43.19639
2012 Kultūra vi Šī vieta ietver atsevišķas daļas no Riodežaneiro pilsētvides, un aptver galvenos dabas elementus , kuru formas ir iedvesmojuši pilsētas attīstību: no Tijucas nacionālā parka kalnu augstākajiem punktiem līdz jūra. Vieta ietver arī Botānisko dārzu, kas izveidots 1808. gadā, Korkovado kalnu ar Kristus Pestītāja statuju un paugurus ap Gvanabaras līci un Kopakabanas līci, kas veicinājis un iespaidojis pilsētas attīstību. Riodežaneiro ir atzīta par iedvesmas vietu mūziķiem, māksliniekiem, ainavistiem un urbānistiem[19]. 1100
Igreja de São Francisco de Assis - Lagoa da Pampulha.jpg Pampulhas modernisma ansamblis Minasžeraisa
19°51′7″S 43°58′25″W / 19.85194°S 43.97361°W / -19.85194; -43.97361
2016 Kultūra i, ii, iv Pampulhas modernisma komplekss ir dārzu projekts, kas 1940. gadā tika izveidots Beluorizonti pilsētā. Tas veidots ar mākslīgo ezeru un šajā kultūras un arpūtas kompleksā iekļaujas kazino, dejuzāle. jahtklubs un Sanfrancisko de Asīzes baznīca. Kompleksa arhitekts ir Oskars Nīmeijers, kas sadarbojās ar citiem inovatīviem mākslinikiem. Kompleksu veido drosmīgas formas, kuru veidošanā izmantots betons sapludinot arhitektūru, ainavu dizaini, skulptūras un gleznas vienā veselumā[20]. 1493

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Pampulhas ezera tūrisma un atpūtas ansamblis Minasžeraisa
19°51′43″S 43°58′15″W / 19.86194°S 43.97083°W / -19.86194; -43.97083
1996 Kultūra i, ii 35
MosteiroSBento-SP.jpg Sanbentu baznīca un klosteris Riodežaneiro
23°32′38″S 46°38′2″W / 23.54389°S 46.63389°W / -23.54389; -46.63389
1996 Kultūra i, ii, iv 36
Kultūras pils un bijušās Izglītības un Veselības ministrijas ēkas, Riodežaneiro Riodežaneiro 1996 Kultūra i, ii, iv 37
Pico da Neblina.jpg Neblinas kalna nacionālais parks Amazonasa
0°48′17″N 66°0′24″W / 0.80472°N 66.00667°W / 0.80472; -66.00667
1996 Daba vii, ix, x 39
Serra da Bocaina.JPG Sjerras da Bokainas nacionālais parks Riodežaneiro un Sanpaulu
22°40′1″S 44°24′0″W / 22.66694°S 44.40000°W / -22.66694; -44.40000
1996 Daba vii, x 40
Rocas.jpg Rokasas atola bioloģiskais rezervāts Riugrandi du Norti
3°45′0″S 33°37′1″W / 3.75000°S 33.61694°W / -3.75000; -33.61694
1996 Daba vii, ix 41
LagoaMirim.jpg Taimas ekoloģiskā teritorija Riugrandi du Sula
32°32′24″S 52°32′24″W / 32.54000°S 52.54000°W / -32.54000; -52.54000
1996 Daba ix, x 42
Raso da Katarinas ekoloģiskā teritorija Baija
9°19′58″S 38°28′58″W / 9.33278°S 38.48278°W / -9.33278; -38.48278
1996 Daba vii, ix 43
Peruaču kanjons Minasžeraisa
15°4′58″S 44°15′0″W / 15.08278°S 44.25000°W / -15.08278; -44.25000
1998 Daba vii, viii, ix, x 969
Anavilhanas ekoloģiskā teritorija Amazonasa
2°3′0″S 60°22′1″W / 2.05000°S 60.36694°W / -2.05000; -60.36694
1998 Daba vii, ix, x 1120
Rio moa.jpg Sjerras do Divisora nacionālais parks Akri
8°21′36″S 73°19′48″W / 8.36000°S 73.33000°W / -8.36000; -73.33000
1998 Daba vii, viii, ix, x 1121
Cachoeira da Casca d'Anta - 2014-02-10.jpg Sjerras da Kanastas nacionālais parks Minasžeraisa
20°16′12″S 46°36′36″W / 20.27000°S 46.61000°W / -20.27000; -46.61000
1998 Daba vii, ix, x 1123
Vale do Peruaçú.JPG Peruaču federālā aizsargājamā teritorija/Veredasa Do Peruaču valsts parks Minasžeraisa
15°5′24″S 44°17′24″W / 15.09000°S 44.29000°W / -15.09000; -44.29000
1998 Jaukti iii, iv, v, vii, viii, ix, x 1124
20030924PPedraFurada9.jpg Sjerra da Kapivaras nacionālais parks un pastāvīgi aizsargājamās teritorijas Pjaui
8°40′0″S 42°33′0″W / 8.66667°S 42.55000°W / -8.66667; -42.55000
1998 Jaukti iii, iv, vii, viii, ix, x 1125
Paraty.jpg Parati zelta ceļš un tā ainava Riodežaneiro
23°13′7″S 44°43′10″W / 23.21861°S 44.71944°W / -23.21861; -44.71944
2004 Kultūra ii, iv 1859
Valongo kuģu piestātnes arheoloģiskā vieta Riodežaneiro 2014 Kultūra ii, vi 5877
Paranapiacaba3.jpg Paranapiakabas kultūrainava: Sjerras do Maras kalnu grēdas dzelzceļa sistēma un ciems Sanpaulu
23°46′59″S 46°19′0″W / 23.78306°S 46.31667°W / -23.78306; -46.31667
2014 Kultūra i, ii, iv 5878
Belém Ver-o-Peso 01.jpg Ver-o-Peso Para
1°27′8″S 48°30′13″W / 1.45222°S 48.50361°W / -1.45222; -48.50361
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5879
Teatro amazonas.jpg
Belem-TeatroPaz1.jpg
Amazonijas teātri Amazonasa un Para
3°7′49″S 60°1′24″W / 3.13028°S 60.02333°W / -3.13028; -60.02333
1°27′10″S 48°29′37″W / 1.45278°S 48.49361°W / -1.45278; -48.49361
2015 Kultūra ii, iv, vi 5996
Fortaleza Sao Jose-Florianopolis-Brasil.JPG Brazīlijas nocietinājumu ansamblis Santakatarina, Sanpaulu, Riodežaneiro, Baija, Pernambuku, Riugrandi du Norti, Paraiba, Amapa, Rondonija un Matugrosu du Sula 2015 Kultūra ii, iv 5997
Cedro e galinha choca quixada ce.JPG Kedro dambis Kišadas monolītā Seara
4°58′48″S 39°3′52″E / 4.98000°S 39.06444°E / -4.98000; 39.06444
2015 Kultūra iv 5998
Fazenda Colorada.jpg Akri ģeoglifi Akri 2015 Kultūra iii, iv, v 5999
Inscrições na Pedra do Ingá.jpg Ingas upes itakuatjaras Paraiba
7°19′30″S 35°35′6″E / 7.32500°S 35.58500°E / -7.32500; 35.58500
2015 Kultūra i, iii 6000
Sítio Roberto Burle Marx 08.jpg Roberto Burle Marksa vieta Riodežaneiro
23°1′20″S 43°32′46″E / 23.02222°S 43.54611°E / -23.02222; 43.54611
2015 Kultūra i, ii, iv, vi 6001

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]