UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mongolijā
(CentrālSarakstā apkopotas tās vietas Mongolijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Mongolijas ir iekļautas 6 vietas (2 dabas objekts un 4 kultūras objekti), savukārt 11 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Mongolija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1990. gada 2. februārī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Uvsnūra ieplaka | Uvsnūra aimaks 50°20′00″N 92°53′00″E / 50.33333°N 92.88333°E (kopā ar  Krieviju) |
2003 | Daba | ix, x | Uvsnūra ieplakas platība ir 1 068 853 ha un tas ir slēgts baseins Centrālāzijas ziemeļos. Baseins nosaukumu ieguvis par godu Uvsnūra ezeram, lielam, seklam un ļoti sāļam ezeram, kas ir svarīgs migrējošajiem putniem, ūdensputniem un jūras putniem. Baseina teritorijā atrodas divpadsmit aizsargājamās teritorijas, kuras pārstāv galvenās Eirāzijas austrumu biotas. Stepe ir mājvieta vairākām retām dzīvnieku sugām, piemēram, gerbilam, lāsumainajam seskam. Kalnos dzīvo tādas retas dzīvnieku sukas kā sniega leopards, kanu aitas un Āzijas kalnu kazas.[2] | 769 |
 |
Orhonas ielejas kultūrainava | Uvurhangaja aimaks 47°33′24″N 102°49′53″E / 47.55667°N 102.83139°E |
2004 | Kultūra | ii, iii, iv | 121 967 hektārus lielā Orkonas ielejas kultūrainavaa ietver plašas ganības abpus Orhonas krastiem. Kultūrainavas teritorijā atrodas arī senā Mogulu impērijas galvaspilsēta Karakoruma (1235 — 1260). Vieta apvieno vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu, administratīvo un reliģisko centru.[3] | 1081 |
 |
Petroglifu komplekss Mongolijas Altajā | Bajanulgī aimaks 49°20′2″N 88°23′43″E / 49.33389°N 88.39528°E |
2011 | Kultūra | iii | Daudzi akmens griezumi un bēru pieminekļi ilustrē kultūras attīstību Mongolijā pirms 12 000 gadiem. Šie griezumi attēlo vietējo iedzīvotāju dzīvi, paražas un tradīcijas un attīstību dažādos periodos, piemēram, nomadu dzīvi, zirgu pieradināšanu utt.[4] | 1382 |
 |
Lielais Burhanhalduna kalns un tā svētā apkārtnes ainava | Henteja aimaks 48°47′0″N 109°10′0″E / 48.78333°N 109.16667°E |
2015 | Kultūra | iv, vi | Šī svētā apkārtne un kalni atrodas Heteja centrālajā daļā un to galvenokārt veido Centrālāzijas stepes un Sibīrijas skujkoku meži. Burkhana Kalduna ir svētie kalni budistiem. Šī apkārtne ir Čingishana dzimšanas un apbedīšanas vieta.[5] | 1440 |
|
Daurijas ainavas | Austrumu aimaks
(kopā ar |
2017 | Daba | ix, x | Izcils Daurijas stepes ekoreģiona piemērs, kas stiepjas no Mongolijas austrumiem līdz Krievijas Sibīrijai un Ķīnas ziemeļaustrumiem. Cikliskas klimata pārmaiņas ar skaidriem sausiem un mitriem periodiem rada plašu sugu un globālas nozīmes ekosistēmu daudzveidību. Pārstāvētās dažāda veida stepju ekosistēmas, piemēram, zālāji un meži, kā arī ezeri un mitrāji kalpo par biotopiem retām dzīvnieku sugām, piemēram, baltajai dzērvei, lielajam dumpim, reliktajai kaijai un lielknābja zosij, kā arī miljoniem neaizsargātu vai apdraudētu gājputnu. Tā ir arī svarīga vieta dzerenu pārrobežu migrācijas ceļā. | 1448 |
.jpg)
|
Briežu akmeņi un saistītās bronzas laikmeta vietas | Arhangaja aimaks, Huvsgula aimaks 47°44′34″N 101°13′33″E / 47.74278°N 101.22583°E |
2023 | Kultūra | i, iii | Tā sauktie briežu akmeņi atrodas Hangaja grēdas nogāzēs Mongolijas centrālajā daļā. Tie tika izmantoti ceremonijām un apbedījumiem no aptuveni 1200. gada līdz 600. gadam p.m.ē. Tie ir līdz četriem metriem augsti un ir novietoti tieši zemē grupās vai kā atsevišķi stāvoši akmeņi , un gandrīz vienmēr atrodas kompleksos, kas ietver lielus apbedījumu uzkalnus (khirgisüür) un upurēšanas altārus. Briežu akmeņi, kas pārklāti ar ļoti stilizētiem briežu gravējumiem, ir nozīmīgākās saglabājušās struktūras, kas pieder Eirāzijas bronzas laikmeta nomadu kultūrai, kas attīstījās un pēc tam lēnām izzuda laikā no 2. līdz 1. gadu tūkstotim p.m.ē. | 1621 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
