UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mongolijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Mongolijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Mongolijas ir iekļautas 4 vietas (1 — dabas objekts un 3 — kultūras objekti), savukārt 13 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Mongolija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1990. gada 2. februārī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Uvs núr.JPG Uvsnūra baseins Uvsnūra aimaks
50°20′00″N 92°53′00″E / 50.33333°N 92.88333°E / 50.33333; 92.88333
(kopā ar Valsts karogs: Krievija Krieviju)
2003 Daba ix, x Uvsnūra baseina platība ir 1 068 853 ha un ir slēgts baseins Vidusāzijas ziemeļos. Baseins nosaukumu ieguvis par godu Uvsnūra ezeram, lielam, seklam un ļoti sāļam ezeram, kas ir svarīgs migrējošajiem putniem, ūdensputniem un jūras putniem. Baseina teritorijā atrodas divpadsmit aizsargājamās teritorijas, kuras pārstāv galvenās Eirāzijas austrumu biotas. Stepe ir mājvieta vairākām retām dzīvnieku sugām, piemēram, gerbilam, lāsumainajam seskam. Kalnos dzīvo tādas retas dzīvnieku sukas kā sniega leopards, kanu aitas un Āzijas kalnu kazas[2]. 769
Orchon-mongolei.JPG Orkonas ielejas kultūrainava Uvurhangaja aimaks
47°33′24″N 102°49′53″E / 47.55667°N 102.83139°E / 47.55667; 102.83139
2004 Kultūra ii, iii, iv 121 967 hektārus lielā Orkonas ielejas kultūrainavaa ietver plašas ganības abpus Orkonas krastiem. Kultūrainavas teritorijā atrodas arī senā Mogulu impērijas galvaspilsēta Karakoruma (12351260). Vieta apvieno vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu, administratīvo un reliģisko centru[3]. 1081
Katun.jpg Petroglifu komplekss Mongolijas Altajā Bajanulgī aimaks
49°20′2″N 88°23′43″E / 49.33389°N 88.39528°E / 49.33389; 88.39528
2011 Kultūra iii Daudzi akmens griezumi un bēru pieminekļi ilustrē kultūras attīstību Mongolijā pirms 12 000 gadiem. Šie griezumi attēlo vietējo iedzīvotāju dzīvi, paražas un tradīcijas un attīstību dažādos periodos, piemēram, nomadu dzīvi, zirgu pieradināšanu utt.[4]. 1382
Burkhan Khaldun mount2.jpg Lielā Burkhana Kalduna kalnu un tā svētā apkārtne Henteja aimaks
48°47′0″N 109°10′0″E / 48.78333°N 109.16667°E / 48.78333; 109.16667
2015 Kultūra iv, vi Šī svētā apkārtne un kalni atrodas Heteja centrālajā daļā un to galvenokārt veido Centrālāzijas stepes un Sibīrijas skujkoku meži. Burkhana Kalduna ir svētie kalni budistiem. Šī apkārtne ir Čingishana dzimšanas un apbedīšanas vieta[5]. 1440

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Mongolijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Daurian reservate.jpg Mongolijas Duriana ainava Austrumu aimaks
49°45′00″N 114°30′00″E / 49.75000°N 114.50000°E / 49.75000; 114.50000
2012 Daba ix, x 5779
KhongorynEls.jpg Mongolijas Lielā Gobi tuksneša ainava Hovdas, Gobi Altaja, Bajanhongoras, Dienvidgobi un Vidusgobi aimaki
45°00′00″N 91°00′00″E / 45.00000°N 91.00000°E / 45.00000; 91.00000
2014 Daba vii, ix, x 5943
Tarbosaurusbcn2.JPG Krīta perioda Dinozauru fosiliju vietas Mongolijas Gobi Bajanhongoras, Dienvidgobi un Vidusgobi aimaki
43°30′00″N 107°45′51″E / 43.50000°N 107.76417°E / 43.50000; 107.76417
2014 Daba vii, viii 5944
Yakhi nuur, Dornod province, Eastern Mongolia, LandSat-5 satellite image, near natural colors, 2009-09-11.jpg Austrumongolijas stepes Austrumu un Suhebatoras aimaki
48°21′5″N 112°58′5″E / 48.35139°N 112.96806°E / 48.35139; 112.96806
2014 Daba ix, x 5946
Amarbayasgalant Khiid 531183590 1e34c7c396 o.jpg Amarbajasgalanta klosteris un apkārtējās svētā kultūrainava Selengas aimaks
48°12′0″N 109°26′44″E / 48.20000°N 109.44556°E / 48.20000; 109.44556
2014 Kultūra ii, iii 5947
Baldan Bereeven Monastery.jpg Baldana Nerēvena klosteris un svētā apkārtne Henteja aimaks
49°26′59″N 109°26′44″E / 49.44972°N 109.44556°E / 49.44972; 109.44556
2014 Kultūra ii, iii, v 5949
Svētā Bintera kalns un ar to saistītās kultūras mantojuma vietas Henteja aimaks
48°23′26″N 110°15′32″E / 48.39056°N 110.25889°E / 48.39056; 110.25889
2014 Kultūra ii, iii, v 5950
Ksiongu dinastijas apbedīšanas vietas Austrumu un Henteja aimaki
48°32′40″N 111°04′42″E / 48.54444°N 111.07833°E / 48.54444; 111.07833
2014 Kultūra ii, iii 5951
Hudū Arāla arheoloģiskā vieta un apkārtējā kultūrainava Henteja aimaks
47°10′50″N 109°03′34″E / 47.18056°N 109.05944°E / 47.18056; 109.05944
2014 Kultūra iii, iv, vi 5952
Deer stones.jpg Akmens pieminekļi no bronzas laikmeta kultūras Huvsgula aimaks
47°45′54″N 101°23′21″E / 47.76500°N 101.38917°E / 47.76500; 101.38917
2014 Kultūra i, iii 5953
Petroglifu komplekss Mongolijas Gobi Austrumgobi aimaks
42°53′36″N 106°53′36″E / 42.89333°N 106.89333°E / 42.89333; 106.89333
2014 Kultūra iii 5954
Camping in Tavan Bogd.jpg Mongolijasc altaja augstiene Bajanulgī aimaks
48°54′52″N 88°4′33″E / 48.91444°N 88.07583°E / 48.91444; 88.07583
2014 Jaukti ii, iii, iv, x 5955
Mongolijas svētie kalni Gobi Altaja, Dzavhanas, Dienvidgobi, Bajanhongoras un Hovdas aimaki
44°56′00″N 44°56′30″E / 44.93333°N 44.94167°E / 44.93333; 44.94167
2015 Kultūra iii 6068

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]