UNESCO Pasaules mantojuma vietas Albānijā
Izskats
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sarakstā apkopotas tās vietas Albānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 2 vietas, savukārt 5 vietas Albānijā ir iekļautas kā potenciālās, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā.[1]
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Butrinti | Ksamila, Vļoras apgabals 39°44′46″N 20°01′13″E / 39.74611°N 20.02028°E |
1992 | Kultūra | III | Senās Grieķijas un vēlāk Romas pilsēta Epīras vēsturiskajā reģionā. 1997. gadā pēc lielas politiskās un ekonomiskās krīzes valstī UNESCO iekļāva Butrintus apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā aizsardzības, pārvaldības, saglabāšanas trūkuma un marodierisma dēļ. No apdraudēto Pasaules mantojuma objektu saraksta izņemti 2005. gadā.[2] | 570 | |
Berati un Ģirokastras vēsturiskie centri | Berati, Berati apgabals un Ģirokastra, Ģirokastras apgabals 40°04′27″N 20°08′27″E / 40.07417°N 20.14083°E |
2008 | Kultūra | III, IV | Berati un Ģirokastra ir Albānijas pilsētas. Pilsētu vēsturiskajos centros ir saglabājušās Osmaņu impērijas arhitektonisko stilu ēkas. Pilsētu ēkās ir redzama arī dažādo reliģiju līdzpastāvēšana. Berati lielākoties ir 13. gadsimtā un vēlāk celtās ēkas, citadeles un baznīcas. Savukārt Ģirokastrā ir redzamas 18. gadsimta izcilas divstāvu ēkas.[3] | 569 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Duresi amfiteātris | Dures, Duresi apgabals 41°18′44″N 19°26′41″E / 41.31222°N 19.44472°E |
1996 | Kultūra | IV | 910 | |
Selkas karaliskie apbedījumi | Pogradeca, Korčas apgabals 40°59′28″N 20°31′09″E / 40.99111°N 20.51917°E |
1996 | Kultūra | III | 909 | |
Ohridas reģiona dabas un kultūrainava | Ohridas apgabals 40°54′02″N 20°39′50″E / 40.90056°N 20.66389°E |
2011 | Jaukti | III, IV, VII, IX | 5626 | |
Senā pilsēta Apollonija | Fjeras apgabals 40°43′00″N 19°28′00″E / 40.71667°N 19.46667°E |
2014 | Jaukti | II, III, X | 5885 | |
Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) | Kukesi apgabals 41°10′14″N 20°31′53″E / 41.17056°N 20.53139°E (kopā ar Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Itāliju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Spāniju un Ukrainu) |
2015 | Dabas | IX | 6019 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|