UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Madagaskarā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Madagaskaras ir iekļautas 3 vietas (1 kultūras objekts un 2 dabas objekti), savukārt 9 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Acinananas lietus meži ir iekļauti apdraudēto Pasaules mantojumu objektu sarakstā. Madagaskara Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1983. gada 19. jūlijā.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Cingi de Bemaraha slēgtais dabas rezervāts | Mahadzangas province 18°40′0″S 44°45′0″E / 18.66667°S 44.75000°E |
1990 | Daba | vii, x | Cingi de Bemaraha slēgtais dabas rezervāts ietver karsta ainavas un kaļķakmenss augstienes, kas veido iespaidīgu ainavu. Šī teritorija ir dzīvotne retām un atdraudētām dzīvnieku sugām[2]. | 494 | |
Ambohimangas karaliskais kalns | Antananarivu province 18°45′0″S 47°33′0″E / 18.75000°S 47.55000°E |
2001 | Kultūrs | iii, iv, vi | Ambohimangas karaliskais kalns sastāv no karaļu pilsētas, apbedījuma vietas un svēto vietu ansambļa. Šī teritorija ir saglabājusi savu garīgo un sbēto raksturi gan rituālu praksē, gan tautas iztēlē pēdējo 500 gadu laikā. Dievnams joprojām ir svētceļojumu galamērķis Madagaskarā[3]. | 950 | |
Acinananas lietus meži | Ancirananas, Tomasinas, Fianaranco un Tuliaras provinces 14°27′35″S 49°42′9″E / 14.45972°S 49.70250°E |
2007 | Daba | ix, x | Acinananas lietus mežus veido seši nacionālie parki, kas atrodas Madagaskaras salas austrumu daļā. Šajos mežos ir unikāla bioloģiskā daudzveidība, ko veicina salā notiekošie ekoloģiskie procesi. Ainava atspoguļo salas ģeoloģisko vēsturi. Vairāk nekā pirms 60 miljoniem gadu Madagaskara atdalījās no sauszemes un tās augu un dzīvnieku valsts turpmāk attīstījusies izolēti. Tropiskajiem mežiem ir liela ekoloģiskā un bioloģiskā nozīme un tajā dzīvo vairākas apdraudētas sugas, jo īpaši primāti un lemuri[4]. | 1257 |