UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mjanmā

Sarakstā apkopotas tās vietas Mjanmā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Mjanmas ir iekļauta 2 vietas (kultūras objekti), savukārt 15 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Mjanma Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1994. gada 29. aprīlī.

Bagana atrodas Ayeyarwady upes līkumā Mjanmas centrālajā līdzenumā, un tā ir svēta ainava, kurā ir izcils budisma mākslas un arhitektūras klāsts. Septiņas sērijas īpašuma sastāvdaļas ietver daudzus tempļus, stupas, klosterus un svētceļojumu vietas, kā arī arheoloģiskās paliekas, freskas un skulptūras. Īpašums sniedz iespaidīgas liecības par Baganas civilizācijas virsotni (11.–13. gadsimts pēc mūsu ēras), kad šī vieta bija reģionālās impērijas galvaspilsēta. Šis monumentālās arhitektūras ansamblis atspoguļo agrīnās budistu impērijas reliģiskās pieķeršanās spēku.

Sarakstā iekļautie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Bagana	Mandalaja 21°10′20″N 94°51′00″E / 21.17222°N 94.85000°E / 21.17222; 94.85000	2019	Kultūra	iii, iv, vi	Bagana bija Paganas impērijas galvaspilsēta, kura uzplauka no 11. līdz 13. gadsimtam. Pilsētas atliekas, kas atrodas pie Iravadi upes Mjanmas centrālajā līdzenumā, veido sakrālo ainavu ar izcilu budisma mākslas un arhitektūras paraugiem. Tas ietver sevī vairāk nekā 3000 pieminekļu, to skaitā daudzus tempļi, stūpas, klosterus un svētceļojumu vietas, kā arī arheoloģijas pieminekļus, freskas un skulptūras. ^[2].	1588
	Pju senās pilsētas	Mandalaja, Magve, Pegu 22°28′12″N 95°49′7″E / 22.47000°N 95.81861°E / 22.47000; 95.81861	2014	Kultūra	ii, iii, iv	Pju Senās pilsētas ietver trīs seni pilsētu paliekas — Halinas, Beiktāno un Šriksetras un atrodas Irivadi upes baseinā. Šīs paliekas atspoguļo Pju karaļvalsti, kas savu uzplaukumu piedzīvoja no 200. līdz 900. gadam. Pilsētas ir daļēji atraktas arheoloģiskajos izrakumos. Atraktās vietas ietver Citadeles pili, apbedījuma vietas un ražošanas objektus, kā arī monumentālas ķieģeļu budistu stūpas^[3].	1444

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Bagana

Pju senās pilsētas

Vietas Mjanmā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Konbaunga perioda koka klosteri: Ondona, Sala, Pakangji, Pakannge, Legainga, Sagu, Švekjaunga	Mandalaja 21°35′0″N 95°11′0″E / 21.58333°N 95.18333°E / 21.58333; 95.18333	1996	Kultūra	i, iv, v, vi	821
Badah-lina un saistītās alas	Šana 21°6′0″N 96°18′0″E / 21.10000°N 96.30000°E / 21.10000; 96.30000	1996	Kultūra	iii, iv	822
Augšējas Mjanmas Senās pilsētas: Innva, Amarapura, Sagainga, Minguna, Mandalaja	Mandalaja 21°54′0″N 96°2′45″E / 21.90000°N 96.04583°E / 21.90000; 96.04583	1996	Kultūra	i, v, vi	823
Mjau-U arheoloģiskā teritorija un pieminekļi	Rakhaina 20°35′45″N 93°11′38″E / 20.59583°N 93.19389°E / 20.59583; 93.19389	1996	Kultūra	i, iii, iv, vi	824
Inles ezers	Šana 20°33′0″N 96°55′0″E / 20.55000°N 96.91667°E / 20.55000; 96.91667	1996	Kultūra	iii, v, vi	825
Monu pilsētas: Bago un Hantavadi	Pegu 17°20′0″N 96°29′0″E / 17.33333°N 96.48333°E / 17.33333; 96.48333	1996	Kultūra		826
Ajejavadi upes koridors	15°51′19″N 95°14′27″E / 15.85528°N 95.24083°E / 15.85528; 95.24083	2014	Daba	x	5870
Ziemeļu kalnu mežu komplekss	Kačina 28°19′42″N 97°32′8″E / 28.32833°N 97.53556°E / 28.32833; 97.53556	2014	Daba	vii, ix, x	5871
Indavgvji ezera savvaļas rezervāls	Kačina 25°8′0″N 96°20′0″E / 25.13333°N 96.33333°E / 25.13333; 96.33333	2014	Daba	x	5872
Natma Taungas nacionālais parks	Čina 21°14′0″N 93°54′0″E / 21.23333°N 93.90000°E / 21.23333; 93.90000	2014	Daba	vii, ix, x	5873
Mjeika arhipelāgs	Tanintaji 12°0′0″N 98°0′0″E / 12.00000°N 98.00000°E / 12.00000; 98.00000	2014	Daba	ix, x	5874
Hukavngas ielejas dabas rezervāts	Kačina 26°26′18″N 96°33′32″E / 26.43833°N 96.55889°E / 26.43833; 96.55889	2014	Daba	ix, x	5875
Tanintaji meža koridors	Tanintaji	2014	Daba	ix, x	5876

Atsauces

[1] Mjanma

[2] Bagan, UNESCO

[3] Pyu Ancient Cities, UNESCO

[1]

[2]

[3]