Pāriet uz saturu

Veclaicenes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Veclaicenes ciems)
Veclaicenes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Korneti
Kopējā platība:[1] 71,9 km2
 • Sauszeme: 69,9 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 291
Blīvums (2024): 4,2 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Alt-Laitzen
krievu: Лайценская-Старо
Veclaicenes pagasts Vikikrātuvē

Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Ziemeru un Jaunlaicenes pagastiem, Smiltenes novada Apes pagastu, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Varstu, Reuges un Hānjas pagastiem).

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līčupe, Pērļupīte.

Ezeri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves ezers, Ievas ezers, Ilgāja ezers, Koruļu ezers, Palpieris, Pilskalna ezes, Raipala ezers, Veclaicenes ezers.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Veclaicenes pagasta iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasta ziemeļu daļu tomēr iekļāva Igaunijā, bet dienvidu daļa palika Latvijā. 1935. gadā pagasta platība bija 79,7 km² un tajā dzīvoja 1597 iedzīvotāji.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Drusku un Veclaicenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Veclaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Apes (1949—1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Veclaicenes ciemam pievienoja likvidēto Drusku ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Veclaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizsargu nams "Vaiņagi"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veclaicenes pagasta administratīvajā centrā Kornetos starp Dzērves un Ievas ezeriem atrodas 1939. gadā celt sāktais aizsargu nams “Vaiņagi”. No 1945. gada ēkā atrodas bibliotēka un tautas nams. Ēkā laika gaitā atradusies gan ciema izpildkomiteja, gan pagasta padome, gan kolhoza kantoris. Šobrīd ēkā atrodas arī pagasta vēstures krātuve. Pie aizsargu nama sākas vairākas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas takas un atrodas pašapkalpošanās tūrisma informācijas punkts.[6]

Veclaicenes pareizticīgo baznīca

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veclaicenes pagastā atrodas 1895. gadā iesvētītā Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi.

Dieva kalns un Māras pēda

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā kulta vieta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (Nr. 222). Kalnā atrodas akmens (2,7 m garš, 2,3 m plats, līdz 0,7 m augsts) ar iedobēm. Par akmens iedobēm leģenda vēsta, ka tās radušās kā Māras pēdas nospiedumi, kad viņa pakāpusies uz akmens, lai tiktu zirgā.[7]

Drusku pilskalns

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drusku pilskalns ir viens no Latvijas stāvākajiem pilskalniem. Pilskalns kā apskates objekt ietverts pastaigu maršrutā “Drusku pilskalna dabas taka”.[8]

Muitas kontroles punkts "Veclaicene-Murati"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas un Igaunijas kopējais robežas kontroles punkts “Veclaicene-Murati” darbu uzsāka 1998. gada 19. septembrī. Oficiālajā punkta atklāšanas pasākumā piedalījās valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, kā arī Latvijas un Igaunijas muitas un robeždienestu pārstāvji.[9] Muitas kontroles punktu slēdza 2004. gada 1. maijā līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pievienošanos Šengenas līgumam. Atzīmējot Latvijas—Igaunijas robežas atvēršanas notikumu kontroles punktā tika organizēts svinīgs pasākums ar Eiropas Savienības karoga pacelšanu, svinīgām uzrunām un svētku salūtu.[10] 2010. gadā Veclaicenes robežas kontroles punktu, kas sastāvēja no gandrīz 4 ha zemes un septiņām būvēm, bez atlīdzības nodeva Alūksnes novada pašvaldībai.[11]

Pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Nr. 212.: Drusku (Kornetu) pilskalns — Druskās, Pilsezera ziemeļu krastā
  • Nr. 213.: Maskaļu senkapi (Kapu kalns) — pie bijušajiem Maskaļiem (Mazkalniem)
  • Nr. 214.: Dimantu Baznīcas kalns (kulta vieta) — pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 215.: Mauliņu senkapi (Zviedru kapi) — pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 216.: Ķempju senkapi (Zviedru kapi) — pie Ķempjiem, Palpiera ezera rietumu krastā
  • Nr. 217.: Jāņkalnu viduslaiku kapsēta — pie Jāņkalniem
  • Nr. 218.: Kūriņkalnu senkapi — pie Kūriņkalniem, Palpiera ezera austrumu krastā
  • Nr. 219.: Radziņu senkapi (Kapenes) — pie Pūpoliem un Radziņiem
  • Nr. 220.: Tilmaņu senkapi (Zviedru kapi) — pie Tilmaņiem (Johansoniem)
  • Nr. 221.: Zeņģu senkapi (Zviedru kapi) — pie Zeņģiem
  • Nr. 222.: Vosvu Dieva kalns un Māras pēdas akmens (kulta vieta) — starp Vosviem un Šķepastiem
  • Nr. 2815.: Veclaicenes pareizticīgo baznīca (1892).[12]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[13]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 450—    
1959891−38.6%
1969739−17.1%
GadsIedz.±%
1979616−16.6%
1989601−2.4%
2000514−14.5%
GadsIedz.±%
2011359−30.2%
2021283−21.2%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Korneti (pagasta centrs), Bārdaskrogs, Druskas, Kaķīši, Romeškalns, Rulles, Vēzes.

Saimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ «Pašvaldības iedzivotāju skaits pagastos. 01.01.2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.10.2016. Skatīts: 29.06.2017.
  4. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. ↑ «Kornetu muiža».
  7. ↑ «Māras pēdas akmens».
  8. ↑ «Drusku pilskalna dabas taka».
  9. ↑ Jaksona, Rūta (22.09.1998.). "Par Latvijas un Igaunijas jauno muitas kontroles punktu". Latvijas Vēstnesis.
  10. ↑ «Svinīgi ‘atvērs’ robežu ar Igauniju un Lietuvu».
  11. ↑ «Bez atlīdzības atdos pašvaldībām valsts īpašumus pierobežā».
  12. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  13. ↑ OSP
Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veclaicenes_pagasts&oldid=3981828"