Pāriet uz saturu

Vikipēdija:Vērtīgi raksti

Vikipēdijas lapa
Vērtīgi raksti ir raksti, kurus Vikipēdijas dalībnieki ir atzinuši par vislabākajiem rakstiem Vikipēdijā. Vērtīgie raksti tiek noteikti, balsojot par vērtīga raksta kandidāta atbilstību noteiktiem kritērijiem.

Visus izvēlētos vērtīgos rakstus apzīmē ar mazu zvaigznīti (), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.

Pašlaik latviešu Vikipēdijā ir 50 vērtīgi raksti no kopējiem 130916 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 2 672 rakstiem).

Pēdējie vērtīgie raksti

[labot pirmkodu]
Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā
Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Karadarbība sākās drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī un beidzās līdz ar Latvijas—Krievijas miera līguma noslēgšanu 1920. gada 11. augustā. Latvija, ko pakāpeniski atzina Igaunija, Polijas Otrā republika un Rietumu Antantes sabiedrotie (sākotnēji tikai de facto), brīvības cīņu laikā ar dažādu sabiedroto palīdzību sakāva gan Padomju Latvijas armiju, gan vācu Dzelzsdivīziju un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Vietējie vācbaltieši, kas bija apvienojušies Baltijas landesvērā, dažādos kara posmos gan atbalstīja Tautas padomes izveidoto Pagaidu valdību, gan karoja pret to, kad atbalstīja Niedras valdību. Latvijas brīvības cīņu iznākumu ietekmēja arī Krievijas pilsoņu kara, Igaunijas brīvības cīņu un Poļu—padomju kara gaita. Brīvības cīņu veterānu apbalvošanai 1920. gadā izveidoja Lāčplēša Kara ordeni
Svalbāras galvaspilsēta Longjērbīene
Svalbāras galvaspilsēta Longjērbīene
Svalbāra (norvēģu: Svalbard) ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Arhipelāgs atrodas uz ziemeļiem no kontinentālās Eiropas starp 10° un 35° austrumu garumu un 74° un 81° ziemeļu platumu, aptuveni 600 km uz ziemeļiem no Nordkina zemesraga, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Arhipelāgu veido deviņas galvenās salas, lielāko daļu no tā aizņem Špicbergenas sala, uz kuras atrodas visas arhipelāga apdzīvotās vietas, ja neskaita meteoroloģiskās stacijas Hūpenes un Lāču salā. Svalbāras speciālo starptautisko statusu nosaka 1920. gada Svalbāras līgums un 1925. gada Svalbāras akts. Svalbāras administratīvais centrs, lielākā apdzīvotā vieta un vienīgā pilsēta ir Longjērbīene. Citas apdzīvotas vietas ir ogļraču pilsētiņas Barencburga un Sveagruva, kā arī Arktikas izpētes ciemats Nīolesunna, kas savukārt ir vistālāk ziemeļos esošā civilā pastāvīgi apdzīvotā vieta. Arhipelāgā valda arktiskais klimats, apmēram 60% teritorijas klāj ledāji. Svalbāras fauna izmanto priekšrocības, ko dod garais polārās dienas periods, lai kompensētu ilgo polāro nakti. Arhipelāgs ir ligzdošanas vieta daudziem jūras putniem, šeit mitinās arī leduslāči, ziemeļbrieži, polārlapsas un dažādi jūras zīdītāji. 
Svētā Trīsvienība
Svētā Trīsvienība
«Andrejs Rubļovs» (krievu: Андрей Рублёв) ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966. gadā PSRS uzņemtā mākslas filma. Tā ir vēsturiska kinodrāma, kas brīvi traktē ievērojamā 15. gadsimta krievu ikonu gleznotāja Andreja Rubļova (attēlā glezna «Svētā Trīsvienība») dzīvi. Filmas scenārija autori ir Andrejs Končalovskis un Andrejs Tarkovskis. Galvenās lomas atveido Anatolijs Soloņicins, Ivans Lapikovs, Nikolajs Griņko, Nikolajs Burļajevs.

Sākotnējais filmas nosaukums bija «Andreja pasija» (Страсти по Андрею). Filmu veido astoņas noveles, kas sižetiski ir maz saistītas, taču rada laikmeta mozaīku, parādot viduslaiku Krievijas kopainu. Filmā atspoguļots trauksmainais 15. gadsimta sākuma periods Krievijā (1400—1423), kuru raksturo cīņa starp konkurējošiem valdniekiem un tatāru iebrucējiem. Laikmets parādīts, sekojot klejojoša mūka Andreja Rubļova piedzīvotajam. Klejojumu gados pieredzētās šausmu ainas ir kā Andreja Rubļova ticības pārbaudījums. Filma ir melnbalta, izņemot tās epilogu, kas ir krāsains.

Pēc filmas uzņemšanas tā uzreiz nenonāca pie skatītājiem, jo vairākus gadus ilga ar cenzūru un filmas saīsināšanu saistītas problēmas. 1969. gadā Kannu kinofestivālā, startējot ārpus konkursa, filma ieguva FIPRESCI balvu. Padomju Savienībā filmu sāka rādīt 1971. gadā, bet cenzūras dēļ tā bija saīsināta. 1973. gadā filmu ASV izplatīja Columbia Pictures arī nedaudz grozītā variantā. Tādējādi zināmi vairāki filmas varianti. 
Vārda "brī" locišana lībiešu valodā
Vārda "brī" locišana lībiešu valodā
Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām valodām, kas autohtonas Latvijas teritorijai un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta. Filoģenētiski starp abām Latvijas valodām nav nekādas radniecības, taču tās ievērojami ietekmējušas viena otru, īpaši fonoloģijas ziņā, attīstot savdabīgas iezīmes, kas neraksturīgas to radu valodām, tā piemēram, latviešu valoda attīstījusi daudzas fonoloģiskas iezīmes, kas neraksturīgas baltu-slāvu valodām, lībiešu valodai, citu piemēru vidū raksturīga salīdzinoši ļoti sarežģīta uzsvērtās zilbes struktūra, tai pat laikā izteikta neuzsvērto patskaņu redukcija. Tai tuvu radniecīgā, taču izteikti konservatīvā somu valoda pieļauj daudz mazāku zilbes sarežģītību, tai pat laikā saglabājot neuzsvērtus patskaņus ļoti garos vārdos. 

Sabiedrība

[labot pirmkodu]

Vēsture

[labot pirmkodu]

Kultūra

[labot pirmkodu]

Tehnoloģija

[labot pirmkodu]

Valodniecība un literatūra

[labot pirmkodu]

Ģeogrāfija

[labot pirmkodu]

Sports un atpūta

[labot pirmkodu]

Dabaszinātnes

[labot pirmkodu]