Vērtīgi raksti ir raksti, kurus Vikipēdijas dalībnieki ir atzinuši par vislabākajiem rakstiem Vikipēdijā. Vērtīgie raksti tiek noteikti, balsojot par vērtīga raksta kandidāta atbilstību noteiktiem kritērijiem.
Visus izvēlētos vērtīgos rakstus apzīmē ar mazu zvaigznīti (), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.
Pašlaik latviešu Vikipēdijā ir 50 vērtīgi raksti no kopējiem 130916 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 2 672 rakstiem).
Svalbāra (norvēģu: Svalbard) ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Arhipelāgs atrodas uz ziemeļiem no kontinentālās Eiropas starp 10° un 35° austrumu garumu un 74° un 81° ziemeļu platumu, aptuveni 600 km uz ziemeļiem no Nordkina zemesraga, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Arhipelāgu veido deviņas galvenās salas, lielāko daļu no tā aizņem Špicbergenas sala, uz kuras atrodas visas arhipelāga apdzīvotās vietas, ja neskaita meteoroloģiskās stacijas Hūpenes un Lāču salā. Svalbāras speciālo starptautisko statusu nosaka 1920. gada Svalbāras līgums un 1925. gada Svalbāras akts. Svalbāras administratīvais centrs, lielākā apdzīvotā vieta un vienīgā pilsēta ir Longjērbīene. Citas apdzīvotas vietas ir ogļraču pilsētiņas Barencburga un Sveagruva, kā arī Arktikas izpētes ciemats Nīolesunna, kas savukārt ir vistālāk ziemeļos esošā civilā pastāvīgi apdzīvotā vieta. Arhipelāgā valda arktiskais klimats, apmēram 60% teritorijas klāj ledāji. Svalbāras fauna izmanto priekšrocības, ko dod garais polārās dienas periods, lai kompensētu ilgo polāro nakti. Arhipelāgs ir ligzdošanas vieta daudziem jūras putniem, šeit mitinās arī leduslāči, ziemeļbrieži, polārlapsas un dažādi jūras zīdītāji.
Sākotnējais filmas nosaukums bija «Andreja pasija» (Страсти по Андрею). Filmu veido astoņas noveles, kas sižetiski ir maz saistītas, taču rada laikmeta mozaīku, parādot viduslaiku Krievijas kopainu. Filmā atspoguļots trauksmainais 15. gadsimta sākuma periods Krievijā (1400—1423), kuru raksturo cīņa starp konkurējošiem valdniekiem un tatāru iebrucējiem. Laikmets parādīts, sekojot klejojoša mūka Andreja Rubļova piedzīvotajam. Klejojumu gados pieredzētās šausmu ainas ir kā Andreja Rubļova ticības pārbaudījums. Filma ir melnbalta, izņemot tās epilogu, kas ir krāsains.
Pēc filmas uzņemšanas tā uzreiz nenonāca pie skatītājiem, jo vairākus gadus ilga ar cenzūru un filmas saīsināšanu saistītas problēmas. 1969. gadā Kannu kinofestivālā, startējot ārpus konkursa, filma ieguva FIPRESCI balvu. Padomju Savienībā filmu sāka rādīt 1971. gadā, bet cenzūras dēļ tā bija saīsināta. 1973. gadā filmu ASV izplatīja Columbia Pictures arī nedaudz grozītā variantā. Tādējādi zināmi vairāki filmas varianti.
Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimesBaltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām valodām, kas autohtonas Latvijas teritorijai un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Filoģenētiski starp abām Latvijas valodām nav nekādas radniecības, taču tās ievērojami ietekmējušas viena otru, īpaši fonoloģijas ziņā, attīstot savdabīgas iezīmes, kas neraksturīgas to radu valodām, tā piemēram, latviešu valoda attīstījusi daudzas fonoloģiskas iezīmes, kas neraksturīgas baltu-slāvu valodām, lībiešu valodai, citu piemēru vidū raksturīga salīdzinoši ļoti sarežģīta uzsvērtās zilbes struktūra, tai pat laikā izteikta neuzsvērto patskaņu redukcija. Tai tuvu radniecīgā, taču izteikti konservatīvā somu valoda pieļauj daudz mazāku zilbes sarežģītību, tai pat laikā saglabājot neuzsvērtus patskaņus ļoti garos vārdos.