2016. gada laikapstākļi Latvijā

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi

2016. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 740,3 mm; Rīga: 716,3 mm
Mēnesī	Rīga: 177,3 mm (augusts)
Dekādē	Rīga: 90,1 mm (augusts)
Diennaktī	Rīga: 27,2 mm (16. augusts)
Sniega sega	Vičaki: 51 cm (15. janvāris)
Vējš
Vēja brāzmas	Ventspils: 26 m/s (28. janvāris)
Citi gada notikumi

Laikapstākļi Latvijā
	Latvijas klimats
	Rīgas klimats

Šajā rakstā ir apkopoti 2016. gada laikapstākļi Latvijā. 2016. gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir par 1,5 °C virs klimatiskās references perioda vidējās gaisa temperatūras, kļūstot par 11. siltāko gadu ilggadīgo datu rindā un 6. siltāko gadu 21. gadsimtā. Piemēram, 2014. gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,4 °C, bet 2015.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +7,8 °C un bija augstākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā. Gada vidējās gaisa temperatūras norma jeb ilggadējais vidējais rādītājs ir +5,9 grādi. Pēdējais vēsais gads bija 2010.gads - tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 grādi. Nokrišņu summa Latvijā vidēji 2016.gadā sasniegusi aptuveni 740 milimetru, kas ir vairāk par normu (667 milimetri) un krietni vairāk nekā 2015. gadā (600 milimetru). 2014. gadā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 725 milimetri. Starp pēdējiem gadiem mitrākais bijis 2010. gads (855 milimetri), sausākais - 2006. gads (530 milimetru). 2016. gada pavasaris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, vasaras vidējā gaisa temperatūra bija tuvu normai, savukārt rudens bija vēsākais kopš 2010. gada. Zemākā gaisa temperatūra bija -30,9 °C 8. janvārī Ainažos, savukārt augstākā gaisa temperatūra reģistrēta 25. jūnijā Jelgavā: +32,8 °C.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar vidējo gaisa temperatūru -7,1°C 2016. gada janvāris ir par 3,9°C aukstāks par ilggadīgo normu. 2016. gada janvāris ilggadīgajā gada pirmo mēnešu datu rindā ir ierindojies aukstāko 23. vietā. Janvāris Latvijā iesākas ar stabilu salu un ziemas apstākļiem. Kopumā bija 25 dienas ar vidējo gaisa temperatūru zemāku par 0°C un 11 dienas ar vidējo temperatūru zemāku par -10°C. Turklāt 8. janvārī Rūjienas novērojumu stacijā tika uzstādīts arī jauns minimālais temperatūras rekords: -30,6°C. Janvāra trešās dekādes izskaņā, Latvijā ieplūstot siltāka gaisa masām, vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 28. janvāra maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā mēnesis bija salīdzinoši saulains, jo saules spīdēšanas ilgums bija 53,7 % augstāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums janvārī vidēji bija 52,1 mm, kas ir par 4% vairāk par ilggadīgo normu. Pēc nokrišņu teritoriālā sadalījuma, vairāk nokrišņu bija valsts austrumu daļā un Kurzemes ziemeļrietumu piekrastē. Mēneša izskaņā sniegu nomainīja slapjš sniegs un lietus. Janvārī sniega sega tika konstatēta visās novērojumu stacijās. Visbiezākā sniega sega 51 cm - tika novērota mēneša otrajā dekādē Vičakos, Ventspils novadā.Intensīva un ilgstoša snigšana sākās mēneša pirmajā dekādē, kad virs akvatorijas veidojas gubu-lietus mākoņi, ko veicināja vēji no Baltijas jūras puses un auksta gaisa masas ieplūde. Vienmērīga sniega sega turpināja veidoties līdz pat 28. janvārim. Visintensīvākā puteņošana novērota Salacgrīvā un Kolkā. Mēneša izskaņā, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniegs bija nokusis gandrīz visā valstī. Vidējais vēja ātrums janvārī bija pārsvarā lēns: 4,1 m/s, kas ir par 1,1 m/s mazāks par normu. Janvāra trešajā dekādē Latvijas teritoriju šķērsoja vairāki cikloni, kas daudzviet sasniedza arī vētras spēku. Līdz ar brāzmainajiem rietumu puses vējiem, 28. janvārī maksimālās vēja brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā un Liepājas ostā 25 m/s. Kopumā visās novērojumu stacijās mēneša gaitā tika fiksēta migla. Visvairāk dienas ar miglu bija Rucavā, kur tā tika novērota 5 dienas. Sarma bijusi Kurzemes dienvidrietumu piekrastē, valsts centrālajā daļā. Visvairāk dienu ar apledojumu bijis valsts centrālajā daļā, kur tas novērotas 2 dienas. Apledojums bijis arī Ziemeļvidzemes piekrastē un valsts austrumu, dienvidaustrumu daļā.^[1]

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,1°C 2016. gada februāris ir par 4,8°C siltāks par ilggadīgo normu. Kopumā februāris bijis silts un nokrišņiem bagāts mēnesis, 5 no mēneša 29 dienām Latvijā bija uzstadīti vairāki siltuma rekordi. Sevišķi rekordiem bagāta diena bijusi 10. februāris, kad 11 novērojumu stacijās bija uzstadīti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (to skaitā Ventspils, Pāvilosta, Liepāja, Stende, Dobele, Bauska, Rīga, Skulte, Ainaži un Rūjiena). Februāra 1. dekāde kļuva par 4. siltāko Latvijas novērojumu vēsturē. Vidēja gaisa temperatūra kopumā Latvijā februāra 1. dekādē bija +2,5°C, kas ir par 6,5°C virs normas. Saules spīdēšanas ilgums bija par 17% virs normas, bet vidējais vēja ātrums bija par 0,8 m/s mazāks par normu. Arī februāra 2. dekāde un 3. dekāde bija siltāks par normu un nokrišņu daudzums bijis krietni virs normas. Kopumā februāris Latvijā bijis nokrišņiem bagāts mēnesis, vidējais nokrišņu daudzums valstī ir 66 mm, kas ir lielāks par ilggadīgo normu (175% no normas). Nokrišņu norma februārī ir aptuveni 37 mm. Vismazāk nokrišņu februārī bija Kuldīgā, kur ir tikai 12 mm nokrišņu, savukārt vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Salacgrīvā: 187 mm. Rīgā februārī bija 47 mm nokrišņu. Biežāk februārī pūta brāzmaini vēji, visstiprākais vējš Latvijā fiksēts 2. februārī Liepājā (23 m/s).^[2]

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,1°C 2016. gada marts ir par 1,3°C virs ilggadīgo normas. Kopumā Latvijā marts bijis siltāks un sausāks par normu. Marta 1. dekāde bija kopumā siltāks par normu, vairāk nokrišņu 1. dekādē bija Vidzemē un Latgalē, sausākais laiks bija valsts centrālajos rajonos un Kurzemē. Vēji 1. dekādē bija mierīgi (vējš ne pūta ātrak par 12 m/s). Marta 2. dekāde gaisa temperatūra jau bijusi tuvu normai, bet vietām Vidzemē pat zem normas. Nokrišņu daudzums bijis liels Latgalē un vietām Vidzemē, mazāk nokrišņu 2. dekādē bija valsts centrālajā daļā (tostarp Rīgā). Vējš 2. dekādē kļūva nedaudz stiprāks, visspēcīgak vējš pūta 18. martā Ventspilī un Rīgas ziemeļu daļā (Daugavgrīvā), kad vēja brāzmas sasniedza 21 m/s. Marta 3. dekāde Latvijā bija kopumā silta, visvēsāks bija Latgalē. Marta nogalē vietām Latvijā bija pārspēti siltuma rekordi. 29. martā bija uzstadīti siltuma rekordi 3 novērojumu stacijās (Ventspils, Skultes un Ainažu novērojumu stacijās), kad daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +10 grādiem. Savukārt 30. martā Rīgā un vietām Zemgalē fiksēts pērkona negaiss, kas kļuva par pirmo negaisu 2016. gadā. Kopumā marts sausāks par normu, vidējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz 26 mm (mēneša norma 40,6 mm).^[3]

Ar vidējo gaisa temperatūru +6,2°C 2016. gada aprīlis ir par 0,5°C virs ilggadīgo normas. Kopumā aprīlis Latvijā bijis silts un vietām nokrišņu bagāts mēnesis. Aprīļa 1. dekāde Latvijā bija silta, no 4. līdz 8. aprīlim katru diennakti vismaz vienā novērojumu stacijā tika uzstadīti siltuma rekordi, bet 6. aprīlī pat 12 novērojumu stacijās. Savukārt 2. un 3. dekāde Latvijā bija vēsāka par normu, mēneša beigās daudzviet Latvijā reģistrēts pat slapjš sniegs, 24. aprīlī daudzviet Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos un Zemgālē izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta. Aprīļa mēnesī nolija vidēji 54,1 mm, kas ir 156% no mēneša normas (34,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Latvijas centrālajos un austrumu rajonos, kur dažviet nolija virs 200% no mēneša normas.^[4]

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,7°C 2016. gada maijs ir par 2,3°C virs ilggadīgo normas. Maija mēnesī laika apstākļi bija diezgan kontrastaini. Mēneša 1. dekāde bija sausa un silta, vidēja gaisa temperatūra Latvijā vidēji bija 3,4°C virs normas, Rūjienā pat 4,5°C. Dekādes beigās tika pārspēti arī divi diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Nokrišņi bija tikai valsts austrumu daļā, bet lielākoties nolija tikai 15-20% no dekādes normas, izņemot Lubānu, kurā nolija 50% no dekādes normas. Maija 2. dekāde pretstatā pirmājai bija vēsāka mitrāka. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā bija 0,1°C virs normas, atsevišķās stacijās novirzes bija no -0,8°C līdz +0,8°C. Dekādes otrājā daļā Rēzeknē tika pārspēts arī diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Ja valsts austrumu daļā nokrišņu bija apmēram tikpat cik pirmājā dekādē, tad rietumu daļā nokrišņu daudzums bija līdz pat 485% no dekādes normas. 3. dekāde bija līdzīga pirmājai. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3,6°C virs normas, bet Ventspilī pat 5°C virs normas. Mēneša pēdējās dienās bija vērojams vasarīgs karstums un 30. un 31. maijā tika pārspēti ne tikai maksimālās gaisa temperatūras rekordi konkrētās stacijām, bet arī Latvijai. Nokrišņu bija maz, un tie lielākoties bija lokāli. Ilgstoša sausuma rezultātā visā valstī bija augsta ugunsbīstamība, bet Vidzemē, pat sevišķi augsta ugunsbīstamība. Svārīgākie skaitļi par maija mēnesi: visaugstākā gaisa temperatūra bija Ventspilī (+31,0°C); viszemākā temperatūra Vičākos (-2,5°C); vislielākais nokrišņu daudzums bija Rucavā (63,2 mm); vismazākais nokrišņu daudzums fiksēts Alūksnē (6 mm).^[5]

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,2°C 2016. gada jūnijs ir par 1,5°C virs ilggadīgo normas. Jūnija mēnesis iesākās ar karstumu, un pirmajās mēneša dienās tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša pirmās dekādes vidū kļuva vēsāks un līdz mēneša vidum vidējā gaisa temperatūra bija zem normas un dažviet Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0...+3°C, un bija novērojamas salnas. Mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra bija virs normas, bet no 23. jūnija līdz 26. jūnijam Latvijā valdīja karstums, kura laikā tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums jūnijā bija aptuveni tikpat cik mēneša norma. Visstiprākie nokrišņi bija 10. jūnijā, kad dažviet Kurzemē nolija gandrīz puse no mēnešu normas, 21. jūnijā, kad visstiprākie nokrišņi bija valsts centrālajos rajonos un Rīgā, kā arī naktī uz 27. jūniju dažviet Vidzemē nolija virs 30 mm nokrišņu, Priekuļos pat 63 mm. Visstiprākās vēja brāzmas jūnijā saistāmas ar negaisiem, kuru laikā vairākas reizes vēja brāzmas pārsniegušas 20 m/s. Visspēcīgākās vēja brāzmas (23 m/s) bija novērotas 18. jūnijā Rūjienā un 26. jūnijā Priekuļos. Jūnijs skaitļos: mēneša vidējā gaisa temperatūra: +16,2°C (1,5°C virs normas); mēneša kopējais nokrišņu daudzums: 78,4 mm (102% no normas); mēneša maksimālā temperatūra: +32,8°C (25.06. Jelgavā); mēneša minimālā temperatūra: 0,0°C (06.06. Zosēnos); atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens minimālās gaisa temperatūras rekords, kopumā pārspēti 46 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 6 minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti 14 dekādes un 4 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[6]

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1°C 2016. gada jūlijs ir par 0,7°C virs ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,9°C 2. jūlijā tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra +7,2°C – 20. jūlijā Stendē. Jūlija sākumā turpinājās karstums, kas Latvijā bija jau no jūnija trešās dekādes sākuma, un 2. jūlijā 4 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi - Bauskā: +29,0°C, Jelgavā: +29,9°C, Liepājā: +29,5°C un Saldū: +28,2°C. Atlikušajā mēneša daļā gaisa temperatūra bija tuvu normai. Jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un nebija neviena diena, kad kaut kur Latvijā nebūtu lijis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 105,2 mm, kas ir 37% virs mēneša normas (76,9 mm). Visvairāk nolija Sīļos 226,1 mm, kur 7. jūlijā nolija 81 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 24,4 mm. Bieži tika novēroti arī pērkona negaisi, kuru laikā bija stipri nokrišņi un arī krusa. Savukārt visstiprākās vēja brāzmas (19 m/s) tika novērotas 28. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.2°C, kas ir 0.3°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 29.9°C 2. jūlijā tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra 9.0°C – 10. jūlijā Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 47.5 mm, kas ir 233% no dekādes normas (20.4 mm). Visvairāk nolija Sīļos, kur 7. jūlijā nolija 81 mm un dekādē kopumā 148.3 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā – 10.5 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 2. jūlijā Liepājā un 7. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.4°C, kas ir 0.2°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 24.9°C 11. jūlijā tika novērota Jelgavā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra 7.2°C – 20. jūlijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 24.8 mm, kas ir 90% no dekādes normas (27.6 mm). Visvairāk nolija Priekuļos 55.6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Sīļos: 9.6 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. jūlijā Kolkā un 19. jūlijā Saldū. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3°C, kas ir 1,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,9°C 26. jūlijā tika novērota Bauskā un Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +9,4°C – 31. jūlijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 32,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (28,9 mm). Visvairāk nolija Daugavpilī 92,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā, kur novērotas tikai nokrišņu pēdas, jeb mazāk par 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (19 m/s) tika novērotas 28. jūlijā Rēzeknē.^[7]

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,5°C 2016. gada augusts ir tikpat ka mēneša norma. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Augusta pirmajās divās dekādēs vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni grādu līdz divus zemāka par normu un tika pārspēti vai atkārtoti pāris minimālās temperatūras rekordi - 11.augustā Mērsragā: +6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija +5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Augusta trešajā dekādē gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās un bija vidēji 2,4°C virs dekādes normas, kā arī tika pārspēti 3 maksimālās temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Augusts līdzīgi jūlijam bija nokrišņiem bagāts un kopš 23. jūnija nav vēl bijusi neviena diena, kad Latvijā nebūtu bijuši nokrišņi, bet 24. augusts bija pirmā sausā diena (diena, kad nevienā novērojumu stacijā nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm) kopš 28. jūnija. Kopējais nokrišņu daudzums augustā Latvijā sasniedza 128,5 mm, kas ir 67% virs mēneša normas (77,1 mm), tādējādi šī gada augusts ir kļuvis par 10. nokrišņiem bagātāko augustu ilggadīgo datu rindā. Visvairāk nokrišņu nolija Skultē 250,7 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 49,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.0°C, kas ir 0.8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 28.5°C 5. augustā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra 7.7°C – 1. augustā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 56.0 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (21.6 mm). Visvairāk nolija Rūjienā, kur naktī uz 6. augustu nolija 94.5 mm un dekādē kopumā 139.9 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ventspilī – 13.7 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (17 m/s) tika novērotas 8. un 9. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 14,8°C, kas ir 1,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 26,0°C 20. augustā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra 4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Dekādes sākuma tika pārspēti pāris minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi - 11. augustā Mērsragā: 6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija 5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 55,0 mm, kas ir 126% virs dekādes normas (24,3 mm). Visvairāk nolija Skultē 118,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 19,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,6°C, kas ir 2,4°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +6,9°C – 28. augustā Daugavpilī. Dekādes sākumā un vidū tika pārspēti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 17,5 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (31,3 mm). Visvairāk nolija Priekuļos 48,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 3,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (16 m/s) tika novērotas Ventspilī 27., 29. un 30. augustā.^[8]

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,1°C 2016. gada septembris ir par 1,4°C virs ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā un minimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, attiecīgi, +26,0°C 11. septembrī un -0,1°C – 26. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums septembrī Latvijā sasniedza 21,5 mm, kas ir 68% zem mēneša normas (66,3 mm), tādējādi šī gada septembris ir kļuvis par 2. sausāko septembri ilggadīgo datu rindā, sausāk ir bijis tikai 1949. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 9,2 mm. Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē 41,5 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos – 4,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,4°C, kas ir 2,1°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,9°C 9. septembrī tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +3,5°C – 9. septembrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (24,2 mm). Visvairāk nolija Gulbenē 20,5 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Lubānā – 3,7 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 7. septembrī Kolkā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6°C, kas ir 1,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,0°C 11. septembrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +1,3°C – 15. septembrī Rūjienā un 20. septembrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 97% zem dekādes normas (20,0 mm). Visvairāk nolija Pāvilostā 4,1 mm, bet 13 novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti vai arī tie bija mazāk nekā 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (10,4 m/s) tika novērotas 12. septembrī Kolkā un 16. septembrī Kolkā un Dobelē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,2°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +18,7°C 27. septembrī tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra -0,1°C – 26. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (22,1 mm). Visvairāk nolija Liepājā 23,2 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos, kur septembra 3. dekādē nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī.^[9]

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,9°C 2016. gada oktobris ir par 1,9°C zem ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C tika novērota 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Mēneša vidū tika uzstādīti divi jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi: 13. oktobrī Mērsragā bija -5,0°C, bet 17. oktobrī Kolkā bija -2,5°C. Kopējais nokrišņu daudzums oktobrī Latvijā sasniedza 59,0 mm, kas ir 18% zem ilggadīgās mēneša normas (72,2 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē - 95,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 20,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3°C, kas ir 0,6°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -0,5°C – 10. oktobrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 26 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (24,2 mm). Visvairāk nolija Bauskā 55,3 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 3,4 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,6°C, kas ir 4,1°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,8°C 17. oktobrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C – 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nolija Alūksnē un Ventspilī 0,3 mm, bet 20 novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti vai arī tie bija mazāk nekā 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (15 m/s) tika novērotas 15. oktobrī Kolkā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8°C, kas ir 1,2°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +11,3°C 28. oktobrī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -4,2°C – 21. oktobrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 32,9 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (22,1 mm). Visvairāk nolija Gulbenē 58,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos, kur oktobra 3. dekādē nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (20 m/s) tika novērotas 23., 24. oktobrī Kolkā.^[10]

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8°C 2016. gada novembris ir par 0,8°C zem ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +10,6°C 21. novembrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -16,8°C tika novērota 29. novembrī Jelgavā. Mēneša laikā tika atkārtots viens un uzstādīti desmit jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī jauns diennakts un 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords 21. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums novembrī Latvijā sasniedza 77,9 mm, kas ir 27% virs mēneša normas (61,3 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Siguldā - 109,4 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 44,3 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 28. novembrī Kolkā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,6°C, kas ir 4,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +8,0oC 1. novembrī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -14,3°C – 10. novembrī Ainažos, kas ir arī jauns šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Ainažu novērojumu stacijā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 7 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 22,1 mm, kas ir 6% virs dekādes normas (20,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 45,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (9,2 mm). Visbiezākā sniega sega (25 cm) šajā dekādē tika novērota 6. novembrī Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (23 m/s) tika novērotas 1. novembrī Kolkā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,6°C 18. novembrī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -13,2°C – 12. novembrī Ainažos, kas ir arī jauns šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Ainažu novērojumu stacijā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 37,7 mm, kas ir 84% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lubānā – 66,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Piedrujā (11,2 mm). Visbiezākā sniega sega (22 cm) šajā dekādē tika novērota 16. novembrī Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 18. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8°C, kas ir 1,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,6°C 21. novembrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -16,8°C – 29. novembrī Jelgavā, kas ir atkārtots šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavas novērojumu stacijā. Šajā dekādē tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,8 mm, bet vismazāk nokrišņu - Saldū (9,2 mm). Visbiezākā sniega sega (17 cm) šajā dekādē tika novērota 29. novembrī Kalnciemā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 28. novembrī Kolkā.^[11]

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,0°C 2016. gada decembris ir par 3,0°C virs mēneša normas. Decembra maksimālā gaisa temperatūra +10,3°C 26. decembrī tika novērota Kolkā, savukārt minimālā gaisa temperatūra -18,4°C – 4. decembrī Jelgavā. Kopumā decembrī tika pārspēti 17 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 26. un 31. decembrī Kolkā sasniegtie rekordi ir arī visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 42,8 mm, kas ir 21% zem mēneša normas (54,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 78,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (18,8 mm). Visbiezākā sniega sega (18 cm) šajā mēnesī tika novērota 2. decembrī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,0°C, kas ir 0,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,5°C 8. decembrī tika novērota Mērsragā, kas ir arī jauns šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt minimālā gaisa temperatūra -18,4°C – 4. decembrī Jelgavā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 5 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (visi 8. decembrī) un atkārtots 1 minimālās gaisa temperatūras rekords (4. decembrī Stendē). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,3 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 39,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Stendē (6,9 mm). Visbiezākā sniega sega (18 cm) šajā dekādē tika novērota 2. decembrī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 5. decembrī Rēzeknē. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1°C, kas ir 2,5°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,2°C 19. decembrī tika novērota Dobelē, savukārt minimālā gaisa temperatūra -12,3°C – 15. decembrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (17,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 14,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (2,3 mm). Visbiezākā sniega sega (6 cm) šajā dekādē tika novērota 14. decembrī Lielpečos. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Kolkā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8°C, kas ir 5,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,3°C 26. decembrī tika novērota Kolkā, kas ir šīs diennakts Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt minimālā gaisa temperatūra -4,6°C – 29. decembrī Zosēnos. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 26. un 31. decembrī Kolkā sasniegtie rekordi ir arī visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 14,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (20,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 31,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Mērsragā (6,9 mm). Visbiezākā sniega sega (5 cm) šajā dekādē tika novērota 27. decembrī Piedrujā un no 27.decembra līdz 29. decembrim Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā.^[12]

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā ar sniegu un salu bagāts janvāris. Visaukstākā gaisa temperatūra bija janvāra sākumā, kad tā noslīdēja zem -30 grādiem. Daudzviet izveidojās pāstāvīga sniega sega, piemēram, Vičakos izveidojās pat pusmetru bieza sniega sega. Tas bija visaukstākais un ar sniegu bāgātakais janvāris pēdējos gados. Tikai janvāra beigās gaisa temperatūra sasniedza +3..+5 grādus un dažviet sākās atkusnis, kas pēdējos gados bijusi bieža pārādība.

3. janvāris — visā valsts teritorijā tika novērota mainīga stipruma snigšana, ko ienesa no ziemeļaustrumiem Latvijā ienākošais ciklons. Visvairāk sniga centrālajos rajonos un Rīgā, kā arī Kurzemē. Mazāk — Vidzemē un Latgalē. Visbiezākā sniega sega tika konstatēta Rīgā un Rīgas apkaimē. Kamēr Juglā, Ulbrokā un Rīgas austrumu pierobežā sniega segas biezums bija 25 cm, tikmēr Rīgas centrā un Pārdaugavā no 10 līdz 17 cm. Kā liecina "Latvijas Valsts ceļi", līdz pēcpusdienai Latvijā uz ceļiem fiksētas gandrīz 100 avārijas. Stiprās snigšanas dēļ traucēta arī aviosatiksme Rīgas lidostā.
4. janvāris — 3. un 4.janvārī tika novērota spēcīga snigšana kuras laikā bija pieaugusi sniega sega līdz 13-20 cm. Rīgā sniegs bija 22 cm, Liepājā 20 cm, bet Ventspilī 16 cm bieza sniega kārta.
5. janvāris — jau vakarā Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra noslīdēja līdz —20 °C. Šāds sals fiksēts Alūksnē, kā arī Apes un Strenču novadā, un līdzīga gaisa temperatūra ir arī apkārtējos Vidzemes novados un Latgales ziemeļos. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz —12...—17 °C, tostarp līdz —13...—15 °C Rīgā. Siltākais laiks bija Kolkā, kur gaisa temperatūra bija —9 °C.
7. janvāris — ļoti auksts rīts Latvijā. Daudzviet Latgalē un Vidzemes ziemeļrietumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās līdz —24...—28 °C. Tā ir viszemākā gaisa temperatūra kopš 2012. gada februāra, kad tika fiksēti —33...—34 °C.

8. janvāris — Latvijā oficiāli pārspēts nacionālais 8. janvāra aukstuma rekords — Ainažos fiksēti —30,9 °C, Rūjienā gaiss atdzisa līdz —30,6 °C. Tas bija visaukstākais rīts Latvijā kopš 2012. gada februāra. Arī citviet Ziemeļvidzemē gaisa temperatūra noslīdēja līdz —30 °C. Savukārt, gandrīz visā Austrumlatvijā gaisa temperatūra bija zem —20 °C. Rīgā gaisa temperatūra fiksēta ap —20 °C, Pierīgā, piemēram, Ādažos, fiksēti —27 °C. Krietni siltāks bija Rīgas līča Kurzemes piekrastē, kur novērots sals līdz —15 °C. Visaugstākā gaisa temperatūra (-9 °C) novērota Kolkā.
11.—12. janvāris — 11. janvāra pēcpusdienā, kā arī naktī uz 12. janvāri Latvijā novērota dažādas intensitātes snigšana. Visbiezākā sniega sega izveidojās Ventspilī — 21 cm. Liepājā sniega segas biezums ir 19 cm, Ainažos un Saldū — 14 cm, Rīgā — 13 cm, bet Alūksnē — 11 cm. Vairākās vietās sniega segas biezums ir ap 8—9 cm — Rucavā, Kolkā, Daugavpilī, Stendē, Priekuļos un Skrīveros.
13.—14. janvāris:
- Latvijas lielākajā daļā novērota spēcīga snigšana. Divu dienu laikā izveidojusies bieza sniega sega: Vičakos (Ventspils novadā) — ap 36-37 cm. Kolkā — 32 cm, Zosēnos — 26 cm.^[13]
- Rīgā divas dienas garumā novērota snigšana, pa laikam sniga stipri. Sniega sega Pārdaugavā un Āgenskalnā bija 25 cm. Savukārt Rīgas centrā fiksēts 16 cm dziļš sniegs. Līdz ceturtdienas pēcpusdienai, snigšanas dēļ Rīgas apkaimē fiksētas gandrīz 100 avārijas.
15. janvāris — LVĢMC novērošanas stacijā Vičakos izveidojusies pusmetru bieza sniega sega (51 cm. Gandrīz pusmetru bieza sniega sega zemi klāj Lielpēčos pie Ogres (45 cm), savukārt Siguldā — 32 cm. Rīgā zemi sedz 18 cm dziļš sniegs.
19. janvāris — Liepājā tika novērota snigšana, sniega sega pieauga par 6 cm.
20. janvāris — naktī Kurzemi sasniedza lieli sniega mākoņi, atnesot ilgstošu un vietām stipru snigšanu. Kā liecina VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" dati, sniega segas biezums Kurzemes reģionā sasniedza 64 cm.^{[nepieciešama atsauce]} Pēc LVĢMC datiem Ventspils pusē sniega sega palielinājās līdz 26 cm, Liepājā — 34 cm.
26. janvāris — Latvijas lielākajā daļā sākās atkusnis. Daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā, gaisa temperatūra pakāpās līdz +3..+4 grādiem. Atkušņa dēļ daudzviet Rīgas ielas tika novērots pamatīgs apledojums un ātra sniega kušana, kas vietām izraisīja īslaicīgus un nelielus plūdus.
28. janvāris — Latviju ciklona ietekmē piemeklēja ļoti stiprs un brāzmains vējš. Kurzemes piekrastē vēja ātrums sasniedza 25 m/s, kas uzskatāms par vētru. Spēcīga vēja dēļ līdz plkst. 21 bez elektrības palika apmēram 3000 "Sadales tīkla" klienti visā Latvijā.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris sākās ar nepastāvīgiem laikapstākļiem. Šajās dienās bija gan siltums, kas nesa lietu un brāzmainu vēju, gan vēss laiks ar slapju sniegu un sniegu.

2. februāris — palaikam lija un pūta stiprs dienvidrietumu vējš, Kurzemes piekrastē brāzmas līdz 23 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +7,7 grādiem Jelgavā.
3. februāris — Latvijā valdīja apmācies un vējains laiks, ik pa laikam lija. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija +2, +6 grādu robežās. Vēja ātrums brāzmās Kurzemes piekrastē sasniedza 21 metru sekundē.
6. februāris:
- Daudzviet Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles. Ainažos, Mērsragā un Rūjiena fiksēts −5...−6 grādu sals. Tā bija zemākā gaisa temperatūra kopš 25. janvāra.
- Daļu Latvijas klāj plāna sniega kārtiņa, visvairāk sniega saglabājās Alūksnes augstienē. Kā liecina LVĢMC dati, no rīta Daugavpilī bija 2 cm bieza sniega sega, Zosēnos — 3 cm, bet Alūksnes pusē pat 7 cm biezs sniegs.
7.—10. februāris — Latvijā valdīja neparasti silts laiks. Gandrīz katru dienu, izņemot 8. februāri, bija reģistrēti vairāki siltuma rekordi. Daudzviet gaisa temperatūra pakāpās līdz +8 grādiem, vietām līdz pat +9 grādiem.
7. februāris — Pāvilostas meteoroloģisko novērojumu stacijā atkārtots 7. februāra siltuma rekords, informēja LVĢMC. Tur gaisa temperatūra sasniedza +7,1 grādu atzīmi. Tāda pati temperatūra tur fiksēta arī 1973. gadā. Arī citur valstī bija ļoti silts. Rucavā un Liepājā bija +7 grādi, ap +7 grādiem bija Saldū un vietām arī Zemgalē. Tikmēr Vidzemē bija ap +4..+6 grādiem, Latgalē pāris grādu vēsāk.
9. februāris — trīs novērojumu stacijās tika laboti siltuma rekordi. Ainažos bija +7,2 grādi, Liepājā — +7,3 grādi, savukārt Skultē jaunais rekords ir +7,7 grādi. Arī vairākās citās novērojumu stacijās fiksēta februāra sākumam netipiski augsta temperatūra - ap +8 grādiem.
10. februāris — līdz pēcpusdienai Latvijā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti deviņās novērojumu stacijās. Jauni siltuma rekordi fiksēti pārsvarā Kurzemē un piekrastes rajonos: Liepājā +8,8 °C, Pāvilostā +8,7 °C, Ventspilī +7,8 °C, Ainažos +7,7 °C, bet Stendē +7,3 °C. Arī centrālajos rajonos bija neparasti silts: Skultē +7,8 °C, Dobelē — līdz +8 grādiem, savukārt Bauskā — +8,4 °C. Arī Rūjienā tika pārspēts 10. februāra siltuma rekords — +6,5 °C.
12. februāris:
- naktī Latvijā daudzviet uzsniga sniegs un izveidojās neliela sniega sega. Visbiezākā sniega sega izveidojās Vidzemē un daļā Latgales (līdz 6-8 cm).
- sākot no 10. februāra, Latviju sasniedza plaša nokrišņu un mākoņu zona, atnesot ilgstošu lietu, kas pārgāja slapjā sniegā. Kopš 10. februāra Rīgā nokrišņu daudzums sasniedzis 22 milimetrus, kas ir aptuveni divas trešdaļas no mēneša normas. Daudz nokrišņu bijis arī citviet valsts centrālajos rajonos.
14. februāris — pēc nakts snigšanas daudzviet Vidzemē un Latgalē palielinājās sniega segas biezums: no rīta Alūksnē zemi klāja 9 cm biezs sniegs, Priekuļos un Zosēnos — līdz 5 cm.
15. februāris — kamēr Kurzemē un centrālajos rajonos, tostarp Rīgā, nav sniega, tikmēr Vidzemē un Austrumlatvijā sniega segas biezums daudzviet ir ap 10 cm, visbiezākā sniega sega ir Alūksnē — 16 cm.
17. februāris — 16. februāra vakarā un naktī uz 17. februārī Latvijā tika novērota ziemeļblāzma.
18. februāris — Madonā reģistrēts −12 grādu stiprs sals, savukārt Kurzemē naktī tika fiksēta atkala un sasalstošs lietus.
20. februāris — pēc snigšanas sniega sega 1 līdz 9 cm biezumā pārklāja teju visu Latviju. Visvairāk sniega bija Vidzemē, tostarp 14 cm bieza sniega sega izveidojusies Alūksnē.
23. februāris — Alūksnē izveidojās visbiezākā sniega sega — 22 cm.
29. februāris — naktī Vidzemes augstienē — Amatas un Jaunpiebalgas novadā, kā arī Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −8 grādu atzīmei.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martā bija dažas aukstas dienas ar gaisa temperatūru zem -10 grādiem, daudzviet Latvijā arī sniga un martā gaitā bija visai bieza sniega sega. Tikai marta vidū gaisa temperatūra sasniedza +10 grādus.

1. marts — auksta nakts Latvijā, Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz −12 grādiem, bet citviet Vidzemē līdz −10 grādiem.
5. marts — lielākajā daļā Vidzemes un Latgales zemi joprojām klāj sniegs. Dziļākais sniegs saglabājās Alūksnē un Vidzemes augstienē, kur zemi klāj 14-17 cm bieza sniega sega. Valsts rietumu un centrālajā daļā sniegs ir nokusis.
8. marts — Latviju sasniedza ciklons, tāpēc daudzviet Latvijā ilgstoši, vietām arī stipri lija. Pēcpusdienā lietus pārgāja slapjā sniegā un dažviet izveidojās sniega kārta. Kopējais nokrišņu daudzums Priekuļos - 24 mm.
13. marts — naktī visā Latvijā bija skaidras debesis, bet valdīja auksts laiks. Visaukstākā vieta bija Amatas novadā Melturos — tur fiksēts sals līdz −8 grādiem.
14. marts — Latvijā tika novēroti temperatūras kontrasti. Kamēr Vidzemes un Latgales austrumos pēcpusdienā bija 0..+1 grāds, tikmēr Jelgavā saule iesildījusi gaisu līdz +9 grādu atzīmi. Vidzemes augstienē un Alūksnes apkaimē zemi joprojām klāj dziļš sniegs. No rīta Alūksnē fiksēta 10 cm sniega sega, bet Zosēnos — 8 cm dziļš sniegs.
17. marts — pirmo reizi 2016. gadā Latvijā gaisa temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi. Uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" meteoroloģisko novērojumu stacijā Dobeles novadā Apšupē un Jūrmalā sasniedza +10 grādus. Citur Latvijā bija +6..+9 grādi, vietām piekrastē +3...+5 grādi. Rīgā dienas vidū gaisa temperatūra sasniegusi +7 grādus.
18. marts — Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte, kas nesa krietni vēsāku laiku, gaisa temperatūras pazemināšanos un sniegu. Pūta brāzmains vējš, visstiprākās vēja brāzmas bija Rīgā (Daugavgrīvā) un Ventspilī - 21 m/s. Spēcīgs vējš Rīgā daudzviet lauza kokus.
19. marts — naktī Latvijā atkal valdīja sals. Viszemākā gaisa temperatūra (−9 grādi) bija Alūksnē. Citviet valstī −4...−8 grādi, Rīgā −4 grādi. Daudzviet Latvijā arī izveidojās no jauna sniega sega. Dobelē uzsnidzis 5 cm biezs sniegs, bet Kolkā 4 cm. Joprojām visbiezākā sniega sega ir Alūksnē — 7 cm.
20. marts — naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Amatas novadā Melturos, −17,7 °C. Pamatīgs sals bija arī citviet Vidzemē un Latgalē — Pārgaujas novadā Stalbē bija −16 grādi, Zosēnos −15 grādi, Rēzeknē −13 grādi. Dobelē izveidojās 10 cm sniega kārta, Alūksnē un Zosēnos sniegs saglabājās 7 cm biezumā, tikmēr daudzviet sniega nebija vai bija ļoti maz.
23. marts — Latvijā turpinājās vēss laiks. Naktī atkal bija sals, Vidzemes augstienē un Alūksnes pusē gaisa temperatūra noslīdēja līdz −15 grādiem. Citur Latvijā bija −5...−10 grādu.
24. marts — naktī daudzviet Kurzemes ziemeļu un centrālajā daļā ilgstoši snidzis un izveidojusies bieza sniega kārta. Sniegs klāj Talsu, Dundagas, Kuldīgas, Saldus un Ventspils apkaimi. Tikmēr Vidzemē un Latgalē valdīja stiprs sals: Zosēnos no rīta gaisa temperatūra sasniedza −13 grādus.
28. marts — neparasti silta diena Latvijā. Pirmo reizi 2016. gadā gaisa temperatūra sasniedza +15 grādus. Vissiltākais bija Ogres novadā Lielpēčos, citviet valstī +11...+14 grādi, vietām piekrastē bija vēsāks — ap +7 grādiem.
30. marts — Rīgā un Latvijā fiksēts šogad pirmais pērkona negaiss. Tas reģistrēts ap plkst. 17 Rīgas novērojumu stacijā. Negaisu reģistrēšanas sistēma fiksējusi vismaz piecus zibeņus Rīgas apkaimē. Negaisu pavadīja īslaicīgas lietusgāzes, vietām bija arī krusa.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visai nepastāvīgs aprīlis ar krasām gaisa temperatūram. Aprīļa sākumā tika pārspēti daži siltuma rekordi, bet mēneša izskaņā bija reģistrēts pat slapjš sniegs. Kopumā visai nokrišņiem bagāts aprīlis.

1. aprīlis — vakarā Daugavpils apkaimi klāja 4 cm bieza sniega sega. Arī dienā daudzviet Latvijā sniga, pēcpusdienā sniega sega vietām izveidojās valsts vidienē, vietām Latvijā fiksēta arī krusa.
3. aprīlis — naktī vairākās vietās Latvijā tika novērota ziemeļblāzma.
4. aprīlis — pēcpusdienā Jelgavā pārspēts kopš 1974. gada pastāvējušais siltuma rekords (+16,2 °C) — gaisa temperatūra sasniedza +17,2 °C; savukārt Saldū pārspēts kopš 2005. gada pastāvējušais siltuma rekords (+15,9 °C), tur bija +16,4 °C.
5. aprīlis — Pāvilostas meteoroloģisko novērojumu stacijā pārspēts siltuma rekords, kas bija reģistrēts 1984. gadā (+17,8 °C) un gaisa temperatūra sasniedza +18,6 °C; savukārt Liepājā gaiss iesila līdz +19 grādiem.
6. aprīlis — pirmo reizi 2016. gadā gaiss iesila līdz +20 grādiem. Daugavpilī tika pārspēts nacionālais 6. aprīļa siltuma rekords — +20,1 °C. Pārējā valstī no +6 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz +19 grādiem Vidzemē un Latgalē, taču pēc lietus kļuva ievērojami vēsāks.
14. aprīlis — Latviju no dienvidiem sasniedza neliels, bet mazkustīgs ciklons, kas nesa ilgstošu un vietām stipru lietu. Ciklons skāra galvenokārt Vidzemi, Zemgali un nedaudz arī Latgali. Diennakts laikā vietām Latvijā nolija mēneša norma. Visvairāk nokrišņu bija Gulbenē, kur nolija 41 mm lietus, citviet Vidzemē līdz 20-40 mm. Daudz lija arī Zemgalē, Bauskā nokrišņu daudzums sasniedza 35 mm. Rīgā tikai 10 mm, savukārt lielākajā daļā Kurzemes nelija nemaz.
20. aprīlis — visā Latvijā valdīja brāzmains vējš. Vēja ātrums Rīgā sasniedza 20 m/s.
22. aprīlis — Alūksnē no rīta gaisa temperatūra noslīdēja līdz nulle grādiem, fiksēts slapjš sniegs un izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.
24. aprīlis — Latviju sasniedza neliels ciklons, atnesot nokrišņus, vietām arī ilgstošu lietu un sniegu. Kurzemē un vietām arī Zemgalē un Rīgas apkaimē no rīta pamatīgi sniga un dažviet izveidojās sniega kārta, ceļi bija slideni un tika apgrūtināta braukšana. Savukārt Rīgā tika reģistrēts ilgstošs lietus.
27.—28. aprīlis — Kurzemē tika novērots ilgstošs lietus. Diennakts laikā Pāvilostā nolija 22 mm lietus, Ventspilī un Liepājā 13 mm.
28. aprīlis — Latvijā novēroti lieli temperatūras kontrasti. Dienas vidū Jelgavā gaiss iesila līdz +18 grādiem, tikmēr Liepājā bija tikai +2 grādi. Bet pēcpusdienā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, līdz ar to daudzviet kļuva krietni vēsāks.
29. aprīlis — Rīgā sākās sausuma periods, kas noslēdzās 13. maijā.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā ļoti sauss, silts un saulains maijs. Visvairāk nokrišņu bija no 13. maijā līdz 15. maijam, kad vietām nolija gandrīz mēneša norma. Maijā bija arī dažas karstas dienas, kad gaisa temperatūra sasniedza +27 grādu un vairāk.

4. maijs — daudzviet Latvijā gaisa temperatūra sasniedza +19...+22 grādus, piedzīvota līdz šim vissiltākā diena 2016. gadā.
7. maijs — Latvijā iestājās ļoti silts un sauss laiks. Ilgstoša sausuma dēļ paaugstinājās ugunsbīstamība mežos, sasniedzot trešo līmeni no pieciem.
10. maijs — karsta un saulaina diena. Daudzviet gaisa temperatūra pakāpās līdz +25...+27 grādiem, savukārt Jelgavā tika pārspēts nacionālais 10. maija siltuma rekords, +27,4 °C.
12. maijs — daudzviet Latvijā tika novērots halo.
29. aprīlis — 13. maijs — Rīgā netika novēroti nokrišņi.
15. maijs — Kurzemi un Zemgales rietumu pusi sasniedza ciklons, atnesot ilgstošus nokrišņus. Kurzemē, kur lija kopš 13. maija, nokrišņu daudzums daudzviet sasniedza 30-40 mm, vietām, piemēram Mērsragā nolija mēneša norma - 50 mm. Rīgā lietus lija kopš 14. maija un nokrišņu daudzums sasniedza 20 mm. Nedaudz lija arī Vidzemē, bet Latvijas austrumu daļā lietus nav reģistrēts.
22. maijs — ultravioletās radiācijas indekss Rucavā sasniedza 6,1, kas bija lielākais rādītājs šogad.
25. maijs — daudzviet Latvijas austrumos pēcpusdienā izveidojās gubu lietus mākoņi, kas nesa līdz īslaicīgas, stipras lietusgāzes un pērkona negaisu, daudzviet pamatīgu zibeņošanu.
27. maijs — naktī daudzviet Vidzemē gaiss atdzisa līdz +1..+5 grādiem, savukārt Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz nullei. Dažviet uz augsnes veidojās salna.
30. maijs — četrās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti 30. maija karstuma rekordi. Ventspilī pārspēts 1924. gada karstuma rekords un tur bija +28,5 grādi, Ainažos +27,8 grādi, bet Jelgavā atkārtots nacionālais 30. maija siltuma rekords un gaisa temperatūra sasniedza +29,8 °C.
31. maijs — Ventspilī tika uzstādīts jauns absolūtais 31. maija karstuma rekords - gaiss iesila līdz +31,0 °C. Iepriekšējais absolūtais karstuma rekords šai dienai bija fiksēts Daugavpilī 1979. gadā (+30,4 °C). Arī citviet Latvijā tika pārspēti 31. maija karstuma rekordi - Ainažos gaisa temperatūra sasniedza +28,3 °C (iepriekšējais rekords +27,3 grādi 2011. gadā), Priekuļos arī bija +28,3 °C (1995. gadā bija +28 grādi), bet Zosēnos atkārtots rekords - +27,5 °C.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijā vidējā gaisa temperatūra bija +16,2 grādi, kas ir 1,5 grādus virs normas. Lai gan mēneša sākums bija samērā vēss - gaisa temperatūra agros rītos vietām noslīdēja līdz 0..+3 grādiem, mēneša noslēgums bija karsts un jūnija pēdējās dienās tika laboti vairāki karstuma rekordi. Viskarstākais jūnijs bija Jelgavā 25. jūnijā, kad gaiss sakarsa līdz +32,8 grādiem. Mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija nedaudz virs normas: 102% no mēneša normas. Lielākais nokrišņu daudzums fiksēts 10. jūnijā, kad dažviet Kurzemē nolija gandrīz puse no mēneša normas, savukārt naktī uz 27. jūniju Vidzemē nokrišņu daudzums pārsniedza 30 mm, Priekuļos vien tie bija 63 mm. Vairākas reizes maksimālās vēja brāzmas pārsniedza ātrumu virs 20 m/s. Spēcīgākās brāzmas fiksētas 18. jūnijā Rūjienā un 26. jūnija Priekuļos, kur brāzmu spēks sasniedza 23 m/s lielu ātrumu.

1. jūnijs — Ventspilī tika atkārtots nacionālais 1. jūnija karstuma rekords un gaiss iesila līdz +30,4 °C (tāda pati temperatūra fiksēta 2011. gadā Zīlānos). Arī dažviet citur Latvijā pārspēti karstuma rekordi: Liepājā pārspēts 1979. gada rekords un gaisa temperatūra sasniedza +29 grādus (iepriekšējais rekords bija +28,8 °C); Jelgavā ir atkārtots karstuma rekords, kas fiksēts 1995. gadā (+29,9 °C); Pāvilostā pārspēts 2011. gadā rekords un gaiss iesila līdz +29,6 °C. Arī Rīgā piedzīvota kārtējā karstā diena un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +29,4 °C.
3. jūnijs — Kolkā un Jelgavā pārspēti 3. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jelgavā pārspēts 1949. gada rekords (+28,2 °C) un gaiss iesila līdz +28,3 °C. Kolkā pārspēts 2011. gada rekords (+22,9 °C) un gaisa temperatūra sasniedza +25,8 °C.
6. jūnijs — no rīta Vidzemes augstienē gaisa temperatūra pazeminājusies līdz nullei, liecina LVĢMC. Ap saullēktu gaisa temperatūra Amatas novada Melturos bija noslīdējusi līdz +0,1 °C, bet Jaunpiebalgas novada Zosēnos līdz +0,4 °C. Citviet valstī gaiss atdzisis līdz +1...+6 grādiem, piekrastē un Rīgā — siltāks.
10. jūnijs — Latviju piemeklēja aktīvs ciklons no Skandināvijas, kas virzījās uz dienvidaustrumiem, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu. Visvairāk lija Kurzemē, bet valsts galējos austrumos lietus sākās tikai vēlā vakarā. Nokrišņu daudzums Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā, Mērsragā sasniedza 22-32 milimetrus, Liepājā — 15 mm, Saldū un Dobelē — 10 mm. Austrumlatvijā nokrišņu bija krietni mazāk, nekā pārējā valstī. Ciklons atnesa arī vasarai netipiski vēsu laiku. Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī, +16,5 °C, savukārt viszemākā temperatūra bija Kolkā — tikai +9,3 °C.
11. jūnijs:
- Latvijā dienas laikā fiksēta vēja pastiprināšanās. Visstiprākais vējš bija jūras piekrastē, piemēram, Rīgā (Daugavgrīvā) fiksētas vēja brāzmas līdz 20 m/s. Vietām vējš lauza koku zarus. Carnikavā spēcīgais vējš kādam kioskam uzgāza pamatīgu koku.
- Kolkā diennakts laikā nolijusi vairāk nekā puse no mēneša nokrišņu normas, liecina LVĢMC. Lietus lija kopš 10. jūnija rīta un kopējais nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 38 mm. Arī citviet Latvijā diennakts laikā nolija daudz lietus. Baltijas jūras piekrastē — Ventspilī un Pāvilostā nolija 22 mm lietus, Saldū, Madonā, Lielpēčos — 16 mm, bet Kuldīgā un Dobelē 15 mm.
15. jūnijs — pāri Latvijai no dienvidaustrumiem virzījās atmosfēras fronte, atnesot pērkona lietusgāzes. Dienas pirmajā pusē stipri lija Latgalē, pēc tam nokrišņu zona sasniedza arī pārējo valsti.
17. jūnijs — Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) izplatīja līdz šim nopietnāko brīdinājumu par postošiem pērkona negaisiem plašā Eiropas austrumu daļā. Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un tuvējos Baltkrievijas un Polijas rajonos bija izsludināts visaugstākais, trešās pakāpes brīdinājums, savukārt Latvijā — otrās pakāpes brīdinājums. ESTOFEX prognozēja, ka pērkona negaiss Latvijā var atnest lielu krusu, atsevišķu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus, vēju ar vētras spēku, spēcīgas lietusgāzes, kas applūdina pilsētu ielas, tāpat nav izslēgts tornado risks. Visspēcīgāk negaiss plosīja Lietuvu un Poliju, kur daudzviet bija izgāzti koki, fiksēta arī pamatīga zibeņošana. Latviju negaisi sasniedza vakarā, bet tie jau bija vājāki. Negaisi skāra galvenokārt Latgali un centrālo daļu. Rīgā negaiss nav fiksēts. Vakarā avārijas atslēgumi elektrolīnijās bija reģistrēti 335 vietās, bez elektrības atstājot pāris tūkstošu mājsaimniecību, liecina "Sadales tīkls". Lielākie bojājumi konstatēti valsts dienvidu un centrālajā daļā, kas galvenokārt saistīti ar pērkona negaisa izraisītām vēja brāzmām.
18. jūnijs — Latviju sasniedza spēcīgs ciklons, kas virzījās pāri Baltijas jūrai, atnesot stipras vēja brāzmas, kas vietām sasniedza pat vētras spēku. Visstiprākais vējš bija no rīta, Rucavā plkst. 4 fiksētas vēja brāzmas līdz 22 m/s. Septiņos no rīta stipras vēja brāzmas tika fiksētas arī Zosēnos un Bauskā, kur to ātrums sasniedza attiecīgi 19 un 18 m/s. Rīgā rīta stundās vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 20 metri sekundē. Daudzviet Rīgā un Latvijā vējš izraisīja dažāda veida postījumus. Dažos Rīgas rajonos bija nolauzti koki uz ceļiem, uz automašīnām un dažviet koki bija izgāzti ar visām saknēm. Stiprā vēja radīto postījumu dēļ elektroapgāde ap plkst. 11 bija traucēta aptuveni 20 000 saimniecību, liecina AS "Sadales tīkls" informācija. Sliktākā situācija ar elektroapgādi bija Vidzemē.
21. jūnijs — pēcpusdienā Latvijas centrālo daļu sasniedza nokrišņu zona, tās ietekmē daudzviet novērotas stipras lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Pēc plkst. 15 Rīgu skāra stipras lietusgāzes, kā rezultātā applūdas vairākas ielas. Lietusgāžu dēļ sabiedriskais transports Rīgā kavējās 30—40 minūtes. No LVĢMC novērojumu stacijām līdz plkst. 18 visvairāk lijis Dobelē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 32-33 mm, bet Rīgas centrā 22 mm.
22. jūnijs — Rucavā ultravioletās radiācijas indekss pakāpās līdz 8,4 punktiem, kas ir augstākā atzīme novērojumu vēsturē, liecina LVĢMC dati. Iepriekšējais rekords fiksēts 2015. gada 2. jūlijā (7,9 punkti).
24. jūnijs — astoņās novērojumu stacijās pārspēti 24. jūnija karstuma rekordi. Temperatūras rekords pārspēts Pāvilostā, Saldū, Kolkā, Mērsragā, Jelgavā, Skrīveros, Gulbenē un Rēzeknē. Savukārt Bauskā un Jēkabpilī atkārtots rekords. Augstākā gaisa temperatūra bija +30 grādu Mērsragā un +30,2 grādi Kolkā. Nav labots 24. jūnija nacionālais rekords — 1935. gadā gaisa temperatūra valstī sasniedza +30,6 grādus.
25. jūnijs:
- Latvijā tika piedzīvotā pirmā tropiskā nakts 2016. gadā, kad gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +20 grādiem. Vissiltākā nakts aizvadīta Rīgā, pilsētas ziemeļu daļā minimālā gaisa temperatūra bija pat +21 grāds. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra bija +20,2 °C. Arī Rīgas apkārtnē un vietām citviet valstī gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +19, +20 grādiem.
- Jelgavā tika pārspēts nacionālais 25. jūnija karstuma rekords un gaiss iesila līdz +32,8 °C, līdz ar to sasniegts arī jauns dekādes maksimums. Arī citviet valstī valdīja ļoti karsts un sutīgs laiks. Bauskā bija +32,1 °C, Daugavpilī +31,8 °C, Madonā +32,0 °C, Saldū +31,6 °C, Skrīveros un Rīgā +32,2 °C.
26. jūnijs:
- daudzviet Latvijā atkal tika piedzīvota tropiskā nakts, dažviet gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem. Arī Rīgā tika novērota otrā un gada pēdējā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,5 °C.
- 13 novērojumu stacijās uzstādīti jauni 26. jūnija karstuma rekordi. Viskarstāks bija Mērsragā, kur gaiss iesila līdz +32,1 °C, Jelgavā bija +31,6 °C, Bauskā +31,8 °C, Saldū +30,7 °C, Zosēnos +30,5 °C, Gulbenē +31,0 °C, Alūksnē +30,4 °C, Daugavpilī +31,3 °C, bet Rīgā +31,5 °C.
- vakarā no dienvidrietumiem, pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, kā rezultātā veidojās pērkona negaisi, kas tika fiksēti galvenokārt centrālajos rajonos, arī Rīgā.
27. jūnijs — naktī, no dienvidiem Latviju sasniedza spēcīgi pērkona negaisi, kas virzījās pāri Zemgalei un Vidzemei. Vēl 26. jūnija vēlā vakarā pērkona negaisi izveidojās Lietuvas ziemeļu daļā un pēc tam sasniedza Zemgali, visvairāk skarot Rundāles un Bauskas novadus. Vēlāk negaiss virzījās uz ziemeļiem – uz Rīgas pusi, ko sasniedza neilgi pirms pusnakts. Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka 26. jūnija vēlā vakarā Zemgalē ik minūti tika reģistrēti aptuveni 85 zibens spērieni, un tik intensīva zibeņošana Latvijā nav bijusi vismaz kopš pagājušā gada. Dažviet intensīvi lija un nakts laikā nokrišņu daudzums Priekuļos sasniedza pat 63 mm, kas atbilst 227% no dekādes un 78% no mēneša normas. Stipras lietusgāzes fiksētas arī Zosēnos (38 mm), Lielpēčos (34 mm), Skrīveros (26 mm). Pērkona negaisu lokāli pavadīja arī krasas vēja brāzmas, stiprākās tika reģistrētas Rīgā, kur rietumu vējš sasniedza 23 m/s.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijā vidējā gaisa temperetūra Latvijā bija +18,1°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,9°C 2. jūlija tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā temperatūra +7,2°C - 20. jūlijā Stendē. Jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un nebija neviena diena, kad kaut kur Latvijā nebūtu lijis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 105,2 mm jeb 37% virs mēneša normas (76,9 mm). Visvairāk nolija Sīļos 226,1 mm, kur 7. jūlijā nolija 81 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīva - 24,4 mm.

1. jūlijs — Latvijas centrālajos rajonos izveidojās negaisu sistēma, atnesot lokālas, bet stipras pērkona lietusgāzes. Pēcpusdienā lietus un negaisi fiksēti galvenokārt Vidzemē un vietām arī Zemgalē. Pēc plkst. 17.00 pērkona negaiss ar stipram lietusgāzem sasniedza arī Rīgu. Negaisa dēļ aizkavējas vairāku lidmašīnu nolaišanās Rīgā.
2. jūlijs — saule mijās ar mākoņiem, teju visā valstī gaiss sakarsa līdz +27, +30 grādiem. Vietām īslaicīgi lija, Kurzemē bija arī spēcīgas pērkona lietusgāzes. Vakarā un naktī uz 3. jūliju nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 42 milimetrus. Vakarā Kurzemi sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet novērotas lietusgāzes un spēcīgi negaisi. Vienas stundas laikā Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 30,5 mm, liecina LVĢMC informācija. Liepājā negaiss, atnesot stipru lietu, applūdināja vairākas ielas un tur nolija 16 mm lietus. Vairāku stundu laikā Kurzemē fiksēti vairāk nekā 2000 zibeņu.
3. jūlijs — Latviju no rietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet bija pērkona lietusgāzes. Ar īpašu spēku negaiss plosījās valsts ziemeļaustrumos. Priekšpusdienā daudzviet Vidzemē un Latgalē plosījies spēcīgs negaiss, radot dažāda veida postījumus. Vislielāko spēku pērkona negaiss sasniedza Latvijas ziemeļaustrumos, kur bija ļoti intensīvs lietus un zibeņošana, vējš vietām gāza kokus. Negaiss visvairāk plosījies Smiltenes novadā, Gulbenes novadā rietumu daļā, kā arī Apes un Valkas novadā. Negaiss vairākām ēkām norāvis jumtu un izgāzis daudz koku, sabojājot automašīnas un bloķējot ceļus. Valkas novada Zvārtavas pagastā vairākas ēkas atstātas bez jumta, bet krītoši koki apskādējuši automašīnas. AS "Sadales tīkls" liecina, ka bez elektrības palīka vairāki tūkstošu mājsaimniecību. Maksimālā gaisa temperatūra bija no +17, +20 grādiem valsts rietumu un centrālajā daļā līdz pat +30 grādiem Krievijas pierobežā.
4. jūlijs — naktī un vēl 3. jūlija vakarā Latgali un Vidzemes austrumu daļu sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet ilgstoši un stipri lija. Nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 34 mm, diennaktī kopumā – 41 mm. Valkā un Gulbenē nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm. Daudz lijis arī citviet Vidzemē un Latgalē, tostarp diennakts laikā Zosēnos tika reģistrēti 35 mm, Skrīveros 27 mm, Daugavpilī 22 mm lietus. Lietus, vietām pērkona negaiss bija arī dienas laikā, gaisa temperatūra nepārsniedza +18, +21 grādu.
5. jūlijs — īslaicīgi lija, vietām bija pērkona lietusgāzes un krusa, pūta brāzmains rietumu vējš. Saulainos brīžos gaiss iesila līdz +17, +21 grādam.
6. jūlijs — daudzviet lija, vietām bija stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, gaisa temperatūra pakāpās līdz +19, +23 grādiem.
7. jūlijs:
- Naktī atsevišķus apvidus Vidzemes dienvidos, Zemgalē un Latgalē skāra spēcīgas lietusgāzes, vietām atnesot nokrišņu daudzumu, kas lielāks par mēneša normu. Vislielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Līvānu novada, Rožupes pagasta Sīļu novērojumu stacijā, kur nolija 81 mm lietus (81 litrs ūdens uz kvadrātmetru). Novada teritorijā tika fiksēts arī ap 150 zibens izlāžu. Daudz lija arī citviet Vidzemē un Latgalē – Skrīveros nakts laikā nolija 33 mm, kas ir aptuveni puse no mēneša normas, bet Rēzeknē – 19 mm lietus. Sīļos piedzīvotā lietusgāze bija stiprākā kopš 2014. gada 29. jūlija, kad Siguldā dažās stundās nolija 123 mm lietus, izraisot pilsētā īslaicīgus plūdus un izskalojot ceļus.
- Dienā saule mijās ar mākoņiem, vietām īslaicīgi lija, pūta brāzmains rietumu vējš un gaisa temperatūra nepakāpās augstāk par +17, +21 grādu.
11. jūlijs — no rīta Baltijas jūras dienvidos izveidojās plaši negaisa mākoņi ar spēcīgam pērkona lietusgāzēm, kuri sasniedza Polijas ziemeļu daļu, Lietuvu un arī Latviju. Vairāku stundu laikā Baltijas reģionā tika fiksēti gandrīz 10 000 zibens spērienu. Priekšpusdienā Liepājā pērkona lietusgāzes stundas laikā atnesa 20 mm nokrišņu, kas ir gandrīz visa dekādes norma. Spēcīgais lietus Liepājas centrā appludināja vairākas ielas. Rīgu spēcīgs lietus sasniedza ap plkst. 12, izraisot īslaicīgus plūdus daudzviet Rīgas ielās.
15. jūlijs — naktī no dienvidiem Latviju sasniedza neliels ciklons, kas ietekmēja laikapstākļus Polijas rietumu daļā, Baltkrievijas ziemeļos, kā arī Lietuvā un Latvijā. Ciklons atnesa ilgstošu, vietām arī stipru lietu, ko pavadīja pērkona negaiss. Visvairāk nokrišņu naktī bija Liepājā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, pārējā valstī pārsvarā 7-15 mm. Savukārt Latgalē un Vidzemes austrumos fiksēta intensīva zibeņošana.
21. jūlijs — Latvijas austrumu daļu sasniedza neliels ciklons, daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumos tika novērotas īslaicīgas lietusgāzes un mērena zibeņošana.
25. jūlijs:
- Nakts otrajā pusē Valku sasniedza spēcīgs negaiss, kurās laikā fiksētas stipras lietusgāzes un mērena zibeņošana. Spēcīga negaisa dēļ bija izskalota caurteka un iegruvis ceļš. Vairākas vietas pilsētā ir arī applūdušas.
- Pēcpusdienā, karstuma un augstā mitruma dēļ daudzviet Latvijā izveidojušies negaisa mākoņi, nesot stipru lietu un zibeņošanu. Līdz plkst. 18 visstiprāk lijis Liepājā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 20 litri uz kvadrātmetru. Spēcīgi, lokāli negaisi tika novēroti daudzviet Zemgalē un Kurzemē. Kopumā Latvijā fiksēti vairāk nekā 3000 zibens izlāžu, lielākā daļa Zemgalē un Kurzemē, bet atsevišķi negaisa mākoņi bijis arī citviet valstī.
26. jūlijs — saulaina un pat karsta diena. Latvijas centrālajā daļā un vietām arī Latgalē gaiss iesila līdz +27...+28 grādiem, savukārt pēcpusdienā Latgalē un Vidzemes rietumos izveidojās negaisa mākoņi, nesot vietām īslaicīgas lietusgāzes, bet Latgales dienvidaustrumos novērota intensīva zibeņošana.
28. jūlijs — Latviju sasniedza zema spiediena ieplaka ar nelielu ciklonu, nesot pērkona lietusgāzes daudzviet Latvijā. No rīta pirmie negaisa mākoņi izveidojušies Kurzemē, savukārt pēcpusdienā negaisi izveidojās arī pārējā valstī. Pērkona negaisi atnesa stipras lietusgāzes un vietām arī intensīvu zibeņošanu. Ap plkst. 18.00 Jūrmalu sasniedza stiprs lietus, izraisot pilsētas ielu applūšanu. Latgalē daudzviet plosījās spēcīgs negaiss, kopumā Latvijā fiksēti vairāk nekā 1000 zibens spērienu.

30. jūlijs — dienas laikā daudzviet Latvijā veidojās lokāli pērkona negaisi, atnesot stipras lietusgāzes un mērenu zibeņošanu. Visvairāk lijis Latvijas centrālajā daļā, kā arī vietām Vidzemē un Kurzemes ziemeļos, kur nokrišņu daudzums pārsniedza 10-15 mm. Ap plkst. 16.00 pērkona negaiss ar stipru lietu skāra arī Rīgas apkārtni.
31. jūlijs — priekšpusdienā un dienas vidū Latvijā veidojās negaisa mākoņi, kurās laikā fiksētas īslaicīgas lietusgāzes un neliela zibeņošana. Visstiprākais negaiss un lietus bijis valsts centrālajā daļā, tostarp Rīgā, negaisa laikā vietām fiksēta arī krusa.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augustā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,5°C, kas ir tikpat cik augusta mēneša norma. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Augusta pirmajās divās dekādēs vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni grādu līdz divus zemāka par normu un tika pārspēti vai atkārtoti pāris minimālās temperatūras rekordi - 11.augustā Mērsragā: +6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija +5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Augusta trešajā dekādē gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās un bija vidēji 2,4°C virs dekādes normas, kā arī tika pārspēti 3 maksimālās temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Augusts līdzīgi jūlijam bija nokrišņiem bagāts un kopš 23. jūnija nav vēl bijusi neviena diena, kad Latvijā nebūtu bijuši nokrišņi, bet 24. augusts bija pirmā sausā diena (diena, kad nevienā novērojumu stacijā nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm) kopš 28. jūnija. Kopējais nokrišņu daudzums augustā Latvijā sasniedza 128,5 mm, kas ir 67% virs mēneša normas (77,1 mm), tādējādi šī gada augusts ir kļuvis par 10. nokrišņiem bagātāko augustu ilggadīgo datu rindā. Visvairāk nokrišņu nolija Skultē 250,7 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 49,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā.

1. augusts — no dienvidiem Latviju sasniedza neliels ciklons ar plašu nokrišņu zonu, kas virzījās pāri Latvijai uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem, Latvijas lielākajai daļai atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visvairāk lijis Skrīveros, kur sešu stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedzis 50 mm jeb 50 litrus ūdens uz kvadrātmetru, un tas ir aptuveni divas trešdaļas no visas mēneša normas. Ap 30 mm liels nokrišņu daudzums nolijis Jaunpiebalgas novada Zosēnos, Gulbenē un Bauskā, Cēsīs nolija 22 mm, Rīgā nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, bet maz lijis Kurzemē un Latgalē.
2. augusts — naktī vietām Kurzemē, bet dienā daudzviet centrālajos rajonos un Vidzemē izveidojās lokāli pērkona negaisi, ko pavadīja īslaicīgas lietusgāzes.
5. augusts:
- naktī un no rīta Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, lielākais nokrišņu daudzums starp novērojumu stacijām reģistrēts naktī Rucavā — 31 mm. Agrā rītā stipras lietusgāzes bija vietām Zemgalē, vēlāk tas sasniedza Vidzemi.
- vakarā, no dienvidiem Latviju sasniedza nokrišņu un negaisu zona, daudzviet Zemgalē, centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidos atnesot stipras lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu.
6. augusts — naktī Latviju skāra plaša nokrišņu zona, daudzviet novērotas ļoti intensīvas un spēcīgas lietusgāzes. Visstiprākās lietusgāzes sasniedza Rūjienu, kur nokrišņu daudzums sasniedza pat 95 mm. Skultes novērojumu stacijā Zvejniekciemā nokrišņu daudzums kopš 5. augusta vakara sasniedza 69 mm. Trešais lielākais lietus daudzums konstatēts Rīgā, pār galvaspilsētas centru nolija 39 mm un tas bija stiprākais lietus Rīgas centrā kopš 2015. gada 8. septembra, kad nokrišņu daudzums naktī sasniedza gandrīz 40 mm. Rūjienā izmērītais nokrišņu daudzums kļuvis par lielāko valstī kopš 2014. gada 29. jūlijā — toreiz Siguldā sešās stundās bija 123 mm nokrišņu. Iepriekšējā stiprākā lietusgāze šajā vasarā, kas reģistrēta meteoroloģisko novērojumu stacijās, bija 81 mm naktī uz 7. jūliju Līvānu novada Rožupē.
12. augusts — naktī Latvijā bija vērojams zvaigžņu lietus jeb Perseīdu meteoru plūsmas maksimums. Meteori vislabāk bija redzami pēc pusnakts. Zvaigžņu lietus bija labi redzams daudzviet Latgalē, Cēsu apkaimē un vietām Vidzemē.
15. augusts — dienas vidū Latviju sasniedza neliels ciklons, daudzviet novērotas lokālas lietusgāzes, tās pavadīja pērkona negaiss, krusa un lielas vēja brāzmas. Nokrišņu dēļ dienas vidū Skrundas apkaimē reğistrēta gaisa temperatūras pazemināšanās līdz +10 grādiem, Rīgā — līdz +12 grādiem. Pēcpusdienā pie Liepājas novērots ūdens stabs jeb virpuļviesulis virs jūras, savukārt Aizputes novadā lietus un negaisa laikā bijusi spēcīga krusa, kas noklājusi zemi baltu. Krusa fiksēta vēl vairākās vietas Latvijā, lielāko krusas graudu izmērs diametrā bijis ap 2 cm.
16.—17. augusts — diennakts laikā nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 52 mm.
16. augusts — pāri Latvijai no ziemeļiem uz dienvidiem virzījās ciklons, kas atnesa ilgstošu un stipru lietu. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Daugavgrīvā, kur līdz plkst. 18 nolija 28 mm lietus jeb 28 litri kvadrātmetrā, liecina LVĢMC apkopotā informācija. Liels nokrišņu daudzums fiksēts arī Skultē, kur nolijuši 26 mm, Ainažos, kur nolijuši 22,9 mm, Kuldīgā 20,4 mm. Citviet valstī lijis mazāk intensīvi. Intensīvo lietavu dēļ Rīgā daudzviet applūdušas ielas, kas vietām būtiski apgrūtināja autotransporta satiksmi.
17. augusts — Latvijā turpinājās ilgstošs lietus. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Saulkrastos un Skultē, attiecīgi 71 un 67 mm, savukārt Rīgā — 52 mm. Daudz lijis Vidzemes piekrastē, kur nokrišņu daudzums svārstijās ap 30-40 mm, Zemgalē ap 20-30 mm, savukārt Kurzemē un Latgalē lija krietni mazāk.
21. augusts — piedzīvota karsta un saulaina diena. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26...+28 grādiem, vietām Zemgalē līdz pat +29 grādiem. Savukārt Ainažos pārspēts 21. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +27,8 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1939. gadā, kad gaisa temperatūra sasniedza +27,7 °C.
23. augusts — naktī Vidzemi un Latgales rietumus, bet no rīta arī Latgales galējos austrumus sasniedza nokrišņu zona, kas virzījās no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem un atnesa visai ilgstošu lietu. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Jēkabpilī — tur nakts laikā nolija 33 mm lietus. Savukārt pēcpusdienā jau no rietumiem, pāri Kurzemei un Latvijas centrālajai daļai virzījās jauna nokrišņu zona, atnesot īslaicīgas lietusgāzes un vietām arī pērkonu.
26. augusts — vasarīgi saulaina un pat karsta diena. Kolkā un Mērsragā pārspēti 26. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltāk bija Mērsragā — gaiss iesila līdz +27,7 °C, bet Kolkā termometra stabiņš pakāpās līdz +27,5 °C. Citviet valstī pārsvarā +24...+27 grādi, Rīgā +26,7 grādus silts.
29. augusts — no rīta un dienas pirmajā pusē no dienvidrietumiem Kurzemi šķērsoja nokrišņu un negaisu zona, atnesot lietusgāzes un mērenu zibeņošanu. Savukārt pēcpusdienā jauni negaisi izveidojās pārsvarā Vidzemē un Latgalē. Negaisa laikā daudzviet novērotas lokālas un stipras lietusgāzes, intensīva zibeņošana (īpaši Vidzemē), kā arī brāzmains vējš. Vakarā jau vājāki negaisi izveidojās Lietuvas ziemeļu daļā, virzoties uz Latgali.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +13,1 grādu, kas ir nedaudz siltāks par normu, taču septembris bijis krietni sausāks par klimatisko normu. Zemākā gaisa temperatūra fiksēta 26. septembra rītā, kad Daugavpilī gaiss atdzisa līdz -0,1 grādam, savukārt siltākais laiks bija 11. septembrī Bauskā, gaiss iesila līdz +26,5 grādiem. Vidējāis nokrišņu daudzums valstī bija 19 mm, padarot to par sausāko mēnesi šogad un par vienu no sausākajiem septembriem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissausākais laiks septembrī bija 1949. gadā, kad vidēji valstī nolija tikai 9 mm.

3.—4. septembris — no rietumiem Latviju sasniedza ciklons, kas virzījās no Lielbritānijas, šķērsojot Skandināviju. Ciklona ietekmē daudzviet Latvijā bija apmākušās debesis, lija lietus. Vietām, galvenokārt centrālajos rajonos un Vidzemē, novērotas arī lokālas, spēcīgas lietusgāzes.
5. septembris:
- no rīta daudzviet Latvijā novērota bieza migla, redzamība tajā vietām samazinājusies līdz pat 100 metriem.
- ļoti dzestrs rīts Latvijā. Gaisa temperatūra īsi pirms saullēkta bija ap +10 grādiem, bet visvēsāks bija Rīgas lidostā, kur bijis tikai +6 grādi.
9. septembris — Latvijā piedzīvots visai dzestrs rīts: gaisa temperatūra daudzviet Vidzemē un Latgalē pazeminājusies līdz +3...+5 grādiem, citviet pārsvarā +6...+12 grādi. Zāles augstumā vietām bijusi salna, kas ir pirmā šajā rudenī.
15. septembris — no rīta valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +1..+6 grādiem, tā ir viszemākā temperatūra kopš 10. jūnija. Dažviet valstī novērotas arī pirmās rudens salnas. Vietām centrālajos rajonos un Vidzemē reģistrēta bieza migla, vietām redzamība miglā samazinājusies līdz 100 metriem.
23. septembris:
- no rīta Latvijā novēroti temperatūras kontrasti: kamēr Ventspils lidostā septiņos rīta gaisa temperatūra bija tikai +1 grāds, tikmēr Kolkā bija +12 grādu silts.
- daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā lija lietus, līdz ar to noslēdzās ilgstoša sausuma periods, kas vietām ilga no 5. septembra.
26. septembris — pirmo reizi 2016. gada rudens sezonā gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles. Daugavpils novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -0,1 °C. Zema temperatūra reģistrēta vairākās novērojumu stacijās Latgalē un Vidzemē — Madonā bijuši +0,5 grādi, Rēzeknē gaiss atdzisis līdz +1,5 °C, vēl vairākās novērojumu stacijās gaisa temperatūra bijusi ap +2..+3 grādiem. Pārejā valstī, tostarp Rīgā, pārsvarā +6..+9 grādi.
28. septembris — no rietumiem, pāri Latvijai virzījas ciklons, tā ietekmē novērots plašākais lietus kopš 5. septembra, kā arī brāzmains vējš.
30. septembris — saulaina un silta diena, tikai vietām lija lietus, tomēr aizejošā ciklona ietekmē daudzviet pūta brāzmains vējš. Visstiprākās vēja brāzmas novērotas Kurzemes piekrastē — no rīta Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 21 m/s, pārejā valstī pārsvarā 10-15 m/s.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9°C, kas ir 1,9°C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C tika novērota 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Mēneša vidū tika uzstādīti divi jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi: 13. oktobrī Mērsragā bija -5,0°C, bet 17. oktobrī Kolkā bija -2,5°C. Kopējais nokrišņu daudzums oktobrī Latvijā sasniedza 59,0 mm, kas ir 18% zem mēneša normas (72,2 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē 95,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 20,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā.

2. oktobris — saistībā ar aktīvu ciklonu ziemeļaustrumu virzienā pāri Latvijai pārvietojās plaša nokrišņu zona, atnesot spēcīgāko un ilgstošāko lietu kopš augusta. Visvairāk nokrišņu bija Bauskā, kur līdz dienas vidum nolija 26 mm, Rīgā — 15-16 mm, pārejā valstī ap 10 mm un mazāk.
4. oktobris — visā Latvijā pūta brāzmains ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš. Spēcīgākas vēja brāzmas novērotas Rīgas līcī — Daugavgrīvas meteostacijā fiksētas vēja brāzmas līdz 21 m/s. Kurzemes un Vidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 15-18 m/s, bet iekšzemē ne vairāk kā 14-15 m/s.
5. oktobris — valsts lielākajā daļā atkal pūta brāzmains un spēcīgs vējš. Visspēcīgāk vējš pūta Rīgas līcī un vietām arī Kurzemes piekrastē, tostarp Rīgas ostā (Kundziņsalā), kur vēja brāzmas sasniedza 20-21 m/s. Vietām spēcīgais vējš lauza kokus un koku zarus. Stiprā vēja dēļ vietām tika traucēta elektroapgāde, bez elektrības palika vairāki tūkstoši mājsaimniecību. Plašākie avārijas atslēgumi elektrotīklos reğistrēti Tukuma novadā, Jūrmalas apkaimē, Latgalē, Cēsu pusē, kā arī Skrīveru un Rūjienas novadā.
7. oktobris — no dienvidaustrumiem pār Latvijai virzījās neliels ciklons ar plašu nokrišņu zonu, atnesot lietu gandrīz visā Latvijā, vietām lija ilgstoši.
8. oktobris — pāri Latvijai virzījās jauna nokrišņu zona, daudzviet diena bija lietaina un vējaina. Līdz šim piedzīvota arī visvēsākā diena šoruden, gaisa temperatūra visā valstī bija +4...+8 grādi.
11. oktobris — naktī un agrā rītā daudzviet Latvijā temperatūra pazeminājās līdz 0..+2 grādiem, savukārt Vidzemē un Latgalē novērots pirmais rudens sals. Viszemākā gaisa temperatūra bija Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −2,5 °C, Rēzeknē −1,6 °C, bet Priekuļos −1,1 °C.
12. oktobris — no rīta daudzviet Vidzemē un Latgalē bija neliels sals, plkst. 5 viszemākā gaisa temperatūra bija Zosēnos, kur tā sasniedza −3,3 °C. Citviet valstī gaisa temperatūra bija mazliet virs nulles vai ap nulli, vissiltākais laiks novērots jūras un līča piekrastē Kurzemē, kur gaiss iesila līdz +3..+6 grādiem.
13. oktobris:
- no rītā sals valdīja tikpat kā visā Latvijā, turklāt vietām valsts austrumos tas pastiprinājās un Daugavpils apkaimē, kā arī Zosēnos fiksēti −6 grādi.
- izteikti temperatūras kontrasti Latvijā: pēcpusdienā vietām Vidzemē gaisa temperatūra bija nedaudz zem nulles, turpretī Pāvilostā gaiss iesila līdz pat +10 grādiem.
14. oktobris — no rīta novērots pirmais oficiālais sniegs Latvijā — nelielas sniegpārslas Daugavpilī. Sniegs bija niecīgs, tāpēc sniega sega neizveidojās.

18. oktobris — zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Madonā, kur no rīta gaiss atdzisa līdz −7 grādiem, kas bija tobrīd viszemākā gaisa temperatūra šajā rudenī, liecina LVĢMC dati. Pārējā valstī arī bija neliels sals, daudzviet Vidzemes meteoroloģisko novērojumu stacijās un arī valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −2...−5 grādiem, tāda pati situācija bija arī Latgalē.
22. oktobris — pēc ilgstoša sausuma perioda no Lietuvas pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu un arī pirmo slapjo sniegu, kuru pavadīja brāzmains vējš. Citviet valstī bija mākoņains laiks, tomēr nelija.
24. oktobris — vakarā Latviju sāka šķērsot plaša mākoņu un nokrišņu zona, kas saistīta ar aktīvu ciklonu, daudzviet Latvijā sākās lietus, bet Vidzemē un Latgalē arī slapjš sniegs un sniegs.
25. oktobris — naktī un vietām arī dienas laikā plašu nokrišņu zonu dēļ Latvijā (īpaši Vidzemē un Latgalē) bija novērota snigšana un daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojās pirmā sniega sega šajā rudenī. Visbiezākā sniega sega izveidojās Alūksnē, kur zemi klāja 5 cm sniega sega, Zosēnos — 4 cm, bet Daugavpils novērojumu stacijā izveidojās 2 cm sniega kārta. Sniega dēļ vietām Vidzemē bija apgrūtināta braukšana uz autoceļiem. Arī valsts centrālajos rajonos bija vērojams sniegs, taču tas bija slapjš un sniega sega neizveidojās, savukārt Kurzemē bija pārsvarā sauss laiks un tikai vietām nedaudz lija.
28. oktobris — pateicoties tam, ka Latvija atradās Atlantijas ciklona siltajā sektorā, piedzīvota lietaina, vējaina un silta diena. Daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8..+10 grādiem. Ciklona ietekmē pāri Latvijai virzījas plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesa ilgstošu lietu.
29. oktobris — ciklona ietekmē daudzviet pūta brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Vēja pastiprināšanās bija novērota pēcpusdienā un vakarā jūras piekrastē Kurzemē un Vidzemē, kā arī Rīgā. Visspēcīgak vējš pūta Daugavgrīvā, kur vēja brāzmas sasniegušas 20 m/s. Tikmēr ciklona dēļ, pāri Vidzemei un Latgalei virzījas jauna nokrišņu zona, kas atnesa lietu, vietām fiksēta arī krusa.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,8 grādi, kas ir aptuveni grādu zemāka par klimatisko normu. Zemākā gaisa temperatūra 29. un 30. novembrī tika fiksēta Bauskā, kur tā sasniedz -13,6 grādus, savukārt 21. novembrī Ventspilī gaiss iesila līdz +10,6 grādiem. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedz 78 mm, kas vairāk par mēneša normu (61 mm). Visvairāk nokrišņu bijis Lubānā: 105 mm, bet sausāka vieta valstī ir Piedruja: 47 mm nokrišņu. Novembris bijis arī neparasti sniegots mēnesis, bieži bija novērota snigšana. Biezākā sniega sega mēneša sākumā izveidojās Rīgā: 25 cm.

1. novembris — no rietumiem Latviju sasniedza ar aktīvu ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesa slapju sniegu un sniegu, vietām (pārsvarā Kurzemē) arī stipru snigšanu un pat puteni. No rīta sniga galvenokārt Kurzemē, bet dienas laikā nokrišņu zona šķērsoja arī valsts centrālo daļu un Zemgali, kā arī Rīgu. Austrumos snigšana sākas tikai vēlā vakarā. Daudzviet Kurzemē, vietām Zemgalē, arī Rīgā izveidojās neliela sniega sega. Snigšanas dēļ dažviet Kurzemē bija apgrūtināti braukšanas apstākļi.
2. novembris — naktī daudzviet valstī turpinājās snigšana, līdz ar to Latvijas lielākajā daļā izveidojusies sniega sega. Līdz plkst. 8 visvairāk sniega bija Lubānā, kur izveidojās 9 cm bieza sniega sega, Skrīveros — 7 cm sniega sega, Siguldā — 6 cm, Zosēnos, Lielpēčos un Zīlānos — 5 cm sniega sega. Zemgalē, Kurzemes austrumos un Rīgā no rīta zemi klāja 2 cm sniega kārta, savukārt Kurzemē sniega sega neizveidojās. Taču dienas laikā no rietumiem īslaicīgi sāka ieplūst siltas gaisa masas, tāpēc Zemgalē un Rīgā uzsnigušais sniegs nokusa.

4. novembris:
- naktī un arī dienā, pāri valsts centrālajiem rajoniem, no Rīgas līča, virzījās intensīvi līča efekta nokrišņi, atnesot sniegu, brīžiem spēcīgu snigšanu un puteni. Visvairāk snigšana plosījās Rīgā un tās apkaimē. Pēc intensīvas snigšanas tieši galvaspilsētā izveidojās biezākā sniega sega — 23 cm. Snigšanas dēļ daudzviet Rīgas ielas veidojas lieli sastrēgumi, sabiedriskais transports vietām kavējas 30-40 minūtes. Līdz pēcpusdienai Rīgas apkārtnē fiksētas vairāk nekā 100 avārijas, uz brīdi bija traucēta aviosatiksme starptautiskajā lidostā "Rīga".
- sniega segas biezums Latgalē un Vidzemē līdz 8 cm, līdz 2-3 cm sniega kārta izveidojās Zemgalē, savukārt daudzviet Kurzemē, kā arī jūras piekrastē sniega nebija nemaz.
- Rīgu pārklāja pirmā pastāvīgā sniega sega 2016.—2017. gada ziemas sezonā.
6. novembris — nokrišņu zonai lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet valstī ilgstoši sniga un arī putināja. Dienas pirmajā pusē snigšana novērota galvenokārt Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, bet pēcpusdienā un vakarā vairāk sniga Vidzemē. Mazāk sniega bija pārsvarā Latgalē. Vislielākā sniega sega izveidojusies Rīgā — 25 cm, pārejā valstī sniega sega krietni mazāka: Liepājā izveidojās 9 cm bieza sniega sega, tāpat kā arī Saldū, Sīļos, Gulbenē un Siguldā — ap 7 cm, Rēzeknē — 6 cm, Kuldīgā un Jelgavā — 4 cm, bet Stendē izveidojās 2 cm sniega kārta. Snigšanas dēļ braukšanas apstākļi uz galvenajiem valsts ceļiem bija apgrūtināti teju visā Latvijā, izņemot atsevišķus posmus Kurzemē. Savukārt starptautiskajā lidostā "Rīga" kavējas vairāki izlidojušie un ielidojušie reisi.

9. novembris — agri no rīta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās ir fiksēti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē minimālā gaisa temperatūra sasniegusi −10,7 °C, Pāvilostā zemākā temperatūra bijusi −8,8 °C, Kolkā fiksēti −8,4 °C, bet Ventspilī bijuši −7,9 grādi. Līdzšinējais 9. novembra aukstuma rekords Kolkā bija −6,2 °C, kas fiksēti 1995. gadā, arī Dobelē rekords bija saglabājies no tā paša gada, −9,6 °C. Pāvilostā labots 1998. gada rekords, kad fiksēts −7,8 grādu sals. Savukārt Ventspilī labots vairāk nekā 100 gadus vecs rekords — 1908. gadā šajā novērojumu stacijā fiksēts −7 grādu sals.
14. novembris — daudzviet Kurzemē, Zemgalē un valsts centrālajos rajonos (tostarp Rīgā) sākās atkusnis. Pateicoties tam, ka no rietumiem sāka ieplūst siltas gaisa masas, daudzviet gaisa temperatūra bija virs nulles: Zemgalē un Rīgā ap +1...+4 grādiem, bet vietām Kurzemē (īpaši jūras piekrastē) līdz pat +5 grādiem. Līdz ar silto laiku dažviet Kurzemē un Zemgalē sniega sega nokusa vai ievērojami samazinājās. Turpretim daudzviet Vidzemē un vietām arī Latgalē visu dienu sniga un putināja, līdz ar to sniega segas biezums vietām palielinājās.
15. novembris — dienā virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs ciklons, kas pārvietojas austrumu virzienā. Gandrīz visā Latvijā sniga un putināja, vietām — spēcīgi. Pēcpusdienā nokrišņu zona sasniedza Kurzemi (kur pirms tam lija lietus, bet ciklona ietekmē sākas snigšana), savukārt vakarā snigšana fiksēta arī valsts centrālajos rajonos un Vidzemē. Vakarpusē snigšana (brīžiem stipra) sasniedza arī Rīgu, vietām no jauna sāka veidoties sniega sega.
16. novembris — naktī Latvijas teritorijas lielākajā daļā turpinājās snigšana, līdz ar to daudzviet palielinājās sniega segas biezums. Pēc snigšanas visbiezākā sniega sega izveidojusies Alūksnē — zemi klāja 22 cm dziļa sniega kārta. Gandrīz tikpat daudz sniega arī Gulbenē — 21 cm, Zosēnos izveidojās 14 cm sniega sega, bet citviet Vidzemē sniega mazāk: Skrīveros — 10 cm, Cēsī — 6 cm, Saulkrastos — 3 cm, bet Ainažos — 2 cm. Latgalē sniega segas biezums ap 5-10 cm: Daugavpilī — 9 cm, Rēzeknē — 10 cm. Dažu centimetru sniega kārta arī Zemgalē un lielā daļā Kurzemes: Rīgā, Jelgavā un Dobelē ap 2-3 cm sniega kārta. Savukārt Kurzemes rietumos un jūras piekrastē sniega sega neizveidojās.
20. novembris — laika apstākļus Latvijas teritorijā noteica neliels ciklons, kas no dienvidiem virzījas ziemeļaustrumu virzienā. Ciklona ietekmē daudzviet naktī tika novērots ilgstošs un spēcīgs lietus. Visvairāk lijis Zemgalē un Vidzemē, vislielākais nokrišņu daudzums līdz plkst. 8 tika reģistrēts Jelgavā, kur nolija gandrīz 30 mm, kas ir aptuveni puse no mēneša normas. Bauskā nolija 27 mm lietus, Lielpēčos — 28 mm, Siguldā nolija 25 mm, Rūjienā — 24 mm, bet Zosēnos — 21 mm lietus. Mazāk nokrišņu bija Rīgā un Dobelē, vēl krietni mazāk lija Kurzemē un Latgalē. Intensīvo lietavu dēļ strauji cēlies ūdens līmenis daudzās Zemgales un Vidzemes upēs.
21. novembris — Ventspilī tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords. Dienas vidū Ventspils novērojumu stacijā fiksēti +10,6 °C, labojot gan 21. novembra, gan arī novembra trešās dekādes siltuma rekordu. Iepriekšējais siltuma rekords reģistrēts 1926. gadā un 1981. gadā, kad gaiss iesila līdz +10 grādiem.
27. novembris — virs Rīgas līča aktīvi veidojās gubu mākoņi, kas virzījās dienvidu virzienā. To ietekmē daudzviet Kurzemē, Zemgalē un valsts centrālajos rajonos (tostarp Rīgā) novērotas epizodiskas un spēcīgas sniega graudu brāzmas, kā arī stiprs sniegputenis. Snigšanas laikā pastiprinājās vēja brāzmas, visstiprākais vējš novērots Kurzemes piekrastē (Ventspilī un Liepājā fiksētas vēja brāzmas līdz 20-21 m/s). Pēc snigšanas daudzviet izveidojās arī neliela sniega kārta.
28. novembris:
- naktī Latvijas lielākajā daļā bija novērota snigšana, kuras laikā daudzviet izveidojās neliela sniega sega. No rīta visbiezākā sniega sega reģistrēta Liepājā: 8 cm. Daugavpilī izveidojās 7 cm sniega sega, Kuldīgā 3 cm, tāpat kā Bauskā, Jelgavā un Lubanā (3 cm), Rīgā zemi klāja 1 cm sniega kārta.
- pēcpusdienā un vakarā virs Baltijas jūras izveidojās vairāki sniega mākoņi, kas virzījās dienvidaustrumu virzienā. Sākot no ziemeļiem, Latvijā sāka snigt un vietām arī putināt. Agrā pēcpusdienā snigšana sasniedza Kurzemi, bet vakarpusē snigšana (brīžiem arī spēcīga) sākās arī Rīgas apkaimē un vietām Zemgalē. Savukārt Olainē, ap plkst. 17:30 stipras snigšanas laikā tika novērots zibens un pērkons.
29. novembris:
- naktī daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Rīgas apkaimē spēcīgi sniga un putināja. Pēc snigšanas ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Visbiezākā sniega sega no LVĢMC novērojumu stacijām fiksēta Kalnciemā: 17 cm bieza sniega kārta, Bauskā ap 15 cm, Rīgā 13 cm dziļš sniegs, Jelgavā 12 cm, bet Dobelē un Talsos 10 cm sniega.
- vakarpusē, debesīm skaidrojoties, daudzviet Vidzemē un valsts centrālajos rajonos strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Visvēsākais bija Jelgavas apkārtnē (Staļģenē), kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −15 grādiem, kas tobrīd bija viszemākā gaisa temperatūra rudens/ziemas sezonā.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. decembris — no rīta Latvijas lielākajā daļā valdīja stiprs sals. Zemākā gaisa temperatūra plkst. 9 fiksēta Staļģenē (Jelgavas meteostacijā), kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −17 grādiem, un tā ir pagaidām zemākā gaisa temperatūra 2016.—2017. gada ziemas sezonā. Stendes novadā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16 grādiem, daudzviet Kurzemē, Zemgalē un vietām Vidzemē gaiss atdzisa līdz −11... −15 grādiem. Gaisa temperatūra Rīgas apkaimē bija no −1 grāda Jūrmalā un galvaspilsētas ziemeļos līdz −14 grādiem Garkalnes apkārtnē.
7. decembris — auksta nakts: debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra Zosēnos un citviet Vidzemes augstienē pazeminājās līdz −14,1 °C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9...−12 grādiem, valsts centrālajos rajonos un Rīgā bijis −4...−6 grādu sals, siltāka nakts bija Kurzemē un vietām piekrastē.
8. decembris:
- Latviju no rietumiem sasniedza siltā atmosfēras fronte, kas visā valstī atnesa atkusni un brāzmainu vēju. Gandrīz visā Latvijā sniega sega bija nokususi.
- daudzviet Kurzemē un Zemgalē tika pārspēti 8. decembra siltuma rekordi. Jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords uzstādīts Mērsragā, kur gaisa temperatūra sasniegusi +9,5 °C. Tik augsta gaisa temperatūra 8. decembrī tur nekad iepriekš nav fiksēta. Jauns siltuma rekords sasniegts arī Saldū (+8,6 °C) un Dobelē (+9,4 °C). Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +8,7 °C, atkārtojot 1949. gadā uzstādīto rekordu. Savukārt nacionālais 8. decembra siltuma rekords nav pārspēts, vissiltākais 8. decembris bija 1949. gadā, kad gaisa temperatūra Kolkā sasniegusi +9,7 °C.
11. decembris — naktī daudzviet Kurzemē tika novērota mērena snigšana, kuras laikā no jauna bija izveidojusies neliela sniega kārta. Liepājā un Rucavā izveidojās 3 cm sniega sega, bet ārpus Kurzemes sniega nebija nemaz, valdīja kailsals.
14. decembris — naktī Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, kas saistīta ar aktīvu ciklonu. Latvijas lielākajā daļā bija novērota snigšana, piekrastē sniegs pārgāja slapjā sniegā un lietū, daudzviet izveidojās neliela sniega sega. Savukārt dienā daudzviet Kurzemē un vietām Zemgalē sākās atkusnis, vietām sniega sega pilnībā nokususi.
20. decembris — visas dienas garumā Latvijā bija apmācies un miglains laiks, migla un dūmaka bija izveidojusies Latvijas lielākajā daļā. Visbiezākā un plašākā migla tika novērota valsts centrālajos rajonos un vietām Vidzemē, vietām traucēti braukšanas apstākļi, redzamība vietām samazinājusies līdz 300-500 metriem.
26. decembris — Kolkā tika uzstādīts jauns 26. decembra nacionālais siltuma rekords, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,3 °C. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta Otrajos Ziemassvētkos, bija +10,0 °C 2011. gadā Mērsragā. Savukārt Pāvilostā tika pārspēts novērojumu stacijas dienas maksimālās temperatūras rekords, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,1 °C(iepriekšējāis rekords fiksēts 2011. gadā, kad gaiss iesila līdz +7,8 °C).
27. decembris — laika apstākļus Latvijā noteica aktīvs ciklons no Skandināvijas, kas izraisīja vēja pastiprināšanos. Jau no rīta vējš ievērojami palielinājās Kurzemes un Vidzemes piekrastē, kā arī vietām Rīgas līcī. Visstiprākās vējš fiksēts Liepājā, kur vēja brāzmas sasniedza 25 m/s. Ventspilī fiksētas vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet Pāvilostā — līdz 21 m/s. Savukārt Rīgā vēja pastiprināšanās sākās vakarpusē, maksimālās vēja brāzmas pilsētas ziemeļos sasniedza 17 m/s, bet centrā — līdz 14-15 m/s. Zemgalē un Latgalē vējš bijis krietni lēnāks.
28. decembris — ciklons no Skandināvijas turpina noteikt laika apstakļus Latvijā. Naktī un no rīta daudzviet pūta brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Kurzemes piekrastē un Rīgas līcī, kā arī Rīgā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, bet Daugavgrīvā — līdz pat 22 m/s. Stiprais vējš Rojā nodarījis vairākus postījumus — apgāzis egli un sarāvis vairākus ciema rotājuma gaismiņas. Pēcpusdienā daudzviet vējš pierims.
31. decembris — no rīta gaisa temperatūra Kolkā sasniegusi +8,0 °C, bet dienā līdz pat +9,3 °C un tas ir jauns 31. decembra siltuma rekords ne tikai šajā novērojumu stacijā, bet arī visa valstī. Iepriekšējais 31. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā reģistrēts 1975. gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,7 °C. Jauni 31. decembra siltuma rekordi tika uzstādīti arī Saldū, Stendē, Mērsragā, Gulbenē, Rūjienā, Ainažos un Priekuļos. Savukārt Rīgā un Rēzeknē tika atkārtoti siltuma rekordi.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.^[14]

Temperatūra
Mēnesis	Minimums	Datums	Maksimums	Datums	Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris	–20,3 °C	8. janvāris	+8,0 °C	28. janvāris	−6,1 °C	−2,1	−12,2	−5,8	−0,8
Februāris	–4,0 °C	17. februāris	+8,1 °C	10. februāris	+1,9 °C	+3,7	3,3	1,0	1,3
Marts	–4,9 °C	2. marts	+14,7 °C	29. marts	+2,4 °C	+1,9	1,1	1,4	4,3
Aprīlis	+0,2 °C	25. aprīlis	+17,5 °C	28. aprīlis	+7,4 °C	−0,1	7,9	7,7	6,7
Maijs	+5,5 °C	18. maijs	+28,6 °C	30. maijs	+15,3 °C	+2,4	14,8	12,8	18,1
Jūnijs	+6,0 °C	10. jūnijs	+32,2 °C	25. jūnijs	+17,9 °C	+0,8	16,4	16,0	21,3
Jūlijs	+11,7 °C	5. jūlijs	+28,9 °C	2. jūlijs	+19,3 °C	−0,3	18,4	18,6	20,6
Augusts	+9,1 °C	12. augusts	+27,5 °C	21. augusts	+17,5 °C	−1,1	17,9	15,7	18,7
Septembris	+7,9 °C	26., 28. septembris	+25,2 °C	11. septembris	+14,7 °C	+1,5	16,5	14,8	11,4
Oktobris	–0,7 °C	21. oktobris	+17,4 °C	1. oktobris	+5,7 °C	−2,1	9,0	3,6	4,6
Novembris	–5,3 °C	9. novembris	+8,2 °C	19., 21. novembris	+1,6 °C	−0,7	−0,8	3,0	2,5
Decembris	−6,1 °C	12. decembris	+9,2 °C	26. decembris	+1,8 °C	+3,1	1,0	0,8	3,5

Nokrišņi
Summa	1.	2.	3.	Diennaktī	Datums
33,7 mm	13,1	9,3	11,3	11,4 mm	3. janvāris
53,4 mm	8,2	35,3	9,9	17,1 mm	11. februāris
22,2 mm	14,3	1,7	6,2	3,4 mm	31. marts
45,8 mm	3,8	19,4	22,6	17,8 mm	24. aprīlis
26,4 mm	0,0	26,4	0,0	17,0 mm	14. maijs
88,4 mm	14,6	30,6	43,2	25,8 mm	21. jūnijs
65,0 mm	29,6	16,4	19,0	12,2 mm	1. jūlijs
177,3 mm	90,1	62,4	24,8	27,2 mm	16. augusts
10,6 mm	3,8	0,0	6,8	3,4 mm	3. septembris
57,0 mm	24,0	0,0	33,0	16,0 mm	2. oktobris
94,6 mm	36,1	32,3	26,2	19,4 mm	4. novembris
37,9 mm	21,1	6,4	10,4	6,8 mm	8. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga-Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

−14,1 °C — 8. janvāris
−11,6 °C — 7., 9. janvāris
−11,2 °C — 6. janvāris
−10,6 °C — 5. janvāris
−10,2 °C — 2. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

+21,5 °C — 26. jūnijs
+20,2 °C — 25. jūnijs
+19,5 °C — 31. maijs
+19,4°C — 1. jūnijs
+19,3°C — 28. jūlijs

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

↑ Aizvadītais janvāris bijis auksts un sniegiem bagāts Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Aizvadītais februāris bijis silts un nokrišņiem bagāts^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums 2016. gada martā Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Aprīļa otrā un trešā dekāde bija nokrišņiem bagātas Arhivēts 2020. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Maijā gan sausums un karstums, gan lieti un naktis ar salnām Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Jūnijā gan jauni maksimālās temperatūras rekordi, gan salnas Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Aizvadītais jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un silts Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Šis augusts ir 10. nokrišņiem bagātīgākais augusts Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Septembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums 2016. gada oktobrī Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Novembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Decembra nogalē sasniegti vairāki siltuma rekordi Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Sniega segas biezums vietām tuvojas 40 centimetriem; arī dienā turpinās snigt, lsm.lv 14.01.2016.
↑ https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/arhivs/2016/februaris/Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

[1] Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[2] Aizvadītais janvāris bijis auksts un sniegiem bagāts Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[3] Aizvadītais februāris bijis silts un nokrišņiem bagāts^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[4] Laika apstākļu raksturojums 2016. gada martā Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[5] Aprīļa otrā un trešā dekāde bija nokrišņiem bagātas Arhivēts 2020. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[6] Maijā gan sausums un karstums, gan lieti un naktis ar salnām Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[7] Jūnijā gan jauni maksimālās temperatūras rekordi, gan salnas Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[8] Aizvadītais jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un silts Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[9] Šis augusts ir 10. nokrišņiem bagātīgākais augusts Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[10] Septembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[11] Laika apstākļu raksturojums 2016. gada oktobrī Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[12] Novembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[13] Decembra nogalē sasniegti vairāki siltuma rekordi Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[14] Sniega segas biezums vietām tuvojas 40 centimetriem; arī dienā turpinās snigt, lsm.lv 14.01.2016.

[15] ttps://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/arhivs/2016/februaris/Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

[P 1]

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi ^{[P 1]}
Janvāris	−7,1 °C	52,1 mm
Februāris	+1,1 °C	66,3 mm
Marts	+1,1 °C	25,9 mm
Aprīlis	+6,2 °C	54,1 mm
Maijs	+13,7 °C	31,0 mm
Jūnijs	+16,2 °C	78,4 mm
Jūlijs	+18,1 °C	105,2 mm
Augusts	+16,5 °C	128,5 mm
Septembris	+13,1 °C	21,5 mm
Oktobris	+4,9 °C	59,0 mm
Novembris	+0,8 °C	77,9 mm
Decembris	+1,0 °C	42,8 mm