1940. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5. augustā inkorporēja PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Uz Latviju (arī uz Lietuvu un Igauniju) no PSRS devās pirmie vilcienu sastāvi ar karaspēku un bruņutehniku.

19. maijs — Tukuma Brāļu kapos tika iesvētīts piemineklis latviešu karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri krita vai tika nošauti Tukuma apkaimē Pirmā pasaules kara beigās un Latvijas brīvības cīņās.

14.—15. jūnijs — Sarkanās armijas karaspēka vienības uzbruka Latvijas robežposteņiem (Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos).
16. jūnijs — PSRS valdība iesniedz Latvijai un Igaunijai ultimātus, pieprasot nekavējoties izveidot jaunas valdības un ielaist Latvijas teritorijā neierobežotu PSRS karaspēka vienību skaitu, lai tās varētu ieņemt Latvijas svarīgākos centrus. PSRS draudēja ar bruņotu iebrukumu, ja ultimāta prasības noteiktajā laikā netiks pieņemtas. Vakarā Latvijas valdība ultimātu pieņem un 17. jūnijā sākās Latvijas okupācija.
17. jūnijs — PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiski svarīgākos objektus. Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti.
19. jūnijs — PSRS ārkārtas pārstāvis Andrejs Višinskis izveidoja jaunu Latvijas Tautas valdību ar mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu priekšgalā.
20. jūnijs — par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Augusts Kirhenšteins.
21. jūnijs – nošāvās Latvijas Robežsargu brigādes priekšnieks ģenerālis Ludvigs Bolšteins

5. jūlijs — tika izsludinātas jaunas Tautas Saeimas vēlēšanas.
14.—15. jūlijs — tika noorganizētas nedemokrātiskas vēlēšanas, kurās piedalījās tikai viens saraksts katrā apgabalā - Darba tautas bloks.
21. jūlijs — Latvijas Tautas Saeima pasludināja Latviju par padomju republiku. Kārlis Ulmanis atstāja Valsts prezidenta amatu.
22. jūlijs — Kārlis Ulmanis tika arestēts un deportēts uz Krieviju.
25. jūlijs — tika pieņemts likums par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizēšanu.
26. jūlijs — nošāvās Latvijas armijas štāba informācijas daļas priekšnieks pulkvedis Fricis Celmiņš, nevēlēdamies izpaust Latvijas armijas izlūkošanas noslēpumus.

2. augusts — Aglonas ģimnāzijas skolēni izveidoja Aglonas ģimnāzijas nacionālo pretestības grupu, kurā bija 14 biedri. 1940. gada septembrī un oktobrī savā skolā tās biedri izplatīja pret padomju okupāciju vērstus uzsaukumus. 1940. gada decembrī grupas dalībnieki tika atmaskoti un iznīcināti.
4. augusts — PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu inkorporēt Latviju Padomju Savienības sastāvā, izveidojot Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku (Latvijas PSR).
5. augusts — Latvijas PSR kļuva par PSRS sastāvdaļu.
13. augusts — VK(b)P CK Politbirojs apstiprināja Latvijas PSR konstitūciju.
25. augusts:
- par LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju kļuva Augusts Kirhenšteins.
- Jānis Kalnbērziņš tika iecelts par Latvijas KP CK pirmo sekretāru.
27. augusts — LPSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu pārveidot Latvijas armiju par Sarkanās armijas 24. Teritoriālo strēlnieku korpusu. Līdz ar to tajā tika apvienoti 14 467 Latvijas armijas karavīri un 720 virsnieki.

8. septembris — par Latvijas telegrāfa aģentūras (LETA) direktoru tika iecelts padomju armijas politiskais darbinieks (poļitruks) Vladimirs Kinkavecs.

9. oktobris — tika izpildīta 1940. gada 3. oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1. Dagdas, 2. Zilupes, 3. Abrenes, 5. Krāslavas bataljona izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. Šajā dienā, izpildot pavēli, tika arestēti un represēti vairāk nekā 100 robežsargi, kas savus dienesta pienākumus pildīja uz valsts austrumu robežas.
25. oktobris — sākās lata nomaiņa ar PSRS rubli attiecībās 1:1. Lata reālā vērtība gan bija vismaz trīs reizes augstāka. 1941. gada 25. martā lats pilnīgi tika izņemts no apgrozības.
29. oktobris — PSRS Tautas komisāru padome nolēma izveidot Latvijas Valsts jūras kuģniecību (kopš 1991. gada — "Latvijas kuģniecība"). Uzņēmumam dibināšanas brīdī piederēja 54 kuģi, Rīgas, Liepājas, Ventspils un Sventājas ostas, kā arī kuģu remonta rūpnīcas.

22. janvāris — Rīgas lielākajā kinoteātrī Splendid Palace notika pirmās latviešu mākslas filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde.
15.—16. jūnijs — Daugavpilī notika Latgales dziesmu svētki.

16. februāris — Ansis Bērziņš, animācijas kinorežisors, producents un scenārists (miris 2021. gadā)
23. marts — Uldis Briedis, fotomākslinieks (miris 2023. gadā)
12. maijs — Ruta Šenberga, filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste (mirusi 2023. gadā)
14. maijs — Aija Žileviča, mikrobioloģe (mirusi 2023. gadā)
16. jūnijs — Māris Čaklais, dzejnieks (miris 2003. gadā)
8. jūlijs — Juris Dobelis, ķīmiķis, politiķis
8. augusts — Pauls Butkēvičs, aktieris
10. jūlijs — Ģirts Jakovļevs, aktieris
19. jūlijs — Ilmārs Ančāns, ārsts un politiķis (miris 2023. gadā)
25. septembris — Valdis Biķis, inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (miris 2021. gadā)
29. septembris — Miķelis Gruzītis, mūziķis, politiķis un sabiedriskais darbinieks (miris 2019. gadā)
12. oktobris — Silvija Ravdone-Krodere, basketboliste (mirusi 2017. gadā)
13. oktobris — Jānis Kvēps, sporta ārsts (miris 2020. gadā)
5. novembris — Kirovs Lipmans, uzņēmējs un hokeja funkcionārs
8. decembris — Aivars Endziņš, jurists, politiķis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (miris 2023. gadā)
14. decembris — Kalvis Zalcmanis, kinooperators (miris 2023. gadā)
16. decembris — Margarita Vilcāne, dziedātāja

15. janvāris — Vilis Plūdons, dzejnieks (dzimis 1874. gadā)
27. janvāris — Rūdolfs Bēnuss, advokāts un politiķis (dzimis 1881. gadā)
1. marts — Edvarts Virza, rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
19. aprīlis — Kārlis Padegs, mākslinieks (dzimis 1911. gadā)
21. jūnijs — Ludvigs Bolšteins, Latvijas armijas ģenerālis, Robežsargu brigādes komandieris (dzimis 1888. gadā)
8. jūlijs — Augusts Misiņš, ģenerālis (dzimis 1863. gadā)
24. jūlijs — Fricis Celmiņš, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks (dzimis 1896. gadā)
nezināms datums — Ringolds Kalnings, ekonomists un politiķis (dzimis 1873. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.