Pāriet uz saturu

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

Vikipēdijas lapa
«Vai Jūs esat par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
pieņemšanu, kas paredz krievu valodai
noteikt otras valsts valodas statusu?»
Izvēle Balsis Procents
Referendums bija neveiksmīgs Pret 821 722 74.80%
Par 273 347 24.88%
Derīgas vēlēšanu zīmes 1 095 069 99.68%
Nederīgas vēlēšanu zīmes 3524 0.32%
Kopā 1 098 593 100.00%
Vēlētāju aktivitāte 70.73%
Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte 50%
Elektorāts 1 543 786
Avots: www.tn2012.cvk.lv
Referenduma rezultāts pa novadiem. Atzīmju skaits pret zīmju kopskaitu.

PAR
  100,0%—90,0%
  89,9%—80,0%
  79,9%—70,0%
  69,9%—60,0%
  59,9%—50,0%

 PRET
  50,0%—59,9%
  60,0%—69,9%
  70,0%—79,9%
  80,0%—89,9%
  90,0%—100,0%

2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu.[1] Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 78. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012. gada 3. janvārī nolēma izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē 2012. gada 18. februārī.[2][3] Vēlēšanu zīmē jautājumu izteica sekojošā redakcijā: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"[4]

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem — 771 893 pilsoņiem (no 1 543 786).[5] Tā kā par Satversmes grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem), tad grozījumi tika noraidīti.

Valodu statusa vēsture Latvijā

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā tika pieņemti vairāki normatīvi akti, kas noteica latviešu valodas statusu: 1918. gada 6. decembra "Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību", 1921. gada 22. novembra "Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā".

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sēdēs 1921.—1922. gadā Satversmi plānoja pieņemt divās daļās. Satversmes I daļu pieņēma 1922. gada 15. februārī, bet sadaļu par valsts valodu un citām valodām bija paredzēts ietvert Satversmes II daļā. Tās projekta 115. pantā bija ierakstīts: "Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums." Satversmes II daļa tika vienbalsīgi apstiprināta otrajā lasījumā 1922. gada 7. februārī, bet trešajā lasījumā 1922. gada 5. aprīlī netika pieņemta sakarā ar Franča Kempa un citu Latgales deputātu prasībām par latgaliešu izloksnes iekļaušanu tajā. Diskusijas par Satversmes II daļu turpinājās līdz pat 1. Saeimas pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī, kad beidzās Satversmes sapulces pilnvaras. Latviešu valoda tika izmantota lietvedībā un valsts pārvaldē (Saeimā deputāti runāja gan latviešu, gan krievu, gan vācu valodās, bet sēžu protokoli tika protokolēti latviešu valodā).

Saeima 1932. gadā pieņēma "Noteikumus par valsts valodu" un "Likumu par atklātiem izziņojumiem" un 1933. gadā atgriezās pie diskusijām par Satversmes II daļu, bet tās pieņemšana nenotika 1934. gada valsts apvērsuma dēļ. Tā vietā 1934. gadā tika pieņemti "Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu". Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja 1935. gada 5. janvāra "Likums par valsts valodu".[6]

Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā saruka no 73% 1930. gadā[7] līdz 52% 1989. gadā, valsts galvaspilsētā Rīgā latviešu īpatsvars samazinājās no 65,7% 1930. gadā līdz 36,5% 1989. gadā. Strauji samazinājās latviešu valodas sociolingvistiskās funkcijas un valsts pārvaldē dominēja krievu valoda. Padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja izmantot krievu valodu kā starpetnisko saziņas valodu, ko oficiālajā ideoloģijā pamatoja ar "īpašo krievu tautas lomu PSRS".[8] Nacionāli noskaņotajā latviešu sabiedrībā uzskatīja PSKP vadībā notikušās pārmaiņas par piespiedu asimilācijas politiku pret latviešiem.[9] Lai aizkavētu šo procesu, LPSR Augstākā Padome sabiedrības spiediena rezultātā 1989. gada 5. maijā pieņēma "LPSR Valodu likumu" un likumu "Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu", kurā LPSR konstitūcija tika papildināta ar 73.1 pantu: "Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā valsts valoda ir latviešu valoda". Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma "Likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā", kas turpināja Valodu likuma darbību, tomēr atbilstoši Satversmes grozījumi tika pieņemti tikai 1998. gadā.[10]

Balstoties uz šiem Satversmes grozījumiem, 2000. gada 1. septembrī spēkā stājās "Valsts valodas likums", kura mērķi saskaņā ar likuma 1. pantu ir nodrošināt:

  1. latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību,
  2. latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,
  3. tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā,
  4. mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas,
  5. latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.[11]

Pēc 2000. gadā pieņemtā Valsts valodas likuma krievu valodu uzskata par vienu no svešvalodām.

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem (salīdzinājumā ar 1989. gadu) latviešu īpatsvars ir palielinājies par 10,1% (no 52% uz 62,1%), bet kopējais skaits samazinājās par 7,5% (no 1 387 757 uz 1 284 194). No 1991. gada līdz 2000. gadam latviešu īpatsvara palielināšana notika pamatā cittautiešu emigrācijas dēļ, bet no 2000. gada — pamatā straujāka cittautiešu dabiskā pieauguma samazināšanas dēļ.[12] Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu Latvijā pārvaldīja 81,2% iedzīvotāju un krievu valoda bija dzimtā 37,5% iedzīvotāju.[13]

Referenduma ierosināšanas priekšvēsture

2010. gadā Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts (latviešu) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiek valsts valodā.[14] 2010.—2011. gadā VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10 140 vēlētāju parakstu,[15] lai ierosinātu grozījumus Satversmē. Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120 433 no 153 232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekami referenduma rīkošanai.[16][17]

Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "Vienota Latvija" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.[18][19]

Ka vienu no galvenajiem protesta iemesliem organizatori norādīja mazākumtautību bērnu asimilāciju, gadījumā, ja skolas pāries uz apmācību tikai latviešu valodā.[20][21] Viens no protesta akcijas galvenajiem mērķiem bija parakstu vākšanas tempa samazināšana VL-TB/LNNK iniciatīvai.[22]

Atbildes referenduma organizatoru manifestā bija teikts:

Šajā situācijā nav citas aizsardzības metodes kā uzbrukums. Lai izbeigtu histēriju, vajag kārtīgi sapurināt to, kurš šo histēriju ir iesācis.

Oriģinālais teksts (krieviski)  

— Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Eduards Svatkovs, Aleksandrs Gapoņenko[23]

"Par dzimto valodu!" kā akcijas tālāko mērķi organizatori norādīja arī atbalstu juridiskā statusa piešķiršanai latgaliešu valodai. Bet pagaidām šajā jautājumā nekāda tālāka rīcība nav notikusi.[24][25]

Likumprojektā paredzētie Satversmes grozījumi

Satversmes teksts Nepieņemtie Satversmes teksta grozījumi
4. pants Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
18. pants Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētā persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

21. pants Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli.
101. pants Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda.

104. pants Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā un krievu valodā.

Parakstu vākšanas gaita

Zīmogs pasē par dalību parakstu vākšanā

Par krievu valodu kā otro valsts valodu 2011. gada 4. martā parakstus sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar biedrību "Dzimtā valoda"[26] Šo iniciatīvu drīzumā atbalstīja partija "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".[27] Vajadzīgos 10 000 parakstus, lai iniciētu parakstu vākšanu, biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt jau 2011. gada 19. aprīlī,[28] bet iesniedza tos CVK tikai 2011. gada 9. septembrī.[29]

Parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai tika organizēts no 1. līdz 30. novembrim.[30] Šajā laikā parakstoties atbalstu likumprojektam izteikuši Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka,[31] Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs,[32] Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,[33] kā arī citi apvienības "Saskaņas Centrs" pašvaldību vadītāji un deputāti.[34] Kopumā parakstu vākšanā likumprojektu atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi jeb 12,14% no pēdējās Saeimas vēlēšanās (11. Saeimas vēlēšanas) balsstiesīgo pilsoņu skaita.[35]

Tā kā parakstu vākšanā tiem, kuri parakstījās par likumprojektu, pasē tika iespiests zīmogs un reģistrēti visu cilvēku personas dati, daži pilsoņi parakstu vākšanā nepiedalījās, jo uztraucās, ka vēlāk datu noplūdes gadījumā pret viņiem var sākties represīvās darbības.[36][37] 23. novembrī VL-TB/LNNK pieprasīja CVK atklāt Saeimas deputātu vārdus, kuri parakstījās par likumprojektu,[38] lai sodītu tos par deputāta svinīgā solījuma laušanu, izsakot rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šāds sods tika piemērots vienīgi deputātam N. Kabanovam, kurš publiski atzina parakstīšanos.[39] Tomēr 2012. gada 3. janvārī CVK atteica Saeimai atklāt šo deputātu vārdus.[40]

Sabiedriskā diskusija pēc referenduma izsludināšanas

Pēc tam, kad CVK izlēma izsludināt referenduma veikšanu 2012. gada 18. februārī, Latvijas sabiedrībā sākās diskusija par Latvijas valodu politiku un referenduma rīkošanas tiesiskumu.[41] Bija vērojamas krasas atšķirības latviešu un krievu valodā runājošo un rakstošo masu mediju publicētajās intervijās.

Par referenduma tiesiskumu

2012. gada 6. janvārī konstitucionālo tiesību eksperts un kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš aģentūrai LETA sacīja: "Satversme nosaka, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādējādi arī nepastāv iespēja, piemēram, tiesā apstrīdēt parakstu vākšanas sarīkošanu. Ja pilsoņu kopums to ir iniciējis, tad tur vairs neko darīt nevar un sākas parakstu vākšanas process referenduma sarīkošanai."[42]

2012. gada 9. janvārī VL-TB/LNNK valdes un frakcijas apvienotajā sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai gaidāmo referendumu atzītu par antikonstitucionālu, kā arī vērtēt tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.[43] Šo iniciatīvu atbalstīja arī daudzi partijas "Vienotība" deputāti.[44] 12. janvārī Satversmes tiesa saņēma 30 Saeimas deputātu pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūdza piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.[45] Satversmes tiesa nesaskatīja pietiekamu pamatojumu referenduma apturēšanai, norādot, ka tai nav tiesības iejaukties likumdošanas procesā.[46] Tomēr tiesa nolēma ierosināt lietu pamatojoties uz pieteikuma daļu, kas prasīja izvērtēt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atbilstību Satversmei.[47]

Atbalstošie viedokļi

Skrejlapa krievu valodā ar aicinājumu iet parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Tā 2012. gada 9. janvārī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, runājot par referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, teica: "Ir jābūt ļoti pārdomātai rīcībai, nedrīkst spēlēt politiskās spēlītes, lai sanaidotu cilvēkus. [..] Ir jābūt savstarpējai sapratnei, un jārod kopīga valoda. Ja pajautāja krieviski, atbildi krieviski, ja latviski, tad atbildi latviski. Galvenais, lai mūsu sabiedrība vēl vairāk nesašķeltos, jo kur gan mēs vēl vairāk attālināsimies, tā vietā vajadzētu tuvināties."[48]

Rīgas mērs un "Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs sacīja: "Pateikšu savu pozīciju — es iešu un balsošu par šajā referendumā. ... Man pašreiz ir tikai viens instruments, ar ko var parādīt nevis latviešiem, bet labējiem politiķiem, ka ir problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Un vienīgais instruments ir referendums — cita nav nekāda. ... Mēs (SC) apzināmies, ka mūsu rindās ir cilvēki, kas ir gatavi balsot par un kas ir gatavi balsot pret. Praktiski nav cilvēku, kas uzskatītu, ka ir jābūt divām valsts valodām. Bet dalās viedokļi par to, ar kādiem instrumentiem mēs varam panākt, lai attieksme pret krieviski runājošo minoritāti Latvijā būtu citāda".[49]

Sabiedrisko attiecību speciālists un politikas vērotājs Kristians Rozenvalds[50] rakstīja: "Aicinot cilvēkus parakstīties par krievu valodu kā valsts valodu, šīs akcijas organizētāji pat neslēpj, ka valodas jautājums ir sekundārs. Tā esot pretreakcija nacionālo spēku iecerei vēl vairāk ierobežot krievu valodas lietojumu, kā arī protests pret krievu elektorāta ignorēšanu pēc vēlēšanām. ...Nu kāpēc ir jāierobežo jauniešu tiesības studēt savā dzimtajā valodā? Vai atbilstoši mērķim — zināt latviešu valodu — nepietiek ar to, ka skolās valoda tiek labi mācīta un arī iemācīta? Man labāk patiktu, ja Latvijas valsts finansētas skolas iemācītu krievus krievu valodā mīlēt Latviju, nevis latviešu valodā iemācītu to ienīst."[51]

Publicists Jānis Kučinskis rakstīja: "Latviešu valoda nav tik bagāta, lai trāpīgi raksturotu tos provokatorus, kuri nu jau gadiem mērķtiecīgi provocē etnisku konfrontāciju Latvijā. Lai krievi paši tiek skaidrībā par saviem kūdītājiem, bet ... atgādināšu, ka valodu karu Latvijā iesāka tieši VL!, un tieši VL! mērķtiecīgi veic iesāktā konflikta turpmāku eskalāciju. ... Lūk, ar tādiem rakstiem ("Noziedznieki atbalsta divvalodību"[52]) tiek bruģēts ceļš uz vardarbīgu starpetnisku konfrontāciju, pilsoņu karu un ārvalstu militāru iesaistīšanu izprovocētā konflikta apspiešanā. ... Un uz šās kolektīvās šizofrēnijas un sabrukuma fona — sašķeltu, strauji izmirstošu sabiedrību, kas verdziski atbalsta savus iznīcinātājus politiskā līmenī un provokatoru izraisīto valodu karu, kura mērķis ir etniska konfrontācija starp tiem, kuri vēl no Latvijas nav aizbraukuši un ir kaut kā izdzīvojuši jau 20 gadus ilgušajā genocīdā".[53]

Noraidošie viedokļi

Biedrības "Par Latviešu valodu" manifests ar aicinājumu piedalīties referendumā un neatbalstīt divvalodību.

Nacionāli noskaņotās latviešu sabiedrības viedokli par referenduma ierosināšanas cēloni pauda Likteņdārza projekta Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols, atbildot uz Kanādas Broka universitātes profesora Jura Dreifelda[54] komentāru, ka "dažu latviešu prasība pārveidot visas valsts dotētās izglītības iestādes par latviešu valodas mācību iestādēm nebija prāta darbs", teica: "izglītība tikai valsts valodā ir stūrakmens mūsu tautas pastāvēšanā un dažādo etnisko grupu integrēšanā. Ilgtermiņā — mieram un labklājībai valstī. Pāriet uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā ir prioritāra, absolūta nepieciešamība, ja vēlamies, lai tāda Latvija pastāvētu. Prasīt izglītību latviešu valodā nav nekāds "provokatīvs izlēciens", bet gan mūsu tiesības un svēts pienākums."[55]

Kad aptaujas parādīja lielas iedzīvotāju daļas vienaldzību pret referendumu, neraugoties uz dažādu sabiedrisku organizāciju aicinājumiem,[56] janvāra beigās nodibinātā biedrība "Par latviešu valodu",[57] neapmierināta ar līdzšinējās kampaņas efektivitāti, deviņas dienas pirms nobalsošanas uzsāka savu akciju "Celies un ej!", aicinot visus piedalīties tajā un nobalsot "pret". Šo akciju atbalstīja lielākie masu informācijas līdzekļi latviešu valodā, tai galvenokārt ārzemēs[56] tika saziedoti gandrīz 25 000 LVL (35 571 eiro). Akcijas mērķis bija uzvarēt ar maksimāli pārliecinošu pārsvaru, uzskatot arī 80:20 par nepietiekošu.[58]

Citas ierosmes

Pirmsrefereduma diskusiju gaisotnē luterāņu mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai diskusijas "Garīgā dimensija un politika" tēzes, kas 2012. gada 13. februārī tika publicētas kā "Labas gribas manifests". Manifesta autori un tā parakstītāji deklarēja, ka "apņemas ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību... Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošas tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas."[59]

Savukārt "Latvijas intelektuālās attīstības fonda" vadītājs Viesturs Dūle organizēja "Balto lapu akciju", kurā aicināja piedalīties referendumā, bet nebalsot ne par, ne pret un noteikti uzrakstīt uz biļetena kādu savu novēlējumu.[60]

Referenduma norise

Referendumā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%.

Balsotāju aktivitāte

Referendumā piedalījās lielākais vēlētāju skaits Latvijas tautas nobalsošanu vēsturē pēc 1991. gada 3. marta aptaujas par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku.[61] Lielākā balsotāju aktivitāte bija Rīgā, kur nobalsoja 77,1% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu, bet zemākā aktivitāte bija Latgalē, kur referendumā piedalījās 60,0% un ārzemēs, kur referendumā piedalījās 55,3% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu.

Nobalsojušo skaits
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits līdz 8.00 % līdz 12.00 % līdz 16.00 % līdz 20.00 % līdz 22.00 % Atrašanās vietās % Kopējā aktivitāte %
Latvija 1 545 166 25 237 1,63% 414 367 26,82% 783 341 50,7% 980 062 63,43% 1 042 831 67,49% 46 414 3% 1 089 245 70,49%
Vidzeme 409 277 7662 1,87% 121 137 29,6% 222 694 54,41% 275 025 67,2% 283 590 69,29% 14 976 3,66% 298 566 72,95%
Rīga 408 579 6643 1,63% 101 140 24,75% 221 524 54,22% 294 317 72,03% 307 794 75,33% 7263 1,78% 315 057 77,11%
Latgale 236 047 3537 1,5% 62 158 26,33% 108 142 45,81% 130 167 55,14% 133 597 56,6% 8110 3,44% 141 707 60,03%
Zemgale 232 080 3894 1,68% 67 619 29,14% 119 528 51,5% 146 271 63,03% 150 357 64,79% 8154 3,51% 158 511 68,3%
Kurzeme 204 629 3501 1,71% 62 313 30,45% 111 453 54,47% 134 282 65,62% 137 859 67,37% 7391 3,61% 145 250 70,98%
Ārzemes 54 554 — — — — 29 634 54,32% 520 0,95% 30 154 55,27%

Rezultāti

Balsošanas rezultāti vēlēšanu apgabalos un ārzemēs
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits Nobalsojušo skaits PAR % % no reģistrēto vēlētāju skaita PRET % % no reģistrēto vēlētāju skaita Nederīgas % % no reģistrēto vēlētāju skaita
Latvija[62] 1 545 166 1 089 245 273 347 24,9% 17,7% 821 722 74,8% 53,2% 3 524 0,3% 0,2%
Vidzeme[63] 409 168 298 566 35 164 11,8% 8,6% 262 643 88,0% 64,2% 706 0,2% 0,2%
Rīga[64] 408 512 315 057 119 621 38,0% 29,3% 193 976 61,6% 47,5% 1 364 0,4% 0,3%
Latgale[65] 235 969 141 707 78 736 55,6% 33,4% 62 369 44,0% 26,4% 575 0,4% 0,2%
Zemgale[66] 232 054 158 511 19 381 12,2% 8,4% 138 565 87,4% 59,7% 553 0,4% 0,2%
Kurzeme[67] 204 616 145 250 12 282 8,5% 6,0% 132 708 91,4% 64,9% 247 0,2% 0,1%
Ārzemes[68] 54 685 30 154 8 163 20,6% 14,9% 31 461 79,2% 57,5% 79 0,2% 0,1%
Referenduma rezultāti (neieskaitot nederīgās vēlēšanu zīmes)
Par:
273 347 (24,96%) 		Pret:
821 722 (75,04%)
▲

Referenduma rezultātu interpretācija

Valsts prezidents Andris Bērziņš tūlīt pēc referenduma rezultātu paziņošanas pauda viedokli, ka pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai un pateicās visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.[69] Saeimas priekšsēdētāja un partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pateicās vēlētājiem un paziņoja, ka pārliecinošais balsojums pret divvaldību un sašķeltu sabiedrību ir tas, kas jāvērtē un jāņem vērā.[70]

Zatlera Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers pateicās visiem, kas tik lielā skaitā piedalījās tautas nobalsošanā un vēlreiz pierādīja, ka kritiskos brīžos tauta ir vienota. Viņš domā, ka pēc referenduma latviešiem būtu jāiet cittautiešiem pretī, sakot, ka viņi valstij ir vajadzīgi.[71] Opozīcijas partijas "Saskaņas Centrs" līderis Nils Ušakovs arī pateicās gan tiem, kas balsojuši "pret", gan tiem, kas balsojuši "par", tomēr pauda cerību, ka šis balsojums nekļūs par jaunu "šķelšanās līniju".[72] Partijas VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda īpašu pateicību pilsoņiem-cittautiešiem, kas arī balsoja pret otro valsts valodu, bet viņam bažas radot tas, ka latviešu vairākumam raksturīgā nesamērīgā vainas sajūta pēc referenduma varētu pastiprināties.[73]

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatīja ministra Edgara Rinkēviča viedokli, ka sabiedrības izvēle referendumā parādīja, ka nozīmīgam vairumam Latvijas pilsoņu šajā jautājumā ir stingra pārliecība, un to nespēj būtiski ietekmēt atsevišķu personu vai politiķu iniciētas un atbalstītas kampaņas. Viņš pateicās visiem pilsoņiem, kuri gan dzimtenē, gan klaidā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nodotu balsi par latviešu valodu kā mūsu valsts un sabiedrības identitātes kodolu.[74]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ «Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  2. ↑ «Referendums par krievu valodu notiks 18. februārī». TVNET. 03.01.2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  3. ↑ «Valodas referendums notiks 18. februārī». DELFI. 03.01.2012. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  4. ↑ «Valodas referendums: CVK apstiprina referenduma zīmes jautājuma jauno formulējumu». Delfi. 2012.01.10. Skatīts: 2012.01.10.
  5. ↑ «…Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem». Likumi.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  6. ↑ Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi (latviski)
  7. ↑ 1930. g. tautas skaitīšanas rezultāti Arhivēts 2012. gada 15. novembrī, Wayback Machine vietnē. 66. lpp.
  8. ↑ СОВЕТСКИЙ НАРОД. Философский энциклопедический словарь. — М.: Советская энциклопедия. Гл. редакция: Л. Ф. Ильичёв, П. Н. Федосеев, С. М. Ковалёв, В. Г. Панов. 1983. (krieviski)
  9. ↑ «17 latviešu komunistu vēstule (1971) no Ādolfs Šilde. Trimdinieka raksti. 1944 – 1990. Apgāds Latvija. 189. – 200. lpp». Gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2012-01-20.
  10. ↑ «Latvijas Republikas Satversme. 06.11.1998». Likumi.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  11. ↑ «Valsts valodas likums (2000)». Vvk.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  12. ↑ «Как выживают русских» (PDF). Skatīts: 2012-02-16.
  13. ↑ 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"
  14. ↑ «Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam». cvk.lv. 11.04.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 16. janvārī.
  15. ↑ «Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11. maija līdz 9. jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti». DELFI. 11.04.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  16. ↑ «CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu». DELFI. 10.06.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  17. ↑ «Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu». Centrālā vēlēšanu komisija. 21.07.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. novembrī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  18. ↑ «Vienota Latvija: Krievu valodai ir jābūt oficiālai valsts valodai». vienotalatvija.lv. 15.02.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. janvārī.
  19. ↑ «За русский язык». gazeta.lv. 17.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 11. janvārī. (krieviski)
  20. ↑ Может ли русский язык быть вторым государственным? Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  21. ↑ Peculiarities of bilingual education from the point of view of the national identity(angliski) Особенности двуязычного (билингвального) образования с точки зрения сохранения национальной идентичности (krieviski)
  22. ↑ За русский язык (krieviski)
  23. ↑ «Манифест движения «За родной язык»». za-rodnoj-jazik.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. Arhivēts 2011. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  24. ↑ Вопросы и ответы Arhivēts 2011. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  25. ↑ TVNET. «Izkrāpj latgaliešu balsis». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2012-02-16.
  26. ↑ «“Vienota Latvija” sāk parakstu vākšanu par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē». vienotalatvija.lv. 04.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. janvārī.
  27. ↑ «Заявление бюро партии ЗаПЧЕЛ». zapchel.lv. 07.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. augustā. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  28. ↑ «Biedrība: savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu». DELFI. 19.04.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  29. ↑ «Dzimtā valoda CVK iesniedz parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai». diena.lv. 09.09.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  30. ↑ «Sākas parakstu vākšana par krievu valodu». TVNET. 01.11.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  31. ↑ «Татьяна Жданок. Время показать силу». DELFI. 31.10.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  32. ↑ «Par krievu valodas referendumu parakstījies arī SC Saeimas deputāts Kabanovs». DELFI. 22.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  33. ↑ Nils Ušakovs. «Ušakovs: Nevis pret latviešu valodu, bet gan par savu pašcieņu». ushakov.lv, 08.11.2011.. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.[novecojusi saite]
  34. ↑ «SC mēri un pašvaldību deputāti masveidā parakstās par 'divvalodības' Satversmes grozījumiem». DELFI. 15.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  35. ↑ «CVK apstiprina galīgos parakstu vākšanas rezultātus». cvk.lv. 19.12.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  36. ↑ «В преимущественно «латышских» самоуправлениях сбор подписей буксует?». ves.lv. 28.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.[novecojusi saite] (krieviski)
  37. ↑ «Ну что, (ч)удак, разбудил медведя?!». imhoclub.lv. 01.12.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  38. ↑ «VL-TB/LNNK plāno noskaidrot visus deputātus, kas parakstījušies par krievu valodas referendumu». kasjauns.lv. 23.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  39. ↑ «Kabanovam par atbalstu krievu valodas referendumam piemēro augstāko soda mēru». BNN. 07.12.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  40. ↑ «CVK neatklās deputātus zvēresta lauzējus». TVNET. 17.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  41. ↑ Tieslietu ministrs: Referenduma iniciēšana bija kļūda Arhivēts 2012. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 17.01.2012.
  42. ↑ «Eksperts: Satversmē maz ierobežojumu vākt parakstus referendumu rīkošanai». La.lv. 2012-01-06. Skatīts: 2012-01-16.
  43. ↑ Ieva Līne. «Nacionālā apvienība tiesā apstrīdēs referenduma likumību». tb.lv, 09.01.2012.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. martā. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  44. ↑ «Iesniegumu ST par referenduma likumības apstrīdēšanu parakstīs NA un «Vienotības» deputāti». TVNET. 11.01.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  45. ↑ Deputāti ST apstrīd referendumu par krievu valodas statusu un prasa to apturēt. LETA, 2012. gada 12. janvārī[novecojusi saite]
  46. ↑ Satversmes tiesa ierosina lietu par tautas nobalsošanas likuma normām[novecojusi saite] Satversmes tiesa, 2012. gada 20. janvārī
  47. ↑ Satversmes tiesa neaptur referendumu[novecojusi saite] Ir.lv, 2012. gada 20. janvārī
  48. ↑ Metropolīts Aleksandrs: krievu valodai Latvijā vajadzētu būt sabiedriski nozīmīgai. LETA, 2012. gada 9. janvāris Arhivēts 2012. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Atjaunināts: 2012. gada 15. janvārī.
  49. ↑ BNS. «Ušakovs referendumā atbalstīs krievu valodu kā otru valsts valodu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-10. Skatīts: 2012-02-16.
  50. ↑ «Kristiana Rozenvalda mājaslapa». Rozenvalds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-26. Skatīts: 2012-02-16.
  51. ↑ DELFI. «Kristians Rozenvalds brīvdienā: Krievu valoda ir Latvijas realitāte». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-16.
  52. ↑ «Dombrava: Divvalodību atbalsta noziedznieki». Diena.lv. 2011-08-24. Skatīts: 2012-02-16.
  53. ↑ «Bēdas tautai, kas dzīvo melos un realitātes noliegumā». Zinas.nra.lv. Skatīts: 2012-02-16.
  54. ↑ «Juris Dreifelds, Faculty of Social Sciences of Brock University, Canada». Brocku.ca. Skatīts: 2012-02-16.
  55. ↑ «Daces Kokarevičas aptauja "Demokrātija nav futbola spēle"». La.lv. 2012-01-09. Skatīts: 2012-01-20.
  56. ↑ 56,0 56,1 LSM. Biedrība "Par latviešu valodu" gandarīta par balsojumu
  57. ↑ Firmas.lv Biedrība "Par latviešu valodu"
  58. ↑ Tvnet, LETA. Akcijā «Celies un ej!» aicina visus pilsoņus balsot pret krievu valodu
  59. ↑ «Dace Kokareviča. Rubeņa tēzes pārtop manifestā». La.lv. Skatīts: 2012-02-16.
  60. ↑ DELFI. «Viesturs Dūle: Latviešu valoda drošībā. Kas būs tālāk?». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-16.
  61. ↑ «Valodas referendumā lielākais balsotāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atjaunošanas». Delfi.lv. 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.
  62. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  63. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Vidzemē». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  64. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Rīgā». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  65. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Latgalē». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  66. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Zemgalē». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  67. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti Kurzemē». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  68. ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  69. ↑ DELFI. «Prezidents Bērziņš: Latvija jāpadara stiprāka». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.
  70. ↑ DELFI. «Āboltiņa: referendums bija provokācija, kurai vēlētāji nepakļāvās». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.
  71. ↑ DELFI. «Zatlers: pēc referenduma jādomā par sabiedrības saliedēšanu un 'labas gribas žestiem'». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.
  72. ↑ DELFI. «Ušakovs cer, ka referendums nekļūs par 'šķelšanas līniju'; SC citas nobalsošanas nerosinās». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.
  73. ↑ DELFI. «Dzintars: pārliecinošs balsojums pret krievu valodu – mandāts partijām īstenot latvisku politiku». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.
  74. ↑ DELFI. «Rinkēvičs: Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-23.

Ārējās saites

1918 — 1940
1990 — pašlaik
Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gada_referendums_par_grozījumiem_Satversmē&oldid=4168621"