Ataturka starptautiskā lidosta
Ataturka starptautiskā lidosta Atatürk Uluslararası Havalimanı | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
IATA: ISL – ICAO: LTBA | |||||||||||||
Pamatinformācija | |||||||||||||
Tips | Civilā | ||||||||||||
Īpašnieks / Operators | Valsts/„TAV Havalimanları” | ||||||||||||
Īpašnieks | Valsts lidostu ģenerāldirektorāts | ||||||||||||
Atrašanās vieta | Stambula, Turcija | ||||||||||||
Augstums vjl | 163 ft / 50 m | ||||||||||||
Koordinātas | 40°58′34″N 028°48′51″E / 40.97611°N 28.81417°E | ||||||||||||
Mājaslapa | ataturkairport.com | ||||||||||||
Skrejceļi | |||||||||||||
| |||||||||||||
Statistika | |||||||||||||
Pasažieri | 29,812,888 (2009) | ||||||||||||
Krava | 766,221 (2008) |
Ataturka starptautiskā lidosta (turku: Atatürk Uluslararası Havalimanı, agrāk: starptautiskā lidosta Yeşilköy, IATA: ISL, ICAO: LTBA) ir starptautiska lidosta Stambulā, Turcijā. Tā atrodas pilsētas Eiropas daļā un ir aptuveni 24 km uz rietumiem no pilsētas vēsturiskā centra.[1] Lidosta nosaukta Turcijas Republikas pirmā valsts prezidenta Mustafa Kemala Ataturka vārdā. 2008. gadā ar vairāk kā 28,5 miljoniem pasažieru, tā ieņem 40. vietu pasaulē un 35. vietu pēc starptautisko pasažieru skaita. Tā ir Eiropas 10. noslogotākā lidosta. Lidosta tika slēgta pasažieru lidmašīnām 2019. gada aprīlī, kad Stambulā tika atvērta jaunā starptautiskā lidosta.
Termināļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lidostā ir trīs termināļi: viens starptautiskais (A), viens vietējo lidojumu (B) un kravas lidmašīnu terminālis (C). Starptautiskais terminālis ir jauns un moderns, jo atklāts 2001. gadā. Pēc jaunā starptautiskā termināļa atklāšanas, vietējos lidojumus apkalpo vecais starptautiskais terminālis. Neskatoties uz 70. gadu iekārtojumu, vecais starptautiskais terminālis spēj apkalpot vairāk vietējos pasažierus nekā jaunākais, iepriekš lietotais vietējais terminālis.
Lidostas termināļu operators kopš 2000. gada janvāra ir uzņēmums „TAV Havalimanları”. Kopš 1998. gada „TAV Havalimanları” lidostā ir ieguldījis apmēram 600 miljonus ASV dolāru. 2005. gadā uzņēmums uzvarēja privatizācijas līguma konkursā par Ataturka starptautiskās lidostas valdījumu uz 15,5 gadiem un līguma kopējā summa ir 3 miljardi ASV dolāru. Līdz ar to šis līgums ir lielākais Turcijas, Austrumeiropas, Tuvo Austrumu, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un Ziemeļāfrikas mērogā.
„TAV Havalimanları” ir uzsācis lidostā būvdarbus jaunu iekāpšanas tiltu izbūvei starptautiskajā terminālī, kā arī jauna gaisa kontroles torņa celtniecību. Tika nojauktas vairākas nevajadzīgas saimniecības ēkas un tiek būvēti trīs jauni iekāpšanas koridori. Līdzko tiks uzcelts jaunais kontroles tornis, vecais tiks nojaukts. Paralēli esošajam 06/24 skrejceļam paredzēts izbūvēt jaunu skrejceļu, lai aizvietotu esošo skrejceļu tā remonta laikā. Lai uzbūvētu jaunu skrejceļu, vēl jāpanāk vienošanās ar bruņotajiem spēkiem, jo tiem pieder būvniecībai paredzētā teritorija. Tiek plānots pagarināt 06/24 skrejceļu, lai Stambulā varētu nosēsties lielākas lidmašīnas.
Aviokompānijas un galamērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi lidojumi izlido no jaunās Stambulas lidostas.
A terminālis — vietējie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aviokompānija | Galamērķis |
---|---|
AtlasJet | Antalja, Bodruma, Izmira |
Onur Air | Adana, Antalja, Bodruma, Dalamana, Dijarbakira, Erzuruma, Gaziantepa, Izmira, Kajseri, Konja, Malatja, Mardina |
Pegasus Airlines operators IZair | Izmira |
Turkish Airlines (Türk Hava Yolları) |
Adana, Adijamana, Agri, Ankara, Antalja, Batmana, Bodruma, Čanakkale, Dalamana, Denizli, Dijarbakira, Elaziga, Erzindžana, Erzuruma, Eskišehira, Gaziantepa, Hataja, Izmira, Kahramanmaraša, Karsa, Kajseri, Konja, Malatja, Mardina, Merzifona, Muša, Nevšehira, Samsuna, Šanliurfa, Sinopa, Sivasa, Trabzona, Ušaka, Vana |
B terminālis — starptautiskie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kravas aviolīnijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aviokompānija | Galamērķis |
---|---|
ACT Airlines | Honkonga, Ņujorka, Singapūra, Tallina |
Cargolux | Luksemburga |
KLM | Amsterdama |
Kuzu Airlines Cargo | Amsterdama, Dubaija, Kuveita, Londona (Gatvika) |
MNG | Frankfurte (Hāna), Londona (Lūtona), Milāna, Parīze, Tallina |
Turkish Airlines Cargo |
Pakalpojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starptautisko lidojumu terminālī gan izlidošanas, gan ielidošanas zonās ir pieejams bezmaksas bezvadu internets. Pie lidostas darbojas viesnīca [1], kas savienota ar lidostu. Aptuveni 8 km rādiusā ap lidostu atrodas citas viesnīcas: „Radisson SAS”, „Marriott Renaissance”, „Holiday Inn Airport North”, „Four Points” un „Sheraton”.
Lidostā ir divi „Starbucks” restorāni (viens ielidošanas un otrs izlidošanas zālēs), kafejnīcas „Gloria Jean's”, kā arī daudzi citi restorāni un kafejnīcas. Izlidošanas zālē kafejnīcas un restorāni ir aiz pases kontroles. Tur atrodami arī divi „Burger King” ātrās apkalpošanas restorāni un vīriešu un sieviešu frizētava. Ielidošanas zālē ir aptieka un pasta nodaļa, kā arī mantu glabātava. Ielidošanas zālē ir gandrīz visu populārāko auto nomas firmu biroji.
Pārvadājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lidosta pastāvīgi uzlabo pārvadājumu pakalpojumus un tā ir aptuveni 30.-40. vietā pasaulē pēc kravu pārvadājumiem un pasažieru skaita. Lidosta 2008. gadā pārkrāva vairāk kā 766 tonnas kravu (tirdzniecības, pārvadājumu un pasta), kā arī apkalpoja vairāk kā 28,5 miljonus pasažieru. Pēdējo piecu gadu laikā pasažieru skaits ir divkāršojies un vietējo pasažieru skaits ir četrkāršojies. Tiek plānots, ka līdz 2015. gadam Stambulas metropolitēna zona varētu gadā uzņemt vismaz 25 miljonus starptautiskos un 25 miljonus vietējos pasažierus.
Ataturka starptautiskā lidosta Stambulā apkalpo pasažierus kopā ar Sabihas Gekčenas lidostu, kas atrodas pilsētas Āzijas daļā, kas apkalpoja 4,3 miljonus pasažieru 2008. gadā.
Pasažieru skaits (2002—2008):[2]
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2007. gadā Turcijas lidostas kopā apkalpoja, 2.706.614 tranzīta pasažierus, no kuriem 2.365.206 (87,4%) izmantoja Ataturka starptautisko lidostu. [2][3][novecojusi saite]
Gads (mēneši) | Vietējie | Starptautiskie | Kopā | Kopā ar tranzītu** |
---|---|---|---|---|
2009 (pirmie 8 mēn.)* | 7,669,989 (-3.7%) | 11,891,353 (+4.8%) | 19,561,342 (+1.3%) | |
2008 (12) | 9,447,549 (-1.5%) | 14,585,774 (+7.3%) | 24,033,323 (+3.6%) | 28,553,132 (+11.2%) |
2007 (12) | 9,595,923 (+5.5%) | 13,600,306 (+11.7%) | 23,196,229 (+9.1%) | 25,561,435 |
2006 (12) | 9,091,693 (+21.0%) | 12,174,281 (+3.3%) | 21,265,974 (+10.2%) | |
2005 (12) | 7,512,282 (+38.3%) | 11,781,487 (+15.9%) | 19,293,769 (+23.7%) | |
2004 (12) | 5,430,925 (+69.9%) | 10,169,676 (+14.2%) | 15,600,601 (+28.9) | |
2003 (12) | 3,196,045 (+12.1%) | 8,908,268 (+4.7%) | 12,104,342 (+6.6%) | |
2002 (12) | 2,851,487 | 8,506,204 | 11,357,691 |
.
Gads (mēneši) | Svars | Tikai kravas*** |
---|---|---|
2008 (12) * | 766,221 (+4.3%) | 349,999 (+5.2%) |
2007 (12)* | 734,820 (+14%) | 332,753 (+13.7%) |
2006 (12) | 644,901 (+4.7%) | 292,678 (+7.3%) |
2005 (12) | 615,909 (+7%) | 272,735 (+3.1%) |
2004 (12) | 573,284 (+14%) | 264,599 (+15.5%) |
2003 (12) | 502,692 (+4.7%) | 229,076 (+8.4%) |
2002 (12) | 480,022 (---) | 211,412 (+31.0%) |
(*) provizoriskie dati. (**) aprēķins, balstoties uz visās Turcijas lidostās apkalpoto skaitu kopā. (***) Saite :[4]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nokļūšanai uz Ataturka starptautisko lidostu var izmantot vairākus transporta līdzekļus:
- Vieglais metro: šī metro līnija sākas Aksarajā un beidzas lidostā. Tā šķērso gandrīz visu centrālo pilsētas Eiropas daļu un viena no pieturām ir autoostā. Ar vieglo metro no pilsētas centra uz lidostu var nokļūt apmēram 30-35 minūtēs.[3]
- Lidostas autobuss: „Havaş” autobusu reisi ir ik pa 30 minūtēm un tie pietur Bakirkejā, Jenikapi, Aksarajā, Taksimā, bet ik pa stundai Kozjatagi, ik pa divām stundām Bostandži un Kadikejā. Autobusi kursē arī starp lidostu un piepilsētas prāmju piestātnēm un to atiešanas un pienākšanas laiks ir pieskaņots prāmju kustības sarakstam.[4]
- Pašvaldības autobusi: no Taksimas, Etileras un Kozjatagi uz lidostu kursē parastie pilsētas autobusi, kas ir arī lētāki nekā „Havaş” līnijas.[5]
- Auto: uz lidostu iet D-100 ceļš gar Marmora jūras krastu un Transeiropas autostrāde TEM (angļu: Trans-European Motorway).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ EAD Basic
- ↑ «İstatistikler». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. septembrī. Skatīts: 2008. gada 25. septembrī.
- ↑ «Hafif raylı sistem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. septembrī. Skatīts: 2009. gada 20. septembrī.
- ↑ Havaş
- ↑ «İETT». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. janvārī. Skatīts: 2008. gada 27. janvārī.