Baznīcas iela (Rīga)

Baznīcas iela
	Baznīcas iela (skats no Ģertrūdes baznīcas uz Bruņinieku ielas pusi)
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centrs
Apkaime	Centra rajons
Garums	726 m
Atklāta	1831
Vēsturiskie ; nosaukumi	Jaunā Baznīcas iela; Ģertrūdes baznīcas iela; Eduarda Veidenbauma iela; Loudona iela
Joslu skaits	2
Segums	asfaltbetons, bruģis
Celtnes	Vecā Sv. Ģertrūdes lut. baznīca
	Baznīcas iela Vikikrātuvē

Baznīcas iela ir iela Rīgā, Centrā, Centra rajonā. Baznīcas iela sākas no Elizabetes ielas un beidzas krustojumā ar Bruņinieku ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Elizabetes ielas. Krustojuma ar Ģertrūdes ielu vidū atrodas Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, kas devusi ielai nosaukumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ielu izveidoja pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas 1813. gadā ar nosaukumu Jaunā Baznīcas iela (vācu: Neue Kirchenstraße, krievu: Новая Кирочная улица). 1860. gados ielu pārdēvēja par Baznīcas ielu (Kirchenstraße, Церковная улица), līdz 1870. gadu beigām ielas paralēlais nosaukums bija Ģertrūdes baznīcas iela (Gertrud—Kirchenstraße).

Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja par Eduarda Veidenbauma ielu, bet vācu okupācijas laikā par Loudona ielu (Loudon Straße, feldmaršala un ģenerālisimusa Ernesta Gideona fon Laudona vārdā). 1994. gadā ielai atjaunoja Baznīcas ielas nosaukumu.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas iela ir savienota ar šādām ielām:

Elizabetes iela (T veida krustojums)
Dzirnavu iela
Lāčplēša iela
Ģertrūdes iela (apļveida krustojums)
Stabu iela
Bruņinieku iela (T veida krustojums)

Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas iela 2, namu nojauca 1967. gadā, atbrīvojot vietu Viesnīcai "Latvija".
Baznīcas iela 4 (nams nojaukts 1972. gadā), līdz 1939. gadam tas bija Džeimsa Armitsteda mantinieku īpašums. 20. gadsimta sākumā tur savu bērnību aizvadīja brāļi Norīši — vijolnieks Arveds Norītis un gleznotājs Oskars Norītis. 1930. gadu beigās šajā namā dzīvoja Jānis Jaunsudrabiņš. Namā atradies arī Spānijas konsulāts. No 1941. gada marta šeit bija Latvijas PSR Rakstnieku savienības birojs.
Baznīcas ielā 4a atrodas eklektisma stilā celts nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Namā dzīvojis rakstnieks Aleksandrs Grīns. Ēkā gadu laikā atradušās dažādu preses izdevumu redakcijas, iespiestuve, 5. Rīgas aizsargu pulka 1. rotas mītne, Džona Gernanta darvas produktu un krāsu fabrika, burtu lietuve "Klints", Rīgas 5. poliklīnika, Kaucmindes mājturības seminārs un citas iestādes. Mūsdienās pēc pārbūves ir saglabājusies tikai ēkas fasāde.
Baznīcas ielā 5 atrodas Latvijas Universitātes Starptautiskais Indijas studiju institūts, ārstu prakse un biroji. Latvijas Universitāte ēkā saimnieko jau kopš 1930. gadiem.
Baznīcas ielā 7 atrodas 1883. gadā celts īres nams (arhitekts Viktors Grabe). Namā dzīvojusi publiciste Milda Palēviča. Ēkā atradušās dažādas privātklīnikas, ādas un veneroloģisko slimību dispansers un poliklīnika.
Baznīcas ielā 8 esošā nama arhitekts ir Pauls Kundziņš, nams celts no 1930. līdz 1932. gadam. Pie ēkas atrodas piemiņas plāksne arhitektam Ernestam Štālbergam, kas namā dzīvojis no 1933. līdz 1955. gadam.
Baznīcas ielā 9/11 atrodas 1897. gadā eklektisma stilā celts nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns.
Baznīcas ielā 13 atrodas 1911. gadā jūgendstilā celts īres nams ar veikaliem (arh. Herberts Tīmers). 1930. gados šeit dzīvoja Kristaps Rudzītis.
Baznīcas ielā 18 atradās 19. gadsimta pirmajā pusē celts 1,5 stāva koka nams, kas 2002. gadā tika demontēts un 2005. gadā uzstādīts Balasta dambī 60. Šajā Baznīcas ielas adresē atrodas vēl viena ēka, kas ir bijusī ūdensdziedinātava.
Baznīcas ielā 19/23 atrodas 1910.—1913. gados jūgendstilā ar neoklasicisma elementiem celtais īres nams ar klīniku, arhitekts Vilhelms Bokslafs.
Baznīcas ielā 25 dzīvoja ministrs Vilis Gulbis, iekšlietu ministrs Kornēlijs Veidnieks, tautas labklājības ministrs Jānis Volonts, LU privātdocents Aleksandrs Bieziņš. 1980. gados ēkā darbojās LPSR Sociālās nodrošināšanas ministrija, bet kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2005. gadam ēkā atradās Veselības ministrija.
Baznīcas ielā 30 atrodas divstāvu ēka un vienstāva ēka pagalmā, abas celtas 1878. gadā. Kopš 1923. gada ēka bija Raiņa un Aspazijas īpašums. 1949. gadā pie ēkas piestiprināja piemiņas zīmi Rainim. Mūsdienās ēkā atrodas muzejs Raiņa un Aspazijas māja.
Baznīcas ielā 31 atrodas 1908. gadā celts īres nams, tajā dzīvoja Tautas teātra dibinātājs Vilis Jānis Lapenieks. Ēkas fasādi rotā ercenģeļa Mihaela skulptūra, skulpturāls cilnis par amatniecības tēmu, kā arī cilnis-vairogs ar bišu stropu.
Baznīcas ielā 32 atrodas 1881. gadā eklektisma stilā celts īres nams, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Šī ir pirmā mūra ēka šajā ielā.
Baznīcas ielā 34 atrodas jūgendstilā celts īres nams. Namā 1920. gados dzīvoja Arvīds Kalniņš.
Baznīcas ielā 35 atrodas 1902. gadā celts īres nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Namā 1930. gadu beigās dzīvoja Nacionālās operas soliste Milda Brehmane—Štengele, finanšu ministrs Jānis Annuss. 1989. gada rudenī ēkas pagrabstāvā atradās Latvijas Tautas frontes galvenais vēlēšanu centrs.
Baznīcas ielā 37 dzīvoja politiskais darbinieks Ansis Petrevics.
Baznīcas ielā 39 atrodas 1910. gadā celts īres nams, kurā 1930. gadu beigās dzīvoja Arvīds Žilinskis.
Baznīcas ielā 41/43 atrodas Latvijas PSR laikā uzcelta māja, kurā 1973.—1977. gados dzīvoja hokeja treneris Viktors Tihonovs, pie ēkas sienas atrodama piemiņas plāksni Tihonovam.