Bresta (Baltkrievija)

Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Bresta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bresta
Брэст
Karogs Ģerbonis
Bresta
Koordinātas: 52°8′N 23°40′E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Brestas apgabals
Pirmoreiz minēta	1019. g.
Magdeburgas tiesības	1390. g.
Citi nosaukumi	Брест — krievu Brześć — poļu Брест-Литовск — krievu (novec.) Brześć nad Bugiem (poļu 1918—1939)
Platība
• Kopējā	145 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	344 470
• blīvums	2 680/km²
Mājaslapa	http://www.brest.by/
Bresta Vikikrātuvē

Bresta (baltkrievu: Брэст; arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs. Rūpniecības un transporta centrs. Pilsēta atrodas pie Maskavas—Berlīnes dzelzceļa līnijas.

Pilsētas pievārtē atrodas liels memoriālais komplekss — Brestas cietoksnis, kas veltīts cietokšņa aizstāvjiem — PSRS kareivjiem Otrajā pasaules karā.

Vēsture

Apdzīvota vieta Berestjes (Берестье) vārdā pirmoreiz minēta 1019. gadā Pagājušo gadu vēstures hronikā kā Kijivas Krievzemes pilsēta. To vairākkārt apdraudēja poļi un lietuvieši, bet 1241. gadā nopostīja mongoļi.

Vēlākos gados pilsēta bija Lietuvas lielkņazistes sastāvā kā Traķu vaivadijas dienvidu daļa, no 1566. gada Brestļitovskas vaivadijas (Województwo brzeskolitewskie) pārvaldes centrs. 1596. gadā pilsētā tika noslēgta Brestas ūnija, kurā Lietuvas lielkņazistes pareizticīgie tika pakļauti katoļu jurisdikcijai, izveidojot uniātu baznīcu.

Polijas trešajā dalīšanā 1795. gadā Bresta tika iekļauta Krievijas Impērijā, no 1796. gada Lietuvas guberņas, vēlāk Grodņas guberņas apriņķa pilsēta. 19. gadsimtā pie pilsētas tika uzcelts liels cietoksnis.

Pirmā pasaules kara laikā Brestu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 3. martā Brestā tika parakstīts Brestļitovskas miera līgums starp padomju Krieviju un Centrālajām valstīm. 1919. gadā Bresta nonāca jaunizveidotās Polijas kontrolē. Kaut arī Krievu—poļu kara laikā Bresta nonāca padomju Krievijas kontrolē, Rīgas miera līgums iekļāva pilsētu Polijas teritorijā.

Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā Brestu un tās cietoksni aizstāvēja neliels poļu garnizons. Pēc četru dienu kaujām 1939. gada 17. septembrī Heinca Guderiana vadītie spēki ieņēma pilsētu. Tomēr Molotova—Ribentropa pakts paredzēja, ka Bresta atrodas padomju interešu zonā, tāpēc padomju spēkiem tika ļauts iegūt kontroli pār pilsētu. Nodošanas brīdī vācu un padomju karaspēks pilsētā sarīkoja kopīgu improvizētu parādi. 1941. gada 22. jūnijā Vācija savukārt uzbruka PSRS, un Brestas cietoksnis izrādīja sīvu pretošanos. Brestas cietoksnis pilnīgi padevās tikai pēc sešām nedēļām. 1944. gada jūlijā pilsētu atkal ieņēma Sarkanā armija.

Pēc kara Bresta bija apgabala centrs Baltkrievijas PSR sastāvā. Brestas cietokšņa drupās tika uzcelts liels memoriāls. No 1991. gada — apgabala centrs neatkarīgajā Baltkrievijā.

• 
  Piemineklis pirmajam ierakstam hronikā
• 
  Petrolejas lampu aizdedzējs vecpilsētā

Cilvēki

Iedzīvotāju etniskais sastāvs — baltkrievi (82,0%), krievi (10,7%), ukraiņi (4,2%). Bresta ir Izraēlas politiķa Menahema Begina (מְנַחֵם בְּגִין, Menachem Begin, 1913—1992) un vieglatlētes Jūlijas Nescjarenkas (Юлія Несьцярэнка, 1979) dzimtā pilsēta. Brestas pievārtē, Skokos dzimis poļu dzejnieks Julians Ņemcevičs (Julian Ursyn Niemcewicz, 1758—1841).

Sports

• Brestas "Dinamo" ir Baltkrievijas futbola klubs no Brestas, kurš spēlē Baltkrievijas augstākajā futbola līgā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bresta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)