Gadolīnijs

Gadolīnijs
64	; 2; 9; 25; 18; 8; 2
	Gd; 157,25 g/mol
	[Xe]4f75d16s2
	; Gadolīnija paraugi
Oksidēšanas pakāpes	+3, +2
Elektronegativitāte	1,20
Blīvums	7900 kg/m3
Kušanas temperatūra	1585 K (1312 °C)
Viršanas temperatūra	3546 K (3273 °C)

Gadolīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Gd un atomskaitli 64. Tas ir sudrabbalts, mīksts metāls. Salīdzinot ar citiem lantanīdiem, tas ir relatīvi stabils gaisā (oksidējas lēnām, veidojot melnu pārklājumu). Zem tā kirī temperatūras gadolīnijs ir feromagnētisks. Virs kirī temperatūras tas ir paramagnētisks. Dabā gadolīnijs sastopams oksīda formā un to atdalot tam ir citu reto metālu piejaukumi to līdzīgo ķīmisko īpašību dēļ. Gadolīniju iegūst no polimetāliskajām rūdām.

Gadolīnijs tika atklāts 1880. gadā izmantojot spektroskopiju, bet izolēts tas tika 1886. gadā. Gadolīnijs nosaukts pēc somu ķīmiķa Johana Gadolina. Viņa vārdā nosaukts arī minerāls gadolinīts, bet tas satur ļoti nelielus daudzumus gadolīnija.

Gadolīnija(III) joni šķīstošos sāļos ir toksiski.

Pielietojums

Metalurģija

Gadolīnijam piemīt īpašas metalurģiskās īpašības. Pat ļoti nelieli daudzumi gadolīnija var palielināt dzelzs, hroma un citu līdzīgu metālu noturību pret koroziju augstās temperatūrās.

Neitronu aizturēšana

Gadolīnijs, kā metāls vai sāls, apsorbē neitronus, tāpēc to var pielietot neitronu aizturēšanai radiogrāfijā vai kodolreaktoros. Gadolīnija nitrātu izmanto kodolreaktoru darbības pārtraukšanai avārijas gadījumos.

Medicīna

Radioloģijā gadolīniju-157 izmanto audzēju ārstēšanai. Organiski gadolīnija savienojumi tiek izmantoti kā magnētiskās rezonanses kontrastviela.

Magnētiskā dzesēšana

Gadolīnijam piemīt liels magnetokaloriskais efekts ap tā kirī temperatūru. Magnētiskajai dzesēšanai ar gadolīniju vai tā savienojumiem ir potenciāls aizvietot pašreizējās dzesēšanas sistēmas, kas izmanto dabai nedraudzīgas vielas.

Gadolīnija savienojumus lieto par luminoforiem kineskopos