Gaujienas pagasts

Gaujienas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Smiltenes novads
Centrs:	Gaujiena
Kopējā platība:	125,8 km2
• Sauszeme:	123,3 km2
• Ūdens:	2,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	745
Blīvums (2024):	6,0 iedz./km2
Izveidots:	1822. gadā
Mājaslapa:	www.gaujiena.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Adsel
krievu:	Адзельская
	Gaujienas pagasts Vikikrātuvē

Gaujienas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Trapenes, Grundzāles un Virešu pagastiem, Valkas novada Zvārtavas pagastu, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu) un Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Menistes pagastu).

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Aima, Gauja, Melderupīte, Poļaka.

Ezeri

Zvārtavas ezers.

Vēsture

Gaujienas pilsmuižas (vācu: Schloß-Adsel) pagasts izveidots 1822. gadā. Tam 1895. gadā pievienoja Sikšņu pagastu, 1897. gadā — Grundzāles pagastu, 1902. gadā — Bormaņu pagastu.

Pēc 1920. gada agrāras reformas Gaujienas muižu (kopā ar Dārtas muižu un Gaujienas mācītājmuižu) 2665,44 ha platībā sadalīja 168 vienībās, Sikšņu muižu 1179,65 ha platībā sadalīja 62 vienībās. Gaujienas muižas kungu mājā (Gaujienas pilī) iekārtoja ģimnāziju^[4]

Agrārreformas gaitā 1923.-1924. gadā atdalīja un no jauna izveidoja Grundzāles un Bormaņu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagasta platība bija 232 km² un tajā dzīvoja 2487 iedzīvotāji.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaujienas un Vidagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaujienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Smiltenes (1956-1957), Alūksnes (1957-1962), Valkas (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1967. gadā Gaujienas ciemam pievienoja Zvārtavas ciema kolhoza „Straume” teritoriju.^[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaujienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā. 2021. gadā Apes novadu iekļāva Smiltenes novadā.

Pieminekļi

Komponista J.Vītola dzīves vieta „Anniņas” (1922-1944)
Gaujienas viduslaiku pils
Salaku senkapi
Gaujienas viduslaiku kapsēta
Gaujienas pilsdrupas (1238)
Gaujienas veco kapu vārti un kapliča (1872)
Gaujienas mācītājmuižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19. gs. v.) - mācītāja māja (1761), klēts (1788), kūts (1860), stallis, vāgūzis, durvju komplekti (5), krāsnis (2)
Gaujienas muižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19.gs. 1.p.) - Jaunā pils (1848-1850), muižkunga māja, dārznieka māja, vēlāk spirta noliktava, staļļi un staļļmeistara māja, kūts, vēlāk ugunsdzēsēju māja, siltumnīcas, rija, noliktavas (vīnu mājas) drupas, klēts (1788), leduspagrabs, interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) Gaujienas muižas ansamblis no 1818. gada bija baronu fon Vulfu īpašumā, kuru valdīšanas laikā tika uzceltas vairāk kā 15 ēkas un iekārtots ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
Gaujienas muižas parks (19. gs. 1. p.) - „Lauvas mutes” avots, sūkņa namiņš
Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p. - 19. gs. b.) - kungu māja (1881), dārznieka māja, klēts, parks, staļļi (2 ēkas), Zvārtavas vējdzirnavas^[7]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 750	—
1959	1 500	−14.3%
1965	1 400	−6.7%

Gads	Iedz.	±%
1979	1 240	−11.4%
1989	1 330	+7.3%
2000	1 137	−14.5%

Gads	Iedz.	±%
2011	909	−20.1%
2021	766	−15.7%

Ievērojami novadnieki

Roberts Kukurītis (1898-1919), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Ernests Šmits (1898-1965), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Andrejs Juškevičs (1897-1947), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Roberts Purs (1886-1960), inženieris tehnologs, Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas loceklis (1924-1940)
Kārlis Bojārs (1890—1946), latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Gaujiena (pagasta centrs), Dārzciems, Mežciems, Zvārtava.

Saimniecība

Dārzciemā atrodas ogu un augļu produktu ražošanas uzņēmums Verry Berry.^[9]

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas V sējuma 9848-9850 slejas. Rīgā, 1930.-1931.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
↑ OSP
↑ «Very Berry sulu ražotne». www.latvia.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. februārī. Skatīts: 2017. gada 6. februārī.

Literatūra

„Vidzemes 1638. gada Arklu revīzija” Edgara Dunsdorfa redakcijā. — Latvijas Vēstures institūts, Rīga 1941.
Jānis Zariņš „Skaistais ģimnāzijas laiks”. — Vaidava, Lincoln Nebraska 1975. (veltījums Gaujienas ģimnāzijas 50 gadu jubilejai 1922 - 1972)
Harijs Grāvis „Adzele - Gaujiena 1111 - 2011, senatne un mūsdienas”. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. ISBN 9984490521

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-27cf1cd5713706cad9fc3510860267b55112caf4-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīcas V sējuma 9848-9850 slejas. Rīgā, 1930.-1931.

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[7] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[8] OSP

[9] «Very Berry sulu ražotne». www.latvia.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. februārī. Skatīts: 2017. gada 6. februārī.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]