Pāriet uz saturu

Krievu valoda Latvijā

Vikipēdijas lapa
Mūsdienu vienvalodas Krāsotāju un Mūrnieku ielas plāksnītes Rīgā un dekoratīva trīsvalodu plāksnīte ar ielu vēsturiskajiem nosaukumiem citās valodās, tostarp krievu valodā (Красильная улица un Мурничная улица), ko lietoja no 1877. līdz 1918. gadam

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda. Saskaņā ar Ārējās migrācijas apsekojuma rezultātiem 2017. gadā tā bija dzimtā valoda 36% Latvijas iedzīvotāju - 55,5% Latgales reģionā, 53,5% Rīgas reģionā, 23,8% Zemgales reģionā, 22,4% Pierīgas reģionā, 19,4% Kurzemes reģionā un 9,3% Vidzemes reģionā.[1]

Lietotāju īpatsvars

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu valodas izplatība Latvijā (2011)

20. un 21. gadsimta tautas skaitīšanas Latvijā sniedza šādus datus par krievu valodas lietotāju īpatsvaru valstī:

Gads 1930.[2] 1959.[3] 1970.[4] 1979.[5] 1989.[6] 2000.[7] 2011.[8]
Valodu prot nav datu nav datu 67,1% 76,8% 81,6% 81,2% nav datu
Valoda ir dzimtā 13,3% 31,4% 35,9% 40,2% 42,1% 37,5% 37,2%

Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 37,2 % valsts iedzīvotāju krievu valodu mājās izmantoja kā galveno valodu.[9] Visaugstākais īpatsvars krievu valodai kā mājās pārsvarā lietotajai valodai bija Latgales (60,3%) un Rīgas (55,8%) reģionā. Citos reģionos krievu valodu kā galveno mājas valodu lieto krietni retāk (Pierīgas reģionā 25,9%, Zemgales reģionā 23,3%, Kurzemes reģionā 19,3%, Vidzemes reģionā 8,4%).[10]

Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 78,9% respondentu Daugavpilī, 56,8% Rēzeknē, 49,6% Rīgā, 43,2% Jūrmalā, 37,9% Liepājā, 37,5% Jelgavā un 36,3% Ventspilī mājās lietoja pārsvarā krievu valodu.[11] Laukos, izņemot Latgali, krievvalodīgo īpatsvars ir krietni mazāks nekā lielajās pilsētās.

Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu kā svešvalodu prata 43,7% iedzīvotāju.[12] 2005. gadā starp iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 veikta aptauja liecināja, ka krievu valoda ir pirmajā vietā Latvijā pēc iedzīvotāju spējas sazināties kādā valodā (94% attiecībā pret latviešu valodu 91%).[13] Savukārt 2008. gada aptauja liecināja, ka pakāpeniski sarūk krievu valodas zinātāju skaits latviešu vidū: ja 1996. gadā 84% savas krievu valodas prasmes vērtēja kā labas, tad 2008. gadā 69%. Vājākas krievu valodas prasmes bija vecuma grupā no 15—34 gadiem (krievu valodu labi pārvaldīja 54%, visai vājas prasmes bija 38% jauniešu, bet 8% krievu valodu nezināja).[14]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Krievu teātra (agrāk — krievu biedrības "Улей") ēka

12.—13. gadsimtā pašreizējo Latvijas teritoriju, saskaņā ar Livonijas un Krievzemes hronikām, apmeklēja krievu tirgotāji. No Indriķa hronikas zināms, ka 12. gadsimta beigās ortodoksās baznīcas bija uzceltas Jersikā un Koknesē. No šiem laikiem latviešu valodā saglabājušies no baznīcslāvu valodas aizgūtie vārdi baznīca, gavēnis, grāmata, klanīties, krusts, nedēļa, svēts, svētais, svētki un citi.

No 17. gadsimta vidus Latgalē[15] un Kurzemes hercogistē[16] patvērumu no vajāšanām guva vecticībnieki.

Krievijas Impērijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu skaits ievērojami pieauga 18.—19. gadsimtā sakarā ar Latvijas teritorijas pievienošanu Krievijas Impērijai un Baltijas guberņu ātro ekonomisko attīstību. Aleksandra III un Nikolaja II valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības krieviskošanas politika. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam. 1789. gadā nodibināja Katrīnas apriņķa skolu, kas bija pirmā krievu skola Rīgā.[17] 1868. gadā dibināja Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju un Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pirmās ziņas par teātra izrādi krievu valodā Rīgā tiek datētas ar 1798. gadu.[18] Pirmais laikraksts krievu valodā "Российское еженедельное издание в Риге" Rīgā nāca klajā 1816. gadā.[19] 1856. gadā tika dibināts Daugavpils teātris, kurā izrādes notika krievu valodā.[20] Kopš 1883. gadā darbojas Rīgas Krievu teātris.[21] Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. gadā bija pieejama Rīgas Politehniskajā institūtā.[22] Pazīstamākā Rīgas krievu avīze Krievijas Impērijas laikā bija "Русский вестник". 19. gadsimtā Latvijā dzīvojošo krievu vidū visaugstākais rakstītprasmes līmenis bija pareizticīgajiem vīriešiem (70%). Vecticībniekiem vīriešiem tas bija krietni zemāks (25%), un vēl zemāks tas bija sievietēm (8%). Tikai 5% no krieviem spēja lasīt un rakstīt citās valodās.[23]

Pēc neatkarības iegūšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krieviski izdotās avīzes "Segodņa" 1922. gada 14. jūnija laidiens

Neskatoties uz krieviski runājošo rūpnīcu strādnieku aizbraukšanu uz Krieviju Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gada rūpnīcu evakuācijas dēļ, arī pēc neatkarības proklamēšanas krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams (1925. gadā — 12,6%). Rīga kļuva par vienu no krievu emigrācijas centriem. 1921. gadā tika atklāti Krievu universitātes kursi, vēlāk Krievu universitātes zinātņu institūts, kas darbojās līdz 1935. gadam.[24] Pazīstamākā krievu valodā izdotā avīze bija "Сегодня".[25]

Krievu valodā varēja uzstāties Saeimā līdzās latviešu un vācu valodai.[26][27] 1919. gada likumā par Latvijas izglītības iestādēm noteiktie vecāku izvēles principi un Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijāto nostiprināja arī krievu skolu statusu.[28] K. Ulmaņa režīma laikā krievu skolu skaits tika samazināts: no 236 pamatskolām un 12 vidusskolām 1933./1934. mācību gadā līdz 144 pamatskolām un 2 vidusskolām 1939./1940. mācību gadā.[29][30]

Latvijas PSR

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ielas nosaukuma un nama numerācijas plāksnītes Latvijas PSR laikā parasti bija latviešu un krievu valodās, pēc neatkarības atjaunošanas teksti krievu valodā uz šādām plāksnītēm tika aizkrāsoti (Rīga, 2007. gads)[31]

Krievu valodu lietojošo iedzīvotāju skaits un īpatsvars strauji pieauga Latvijas PSR laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no KPFSR un citām PSRS republikām. Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā. Latvijas Padomju rakstnieku savienībā pastāvēja krievu sekcija; no 1977. līdz 2008. gadam tika izdots literārais žurnāls "Даугава"[32][33]; krieviski rakstīja un raksta daļu no saviem darbiem arī vairāki latviešu rakstnieki, ieskaitot A. Čaku, J. Poruku un O. Vācieti.[34] Pazīstamākā krievu avīze bija "Советская Латвия", "Советская молодёжь" un "Ригас балсс". Pēc 1989. gada Tautas skaitīšanas datiem[35] krieviski prata runāt 81,6% LPSR iedzīvotāju, bet 42% iedzīvotāju krievu valoda bija dzimtā valoda.[36] Kopš tā laika šis īpatsvars samazinājās, tomēr krievvalodīgie Latvijā bija procentuāli viena no lielākajām lingvistiskajām minoritātēm Eiropā.

Valodas statuss mūsdienās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 18. februārī Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Biedrības "Dzimtā valoda", ko dibināja A. Gapoņenko, V. Lindermans, J. Osipovs un E. Svatkovs, rosinātais likumprojekts, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi, paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem, taču par grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem) un tie tika noraidīti.

Saskaņā ar Valsts valodas likumu[37] Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā.

Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.—4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašāki par latviskiem tekstiem (21.pants). Salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.[nepieciešama atsauce]

Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, krievvalodīgajiem Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000).[nepieciešama atsauce] Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005) un Igaunija (29,7%, 2000).

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 195 vispārizglītojošas skolas vienīgi ar krievu apmācības valodas klasēm un 145 divplūsmu skolas, kurās bija klases gan ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu. 2004.—2006. gada Latvijas skolu reforma noteica, ka publiskajās vidusskolās (10.—12. klasēs) vismaz 40% mācību stundu jānotiek latviešu valodā. Tādēļ līdz 2006./2007. mācību gadam 148 mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu un 92 divplūsmu skolās notika pāreja uz krievu-latviešu divvalodu izglītības programmu. Krievu valodu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70 683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem.[38] 2018./2019. mācību gadā palika 88 skolas ar krievu apmācības valodu pamatskolas klasēs un 57 divplūsmu skolas.[39] Krievu valodu kā svešvalodu 2018. gadā apguva 68 883 skolēni.[40]

2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja veikt grozījumus Latvijas Republikas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību vienīgi latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu divvalodu izglītības modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz Latvijas Krievu savienības un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem ("Vislatvijas vecāku sapulce" un citas akcijas), 2018. gada 22. martā 12. Saeima pieņēma šos grozījumus.[41]

Saskaņā ar Izglītības likuma 9. pantu[42] valsts augstskolās studijām jānotiek vienīgi latviešu valodā. Izņēmumi ir izdarīti valodu un kultūru programmām, kā arī noteiktos gadījumos Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Krieviski (9 no 15 privātajām augstskolām) 2008. gadā studēja 34% privāto augstskolu studentu un 10% visu Latvijas studentu.[43] 2018. gadā krievu valodā studēja 7 % augstskolu studentu: 0,3 % studentu valsts augstskolās un 30 % privātajās augstskolās.[44]

Kultūra un plašsaziņas līdzekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas laikrakstu krievu valodā izlase (2006)

2019. gada nogalē Latvijā nāk klajā viens valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: "Cегодня", kā arī tiek drukāts vietējais "Спорт-Экспресс". Krievu laikraksti tiek izdoti arī Daugavpilī, Ogrē, Rēzeknē, Ventspilī, Ludzā un Krāslavā.[45] Kopumā krievu valodā (ekskluzīvi vai līdzās latviešu valodai) 2007. gadā iznāca 62 avīzes 12 pilsētās un Demenē (kopā Latvijā tika izdotas 259 avīzes).[46]

Krievu valodā Latvijā ir attīstīti interneta resursi; piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi. Ievērojama daļa bibliotēku fondu arī ir krieviski: 2017. gada beigās krievu valodā bija 23,78 % Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma vienību,[47] tomēr šis īpatsvars pēdējā desmitgadē ir sarucis, jo 2005. gada sākumā krievu valodā bija 34,35% fondu.[48] Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2008. gada beigās 37% krājuma bija krievu valodā (29% nebija iedalīti pēc valodām); 2007. gada jaunieguvumos krievu valodā bija 12% vienību.[49]

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. pants nosaka, ka mazākumtautību valodās var pārraidīt tikai vienā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmām. Likuma 28. pants nosaka, ka katrs raidījums notiek vienā valodā, fragmenti citās valodās ir jātulko (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Filmām jābūt dublētām, subtitrētām vai ieskaņotām valsts valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Raidījumi svešvalodās, izņemot īpaši noteiktos gadījumus, jāsubtitrē latviski.[50] Līdz Satversmes tiesas 2003. gada spriedumam[51] privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika. Pēc NRTP datiem, 2007. gadā krievu valodā bija 31% raidlaika radio un 25,9% televīzijā.[52]

Politiskie un cilvēktiesību jautājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gājiens krievu skolu aizstāvībai (2003)

Līdz 2003.—2005. gada protesta akciju vilnim un prāvām Satversmes tiesā likumā bija ietverta prasība no 2004. gada pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas. Pēc 2004. gada BSZI pētījuma datiem,[53] par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu).

2006. gada Saeimas vēlēšanu programmā TB/LNNK[54] un VL[55] iestājās par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās". Savukārt apvienības PCTVL[56] un Saskaņas centrs[57] prasīja oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā, tomēr Saeimas vairākums noraidīja šādas iniciatīvas.[58][59][60]

2007. gada Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijai valodas jomā ietvēra mazākumtautību valodu paplašinātu lietošanu administratīvajā darbībā,[61][62] kā arī elastīgumu un sadarbību ar vecākiem pārejā uz divvalodu izglītību.[61][63]

2018. un 2019. gadā Krievu skolu aizstāvības štābs un Latvijas Krievu savienība organizēja akcijas "Vislatvijas vecāku sapulce" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.[64]

Valodas īpatnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas. Piemēram, Baltijas jūrā mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Tipiskās atkāpes no literārās krievu valodas, kas saistītas ar letonismu ietekmi, iekļauj teikuma uzbūvi (открытие посвященной истории учебного заведения экспозиции), kalku lietošanu (агентура, ревиденты), datīva konstrukciju attiecināmības izteikšanai (Педагогам есть повод для радости).[65]

Reizēm īpatnības ieviešas baltkrievu un poļu valodas, krievu sarunvalodas un vecu Latgales iedzīvotāju runas ietekmē: kā tādas parādības nosauc afrikatizāciju, ч un щ izrunāšanu cieto līdzskaņu veidā, o diftongizāciju (вот, школа), līdzskaņu dubultošanās iztrūkumu (касса, гамма).[66]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti (t.sk. dati par valodām)». https://stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2023. gada 5. martā.
  2. ↑ Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā — Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 1931. VI sējums — 456. lpp. NB Lietots jēdziens "ģimenes valoda"
  3. ↑ Итоги Всесоюзной переписи населения 1959 года. Латвийская ССР — М.: Госстатиздат, 1962 — стр. 92
  4. ↑ 1970. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR. Итоги Всесоюзной переписи населения 1970 года по Латвийской ССР — Rīga: LPSR MP CSP, 1974 — 116.-117. lpp.
  5. ↑ Итоги всесоюзной переписи населения 1979 года по Латвийской ССР — Рига: ЦСУ Латвийской ССР, 1982 — стр. 88-89
  6. ↑ 1989. gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā — R.: LR Valsts statistikas komiteja, 1992 — 89. lpp.
  7. ↑ «2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti csp.lv». Data.csb.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-07. Skatīts: 2011-12-06.
  8. ↑ 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)NB Lietots jēdziens "Mājās pārsvarā lietotā valoda". Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi
  9. ↑ 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08). Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi
  10. ↑ «2011. GADA TAUTAS SKAITĪŠANAS REZULTĀTI ĪSUMĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. novembrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  11. ↑ 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-07)(latviski)NB 11,2 % respondentu gan Rīgā, gan Daugavpilī nesniedza atbildi
  12. ↑ 2000. gada tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"
  13. ↑ LETA, 09.08.2005. Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% delfi.lv
  14. ↑ Baltic Institute of Social Sciences 2008. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja Arhivēts 2013. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2008. gada aptaujā piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izmantotā metode — tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. No visiem aptaujātajiem 1425 respondentiem dzimtā valoda bija latviešu, 456 respondentiem — krievu valoda un 121 respondentam — cita valoda.
  15. ↑ «Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. maijā. Skatīts: 2008. gada 17. aprīlī.
  16. ↑ Пухляк О., Борисов Д. Русские в Латвии со средневековья до конца 19 века — Рига: SI, 2005 — стр. 57-59
  17. ↑ Гурин А. Г. Первые русские школы
  18. ↑ Ракитянский А. Рига в начале ХХ века. Штрихи к портрету города. Русский театр. Немного истории Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē. Альманах общества SEMINARIUM HORTUS HUMANITATIS № 19
  19. ↑ Пухляк О. Н., Борисов Д. А. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. ISBN 9984-630-01-3 — стр. 187
  20. ↑ «Vēsture // daugavpilsteatris.lv». Daugavpilsteatris.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-02. Skatīts: 2017-07-07.
  21. ↑ «Teātra vēsture». Trd.lv. Skatīts: 2011-12-06.
  22. ↑ «Rīgas Tehniskās universitātes vēsture». Rtu.lv. Skatīts: 2017-08-16.
  23. ↑ Volkovs V. Krievi Latvijā. — Rīga, 1996., 13. lpp.
  24. ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 304—308
  25. ↑ Hanova T. Krievu minoritātes pašreprezentācija avīzē Сегодня no 1919. g. līdz 1934. g. // Ceļojums ar citādo : subkultūras pilsētas vidē / D. Hanova redakcijā. Rīgā, Dialogi.LV, 2007 ISBN 978-9984-798-33-2
  26. ↑ Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 27.03.1923. — 145. pants. Pieejams periodikā.lv
  27. ↑ Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 10.04.1929. — 147. pants. Pieejams periodikā.lv
  28. ↑ «Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā un izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 7. decembrī.
  29. ↑ [1.pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne.] Rīga: 2007 — 109. lpp.
  30. ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 281—296
  31. ↑ «P. Tabūna runa 8. Saeimas 2004. g. 6. maija sēdē». Saeima.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-28. Skatīts: 2011-12-06.
  32. ↑ Latvijas Padomju enciklopēdija 5.2 sējums 671. lpp.
  33. ↑ Журнал «Даугава»(krieviski)
  34. ↑ Apkopoti latviešu dzejnieku darbi krievu valodā DELFI, 2011
  35. ↑ Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits — 54. lpp.
  36. ↑ Зепа Б., Межс И. Результаты переписи 2000 года населения в Латвии Arhivēts 2008. gada 5. maijā, Wayback Machine vietnē.
  37. ↑ «Valsts valodas likums». Vvk.lv. Skatīts: 2011-12-06.
  38. ↑ «ĀM informatīvs materiāls mfa.gov.lv». Mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-05. Skatīts: 2011-12-06.
  39. ↑ Vispārizglītojošo skolu skaits Arhivēts 2019. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. sk. "pa plūsmām"
  40. ↑ Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā) CSB
  41. ↑ Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada[novecojusi saite] irir.lv, 2018. gada 22. martā
  42. ↑ «Izglītības likums». Likumi.lv. Skatīts: 2011-12-06.
  43. ↑ Ватолин И. Ресурс или угроза? Arhivēts 2016. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. "Час", 14.07.2008. (krieviski)
  44. ↑ Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā Arhivēts 2019. gada 4. decembrī, Wayback Machine vietnē. 71.-72. lpp.
  45. ↑ Abonēšanas katalogs 2020 67.-69. lpp. Latvijas Pasts
  46. ↑ Latvijas prese. Latvijas izdevējdarbības statistika. — R.: LNB Bibliogrāfijas institūts, 2008. — 87.—91. lpp. ISBN 978-9984-607-94-8
  47. ↑ Rīgas Centrālās bibliotēkas 2017. gada darba pārskats 22.lpp.
  48. ↑ Rīgas Centrālās bibliotēkas 2004. un 2007. gada darba pārskati, citēts pēc Кузьмин А. Библиотечные полки — без русских книг Arhivēts 2016. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 09.04.2008. Salīdzinājumam, pēc 2011. gada tautskaites datiem, Rīgā 55,8% iedzīvotaju krievu valoda bija mājās pārsvarā lietotā valoda — 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā[novecojusi saite] Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2012 — 6.lpp.
  49. ↑ {2}. «Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā». Biblioteka.lv. Skatīts: 2011-12-06.
  50. ↑ «Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums» (PDF). Skatīts: 2011-12-06.
  51. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-12-06.
  52. ↑ «Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam. 98.-100. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-23. Skatīts: 2011-12-06.
  53. ↑ «Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp.». Skatīts: 2011-12-06.
  54. ↑ «TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma». Tb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-08. Skatīts: 2011-12-06.
  55. ↑ VL aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem[novecojusi saite]
  56. ↑ «PCTVL rīcības programma — sk. 7.5. pkt». Zapchel.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-16. Skatīts: 2011-12-06.
  57. ↑ «SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība"». Saskanascentrs.lv. 2011-11-25. Skatīts: 2011-12-06.
  58. ↑ «Saeimas 01.12.2007. balsojums par likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautības valodas statusu». Saeima.lv. Skatīts: 2011-12-06.
  59. ↑ http://www.politika.lv/index.php?id=11089&t=10555
  60. ↑ «Saeimas 19.12.2006. balsojums par priekšlikumu uzticēt skolām valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās». Saeima.lv. 2006-12-19. Skatīts: 2011-12-06.
  61. ↑ 61,0 61,1 Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands, 2007 Arhivēts 2012. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē., angliski
  62. ↑ «ПАСЕ призывает Латвию уравнять неграждан в правах с гражданами других стран ЕС regnum.ru». Regnum.ru. 2006-11-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-22. Skatīts: 2011-12-06.
  63. ↑ Starptautisko organizāciju un NVO galveno pretenziju un rekomendāciju Latvijai nacionālo minoritāšu tiesību jomā saraksts: angliski, krieviski, Krievijas ĀM
  64. ↑ Lindermans aizturēts saistībā ar runu 'Vislatvijas vecāku sapulcē'
  65. ↑ Чуянова Э. Наш латышский русский язык Arhivēts 2007. gada 14. jūlijā, Wayback Machine vietnē., "Čas" 08.07.2005.
  66. ↑ Лигута Т. В., Клочкова Н. Так говорит русская Латвия (2004). Saīsināts variantrs publiskots kā «Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации» (krieviski) — «Образование и карьера» № 16/2004

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievu_valoda_Latvijā&oldid=4163608"