Oļģerts Pavlovskis
- Šis raksts ir par bijušo Latvijas valsts ministru. Par citām jēdziena Pavlovskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Oļģerts Pavlovskis | |
|---|---|
| Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
|
Latvijas valsts ministrs (kopā ar Jāni Riteni) | |
|
Amatā 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Māris Gailis |
| Priekštecis | Jānis Dinevičs |
| Pēctecis | Juris Sinka |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1934. gada 29. aprīlī Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
Republikāniskā partija (1953—?) Latvijas Ceļš (1993—?) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Astra Pavlovska |
| Profesija | ķīmiķis, mikrobiologs |
| Augstskola |
Oregonas Valsts universitāte Vašingtonas Universitāte Ziemeļrietumu Universitāte |
Oļģerts Raimonds Pavlovskis (dzimis 1934. gada 29. aprīlī) ir latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs, kā arī valsts ministrs. Viņa dvīņubrālis Valdis Pavlovskis arī ir bijis ministrs Latvijā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie gadi un dzīve trimdā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oļģerts Pavlovskis un viņa brālis Valdis piedzima Rīgā 1934. gada 29. aprīlī. 1944. gada 10. oktobrī, trīs dienas pirms padomju iebrukuma Rīgā, Pavlovsku ģimene pameta valsti un devās bēgļu gaitās.[1] Sākotnēji viņi ieradās Eslingenes latviešu nometnē. 1949. gadā ģimene devās uz ASV.[1]
1958. gadā Oļģerts pabeidza Oregonas Valsts universitāti ar bakalaura grādu ķīmijā. Tur viņš sāka studēt 1953. gadā.[2] 1961. gadā Vašingtonas Universitātē viņš ieguva bakalaura grādu mikrobioloģijā, bet trīs gadus vēlāk ieguva maģistra grādu. 1970. gadā kļuvis par mikrobioloģijas doktoru Ziemeļrietumu Universitātes medicīnas skolā Čikāgā.[2] O. Pavlovskis apprecējās ar citu trimdas latvieti - Astru Lindi. Viņa sākotnēji dzīvoja Ohaio štatā.[2]
Pavlovskis no 1970. līdz 1993. gadam strādājis kā zinātnieks ASV Flotes medicīnas pētniecības institūtā Betesdā. Pētījis mikroorganismu toksīnus, īpaši pievēršoties pseudemonas eksotoksīna lomai apdegumu un ievainojumu infekcijas un šoka gadījumos.[2] Izmeklējis eksotoksīna biosintēzes kinētiku un pētījis tā iedarbes veidu, profilaksi un ārstēšanas veidu. Pētījis arī attiecīgo antibodiju un vakcīnu ražošanu. Strādājis kā vieszinātnieks Karolinskas slimnīcā Stokholmā 1977. un 1981. gadā. Ir ASV Mikrobiologu akadēmijas biedrs.[2]
Publicējis vairāk kā 80 zinātnisku rakstu starptautiskos zinātniskos žurnālos, kā arī nodaļas grāmatās.[2] O. Pavlovskis piedalījies starptautiskās zinātniskās konferencēs ar referātiem, lasījis lekcijas universitātēs un zinātniskos institūtos ASV, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Austrijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu Akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) loceklis.[2]
1953. gadā iestājies Republikāniskajā partijā. Darbojies latviešu jaunatnes pulciņos, studentu biedrībās (kopš 1960 ir Lettonia filistrs).[2] Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdes loceklis (1961—1964), ALJA padomes loceklis (1965—1968), bērnu žurnāla "Mazputniņš" izplatīšanas daļas vadītājs (1966—1968). Vēlāk O. Pavlovskis darbojās Amerikas latviešu apvienības valdē (1976—1979), ilgstoši bija Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis (1976—1987) un PBLA priekšsēdis (1982—1988).[2] Oļģerts Pavlovskis ir vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.
Darbība Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Pavlovskis atgriezās dzimtenē. Viņš tika ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta.[2] Drīz nolika mandātu, jo tika apstiprināts kā Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs Birkava valdībā. Tikmēr Gaiļa kabinetā Oļģerts Pavlovskis bija Latvijas valsts ministrs, amatā esot reizē ar Jāni Riteni.[2] 6. Saeimā nav ievēlēts.
1997. gadā kļuvis par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Spānijā ar rezidenci Madridē.[2] Bijis viens no biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" dibinātājiem. Pirms referenduma par iestāšanos ES strādāja Ministru kabineta Sabiedriskajā Konsultatīvajā Padomē.[2] Kandidējis arī 7. Saeimas vēlēšanās,[3] bet nav ievēlēts. 1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «VALDIS PAVLOVSKIS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 «OĻĢERTS PAVLOVSKIS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ «‘Latvijas ceļš’». Delfi.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris |
Pēctecis: |
| Priekštecis: Jānis Dinevičs |
Latvijas valsts ministrs (kopā ar Jāni Riteni) 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris |
Pēctecis: Juris Sinka |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||