Osmijs
Osmijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Osmija kristālu sakopojums un kausēta osmija lodīte | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +8, +6, +4, +3, +2, 0, −2 | ||||||
Elektronegativitāte | 2,2 | ||||||
Blīvums | 22610 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 3306 K (3033 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 5285 K (5012 °C) |
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76. Osmijs ir visblīvākais metāls. Dabā tas ir sastopams kā piemaisījums platīnam. Osmija(VIII) oksīds (OsO4) ir toksisks šķidrums. Osmijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, izplatītākās ir +3 un +4.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Osmiju 1803. gadā atklāja angļu ķīmiķi Smitsons Tennants (Smithson Tennant) un Viljams Volastons. Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ὀσμή (ósmé), kas nozīmē ‘smarža, smaka’,[1] jo tā oksīdam ir ļoti izteikti spēcīga smaka.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Osmijs ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements Zemes garozā. Tā koncentrācija ir aptuveni 50 daļiņas no triljona. Osmijs parasti ir atrodams dabiskajos sakausējumos, piemēram, irīdija–osmija sakausējumos (osmirīdos un irīdosmijos). Parasti tas vēl ļoti mazā koncentrācijā ir atrodams vara un niķeļa rūdās.
Izotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabā ir septiņi osmija izotopi. Visizplatītākais ir osmijs-192 (40,78% no kopējā dabā esošā osmija).[2] Vēl izplatīti izotopi ir osmijs-190 (26,26%), osmijs-189 (16,15%), osmijs-188 (13,24%) un osmijs-187 (1,96%).[2] Visretāk ir sastopami radioaktīvie izotopi osmijs-186 (1,59%) un osmijs-184 (0,02%).[2] Mākslīgi ir iegūti vēl 35 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 161 līdz 202.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Osmijs tiek izmantots sakausējumos, bet to skaits ir neliels. Rūpniecībā tas tiek izmantots kā katalizators. Osmijs ir atrodams augstas kvalitātes tintes pildspalvās, kompasa adatās, gramofona adatās, pulksteņu gultņos, jo tam ir ļoti liela cietība un izturība pret koroziju.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Baldunčiks, K. Pokrotniece. Svešvārdu vārdnīca. Apgāds "Jumava", 2005. ISBN 9984058794.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Isotopes of the Element Osmium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 22. martā.
- ↑ «Osmium (Os)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2014. gada 22. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osmijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|