Rudzātu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rudzētu pagasts)
Rudzātu pagasts
Novads: Līvānu novads
Centrs: Rudzāti
Kopējā platība:[1] 125,0 km2
 • Sauszeme: 122,5 km2
 • Ūdens: 2,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 659
Blīvums (2023): 5,4 iedz./km2
Izveidots: 1920. gadā
Rudzātu pagasts Vikikrātuvē

Rudzātu pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Sutru, Rožupes un Turku pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Atašienes pagastu, un Preiļu novada Sīļukalna un Saunas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — 106,4 m vjl (dienvidos no Pelēčores). Ģeoloģiski tā pamats, tāpat kā visai Latvijai, ir pirms 3,5 miljoniem gadu izveidojusies Austrumeiropas platforma, kuru klāj ap 700 metru biezs devona nogulumu slānis, sastāvošs no smilšakmens, dolomīta un dolomītmerģeļa. Virs tā ir galvenokārt ledāja atnestie kvartāra nogulumi ar vidējo biezumu 10 metru. Augsnes cilmieži pagastā ir māls un smilšmāls, gar upēm purvu un velēngleja augsnes.[4] Mežu pagastā ir maz, īpaši aktīvi mežus tīrumi nomainīja 1895.-1914. un 1922.-1930. gadā.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes:

Ezeri:

Pelēčores (Daguma) ezers[5] (59 ha, Lielajā Pelečāres purvā), Ivoiža (Ivaiša) ezers Medņu purvā.

Purvi:

Pagastā daudz lielu purvu. No ziemeļiem pagastā iestiepjas Lielais Pelečāres purvs. Dienvidu daļā — Medņu purvs (1480 ha) un neliela daļa no Stepores purva.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudzātu pagasta pārvaldes ēka

13. gadsimta sākumā pagasta teritorija ietilpa Jersikas valstī.

Livonijas laikā teritorija ietilpa Rīgas arhibīskapijas zemēs, 1561. gadā tā pārgāja Lietuvas un vēlāk Polijas pakļautībā kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas daļa. 1772. gadā to kopā ar pārējo Latgali pievieno Krievijai.

Pirmās rakstiskās ziņas tieši par pagasta teritoriju attiecas uz poļu laikiem, kad minēts, ka Rudzātu muiža pieder grāfam Borham, vēlāk Plāteriem-Zībergiem, tā atrodas necaurejamā mežainā un purvainā apvidū ar daudziem meža zvēriem (lāčiem, vilkiem u.c.). Zemnieki esot latvieši un piederot katoļticībai. 1772. gada revīzija arī atzīmē dažas ienācēju — vecticībnieku ģimenes Mālakalnā un Čirvoniekos. Muižas īpašnieki muižā nav dzīvojuši un apmeklējuši to tikai reizumis, atpūtai vai uz medībām.[4]

1919. gadā pie Ūšas notika sadursmes starp Latvijas "balto" un "sarkano" armiju. Steķu sila rajonā šai laikā darbojās liela "zaļo partizānu" vienība, kurā bija arī rudzātnieki.[4] Jūnijā tie mēģināja atbrīvot labi nocietinātos Rudzātus, bet nespēja un bija spiesti pāriet aizsardzībā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Rēzeknes apriņķa Rudzātu muiža (poļu: Rudzaty) tika sadalīta 255 vienībās (85 piegriezumi) 2240 ha kopplatībā, bet Eleonorviles muižiņa 4 vienībās 17 ha kopplatībā.[6] 1920. gadā izveidoja Rudzātu pagastu, atdalot daļu Stirnienas pagasta teritorijas. Ar 1925. gadu to nodeva Daugavpils apriņķa pakļautībā.[7] 1925. gadā pagastu paplašināja, tam pievienojot daļu no Preiļu, Vārkavas un Līvānu pagastiem. Tai pašā gadā tā nosaukumu izmainīja uz Rudzētu pagasts.[8] Pēc ilga strīda Līvānu pagasta atdoto teritoriju 1935. gadā tam atgrieza atpakaļ.[4] 1935. gadā pagasta platība bija 141 km² un tajā dzīvoja 3355 iedzīvotāji,[9] pagasts bija kļuvis kompakts — tālākās mājas atradās līdz 9 km no pagasta centra.[4]

Pēc 1934. gada apvērsuma no pagasta padomes kā neuzticami tika atbrīvoti trīs no četriem tās krievu tautības locekļiem. Tai pašā gadā latviešu deputāti aicināja Iekšlietu ministriju drošības apsvērumu dēļ nomainīt pagasta valdi un padomi, lai tajās nevaldītu latgalieši, bet gan latvieši-"baltīši", taču IM šo lūgumu neizpildīja.[4]

Otrā pasaules kara beigu posmā Steporu purvā bija pretpadomju partizānu nometne. Grupa tika ielenkta un faktiski iznīcināta 1948. gadā.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Aizupes, Mālkalna, Rudzētu un Vidus ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rudzētu ciems ietilpa Līvānu (1949—1959) un Preiļu (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Rudzētu ciemam pievienoja likvidētos Mālkalna un Vidus ciemus, 1962. gadā — Stirnienes ciema kolhoza «Pa Ļeņina ceļu» teritorija. 1965. gadā kolhoza «1. maijs» teritoriju pievienoja Upenieku ciemam. 1975. gadā Rudzētu ciemam pievienoja daļu Turku ciema kolhoza «Nereta» teritorijas.[10]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. Kopš 1991. gada Rudzētu pagastu atkal sāk dēvēt par Rudzātu pagastu.[11] 2009. gadā Rudzātu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Līvānu novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Lielā Mēra pagastā tika ievesti iedzīvotāji no citurienes, gan no Ludzas apkārtnes, gan Polijas. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas kā rentnieki ieceļoja arī latvieši no Vidzemes un Kurzemes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 000—    
19591 970−34.3%
19671 705−13.5%
19791 338−21.5%
GadsIedz.±%
19891 239−7.4%
20001 084−12.5%
2011819−24.4%
2021657−19.8%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudzāti (Rudzātys) (pagasta centrs), Lūzenieki (Lyuzinīki), Būmaņi (Byumani), Steķi (Steča).

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūdra (Lielais Pelečāres un Medņu purvs), smiltis (Rudzāteņās, lieto ceļu remontam), dolomīts (Brūveri, Rudzāti, Rožupe, lieto g.k. šķembu ražošanai).[4]

Sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā Rudzātos tika atvērta pasta nodaļa, 1924. gadā — tālruņu centrāle. Tomēr vēl 1939. gadā tai bija tikai 16 abonenti, galvenokārt pašvaldības iestādes un organizāciju vadītāji.[4] 1950. gados pastu un tālruņa centrāli pārvietoja uz prāvesta dzīvojamo māju — plebāniju, bet 1989. gadā tos pārcēla uz jaunbūvēto pagastnamu.

Kopš 2023. gada pasta nodaļa apkalpo iedzīvotājus 5 stundas nedēļā.[13]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās zināmās kultūras aktivitātes pagastā notikušas pie katoļu baznīcām Eleonorvilē un Rudzātos, īpaši aktīvs bijis prāvests K. Kangars (1915). Skolas pagastā sākušas veidoties 20. gadsimta sākumā, līdz tam tās apmeklējuši tikai atsevišķi bērni, mērojot ceļu uz Stirnieni un Preiļiem.[4] 1922. gadā tika atvērta Rudzātu pamatskola, 1923. gadā — pirmā bibliotēka. 1935. gadā pagastā izveidojās stīgu ansamblis Rudzātu draudzes ērģelnieka atvietotāja Jāzepa Vaivoda vadībā. Aktīvāka kultūras dzīve sākās pēc Rudzātu sešklasīgās pamatskolas jaunās ēkas darba uzsākšanas 1936. gadā. Arī padomju laikā darbojās kori un deju ansambļi. No 1980. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam pastāvēja folkloras kopa "Rudzāti".[14] Kultūras nama trūkuma dēļ pasākumi gan padomju, gan pēcpadomju laikā tika organizēti skolā vai nelielajā pagastnama zālē.

Rudzātu pamatskola mūsdienās pārveidota par vidusskolu, taču augstākstāvošās iestādes to vēlas atgriezt pamatskolas statusā.[15]

21. gadsimta sākumā pagasts izdeva savu avīzi ("Rudzātu ziņotājs", vēlāk "Rudzātu pagasta vēstis").[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 Jānis Būmanis. Mazā Zemgale laikmetu griežos. Rīga, 2003. ISBN 9984-9233-4-7.
  5. ↑ JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
  6. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36859. sleja.
  7. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
  8. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  9. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  10. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  11. ↑ arhivi.gov.lv[novecojusi saite]
  12. ↑ OSP
  13. ↑ «Mainīts Līvānu novada Rudzātu pasta nodaļas darbības modelis un darba laiks | Līvānu novada pašvaldība». www.livani.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-12.
  14. ↑ Līvānu novada vēstis
  15. ↑ «Rudzātu vidusskolu plāno pārveidot par pamatskolu; absolventi dibina stipendiju skolas jauniešiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-12.
Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rudzātu_pagasts&oldid=4024284"