Samārijs

Samārijs
62	; 2; 8; 24; 18; 8; 2
	Sm; 150,36 g/mol
	[Xe]4f66s2
	; Samārija paraugs argona aizsargatmosfērā un sevišķi tīrs sublimēts samārijs
Oksidēšanas pakāpes	+3, +2
Elektronegativitāte	1,17
Blīvums	7520 kg/m3
Kušanas temperatūra	1345 K (1072 °C)
Viršanas temperatūra	2067 K (1794 °C)

Samārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sm un atomskaitli 62. Tas ir mīksts retzemju metāls, lantanīds. Samāriju iegūst no polimetāliskām rūdām. Samārija savienojumus lieto dažu veidu termiski izturīgiem magnētiem (samārija-kobalta magnēti) un, lai palielinātu stikla infrasarkanā starojuma absorbciju. Savienojumos samārijam var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +3. Samārijam nav nozīmīga bioloģiskā loma. Tas ir mazliet indīgs.

Īpašības

Tīrā veidā samārijs ir gaišpelēks, spīdīgs. Tam ir augsta kušanas temperatūra, tas ir, +1072 °C, bet blīvums ir 7520 kg/m³.

Izotopi

Dabā ir sastopami septiņi samārija izotopi, no kuriem pieci ir stabili (¹⁴⁴Sm, ¹⁴⁹Sm, ¹⁵⁰Sm, ¹⁵²Sm un ¹⁵⁴Sm). Atlikušie divi izotopi ir radioaktīvi. Samārija-147 pussabrukšanas periods ir 1,060×10¹¹ gadi, bet samārija-148 pussabrukšanas periods ir 7×10¹⁵ gadi.^[1] Mākslīgi ir iegūti samārija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 128 līdz 165.^[1]

Samārijam-147 un samārijam-148 ir raksturīga alfa sabrukšana, kā rezultātā rodas neodīms.

Izmantošana

No samārija un tā savienojumiem veido stiklu (satur samārija oksīdu), kas absorbē neitronus. Šādus stiklus izmanto caurspīdīgu bloku izgatavošanā kodolreaktoros. Radioaktīvo samārija izotopu ¹⁵³Sm izmanto vēža ārstēšanā. Samārija un kobalta sakausējumus izmanto magnētu gatavošanā; šie magnēti ir izturīgi pret magnētisko īpašību zaudēšanu. Samāriju izmanto arī kā katalizatoru, lai veiktu etanola dehidrāciju.

Vēsture

Samāriju 1879. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Tā nosaukums radies no samarskīta minerāla nosaukuma. No šī minerāla samārijs pirmo reizi tika izolēts. Savukārt samarskīta nosaukums radies no krievu kalnrūpniecības inženiera Vasilija Samarska-Bihoveca vārda. Līdz ar to var uzskatīt, ka šis ķīmiskais elements ir pirmais, kas nosaukts kāda cilvēka vārdā.

1903. gadā pirmo reizi tika iegūts samārijs relatīvi tīrā veidā, samārija hlorīda elektrolīzes rezultātā.