Silīcijs
| Silīcijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Attīrīta silīcija gabaliņš un silīcija monokristāls mikroshēmu ražošanai | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +4, −4 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,90 | ||||||
| Blīvums | kristāliskajai formai 2330 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1687 K (1414 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3173 K (3265 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 1000 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | (20 °C) 8433 m/s | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,21 nm | ||||||
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14. Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda SiO2 veidā, kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela (kristāliskā modifikācija), vai arī brūns pulveris (amorfā modifikācija). Savienojumos silīcijs parasti ir četrvērtīgs, lai gan eksistē arī ļoti nestabili divvērtīgā silīcija savienojumi. Oksidēšanas pakāpe parasti ir +4, iespējama arī -4 (silicīdos). Silīcijs var veidot savienojumus ar ūdeņradi (tāpat kā ogleklis), taču tie ir ievērojami nestabilāki un reaģētspējīgāki nekā analogie oglekļa savienojumi. Šādus silīcijūdeņražus sauc par silāniem. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī AFM zondes un citus mikroelektromehānisko sistēmu komponentus. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās un citiem mērķiem. Silīciju pievieno arī dzelzs sakausējumiem, lai palielinātu to elektrisko pretestību. Brīvā veidā silīciju parasti iegūst, reducējot no silīcija dioksīda ar magniju.
Silīcijs ir septītais izplatītākais elements Visumā[1] un otrs izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā[1] (25,7% no Zemes garozas masas)[2] aiz skābekļa. Dabiskais silīcijs sastāv no trim stabiliem izotopiem — silīcija-28 (92,230% no kopējā daudzuma dabā), silīcija-29 (4,683%) un silīcija-30 (3,087%).[3]
Silīciju 1824. gadā pirmo reizi brīvā veidā izdalīja zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: silīcijs |
- ↑ 1,0 1,1 «The Element Silicon» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-03-29.
- ↑ 2,0 2,1 «Silicon» (angliski). The Encyclopedia of Earth. Skatīts: 2011-11-06.
- ↑ «Isotopes of the Element Silicon» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-08-26.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Silīcijs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|