UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļmaķedonijā
Izskats
(Pāradresēts no UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maķedonijā)
Sarakstā apkopotas tās vietas Ziemeļmaķedonijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ziemeļmaķedonijas ir iekļauta 1 vieta (jaukts objekts), savukārt 3 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Ziemeļmaķedonija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1997. gada 30. aprīlī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums | Dienvidaustrumu reģions 41°7′1″N 20°48′6″E / 41.11694°N 20.80167°E |
1979 | Jaukti | i, iii, iv, vii | Reģions atrodas pie Ohridas ezera, pati pilsēta ir viena no vecākajām cilvēku apmetnēm Eiropā. Ēkas galvenokārt celtas starp 7. un 19. gadsimtu. Viena no vecākajām ēkām reģionā ir skāvu klosteris (Sv. Pentelejmona), kuram ir vairāk nekā 800 bizantiešu stila ikonas, kas veidotas no 11. gadsimta beigām līdz 14. gadsimtam. Pēc Tretjakova galerijas, Maskavā, šīs objekts tiek uzskatīts par vieno no vissvarīgākajām ikonu kolekcijām pasaulē.[2] | 99 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Slatinski Izvoras ala | Dienvidaustrumu reģions 41°34′45″N 21°13′02″E / 41.57917°N 21.21722°E |
2004 | Daba | vii, viii, ix | 1917 | |
Markovi Kuli | Pelagonijas reģions 41°21′41″N 21°32′18″E / 41.36139°N 21.53833°E |
2004 | Daba | vii, viii, ix | 1918 | |
Kokinas arhaiskā astronomijas vieta | Ziemeļaustrumu reģions 42°15′46″N 21°57′14″E / 42.26278°N 21.95389°E |
2009 | Kultūra | i, ii, iii | 5413 |