UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļmaķedonijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Ziemeļmaķedonijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ziemeļmaķedonijas ir iekļauta 1 vieta (jaukts objekts), savukārt 3 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Ziemeļmaķedonija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1997. gada 30. aprīlī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums Dienvidaustrumu reģions
41°7′1″N 20°48′6″E / 41.11694°N 20.80167°E / 41.11694; 20.80167
1979 Jaukti i, iii, iv, vii Reģions atrodas pie Ohridas ezera, pati pilsēta ir viena no vecākajām cilvēku apmetnēm Eiropā. Ēkas galvenokārt celtas starp 7. un 19. gadsimtu. Viena no vecākajām ēkām reģionā ir skāvu klosteris (Sv. Pentelejmona), kuram ir vairāk nekā 800 bizantiešu stila ikonas, kas veidotas no 11. gadsimta beigām līdz 14. gadsimtam. Pēc Tretjakova galerijas, Maskavā, šīs objekts tiek uzskatīts par vieno no vissvarīgākajām ikonu kolekcijām pasaulē.[2] 99

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Ziemeļmaķedonijā NESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Slatinski Izvoras ala Dienvidaustrumu reģions
41°34′45″N 21°13′02″E / 41.57917°N 21.21722°E / 41.57917; 21.21722
2004 Daba vii, viii, ix 1917
Markovi Kuli Pelagonijas reģions
41°21′41″N 21°32′18″E / 41.36139°N 21.53833°E / 41.36139; 21.53833
2004 Daba vii, viii, ix 1918
Kokinas arhaiskā astronomijas vieta Ziemeļaustrumu reģions
42°15′46″N 21°57′14″E / 42.26278°N 21.95389°E / 42.26278; 21.95389
2009 Kultūra i, ii, iii 5413

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]