Vladimirs Piguļevskis
| Vladimirs Piguļevskis | |
|---|---|
| 3. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1928. gads — 1931. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1889. gada 11. martā Krievijas Impērija (tagad  Baltkrievija) |
| Miršanas dati |
1958. gada 17. jūnijā (69 gadu vecumā) PSRS |
| Tautība | baltkrievs |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
| Profesija | pedagogs |
| Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
Vladimirs Piguļevskis (1889. gada 11. marts — 1958. gada 17. jūnijs) bija baltkrievu izcelsmes Latvijas pedagogs un politiķis. Bijis 3. Saeimas deputāts, pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vladimirs Piguļevskis piedzima 1889. gada 11. martā Minskā (pēc citiem datiem — Grodņā).[1] Mācijās Minskas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kuru absolvēja 1912. gadā.[1]
Piedalījies Pirmajā pasaules karā, iesaukts Krievijas armijas dienestā kā rezerves virsnieks. Vispirms dienējis artilērijā, pēc tam — aviācijā.[1] 1919. gadā sāka strādāt par pedagogu, organizēja baltkrievu skolas vispirms Ukrainā, tad Lietuvā. 1922. gadā ieradās Latvijā, bija baltkrievu vidusskolas skolotājs Daugavpilī un vidusskolas direktors Ludzā.[1] Piguļevskis iztulkoja Rūdolfa Blaumaņa lugu «Pazudušais dēls» baltkrievu valodā.[2]
1924. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP). 1927. gadā iecelts par Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Baltkrievu skolu pārvaldes priekšnieku.[1] 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no LSDSP saraksta Latgales apgabalā, amatā bija līdz 1931. gadam.
Pēc Otrā pasaules kara baltkrievu valodā iztulkoja vairākus latviešu literatūras darbus. 1950. gadā devās pensijā.[2] Miris 1958. gada 17. jūnijā.[2] Apglabāts Raiņa kapos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |