Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā.

Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils (vācu: Schloß Jürgenburg), līdz 1932. gadam Jaunpils, bija Livonijas ordeņa nocietinājums Zaubē pie Aizkraukles-Nītaures ceļa, kur tas šķērso Dzirnavupi, kas plūst no Augšezera uz Lejasezeru. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi atsevišķi ar kokiem apauguši līdz 1,5 metrus augsti pils torņa fragmenti uzkalnā, uz kura tagad atrodas sporta laukums.

Vēsture

Pils celšanas laiks nav zināms, pēc Johana Arnta uzskatiem tā uzcelta jau 1257. gadā, bet tam nav dokumentētu avotu. Jirgenburgas pils bija viena no Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem celtās nocietinājumu joslas, ko veidoja Ropažu - Mālpils - Nītaures - Zaubes (Jaunpils) - Skujenes ordeņpilis. Pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa landmaršaliem, kas rezidēja Siguldas pilī.

Pirmo reizi Zaubes pils pieminēta kādā Livonijas ordeņa mestra 1437. gada 22. augustā parakstītā dokumentā kā Svētā Jura pils (Jurgenborgh), pēc tam atkārtoti kā Jurgenburg (1464), Jurgesborg (1498), Georgenberg (1601), Giörgiens borg, Georgeburg, Jürgenburg (1680). 1482. gadā Jirgenburgas pili nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks. 1561. gada 22. martā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Jirgenborgas pili piešķīra ordeņa kancleram Jostam Klodtam (Jost Clodt, 1517-1572). Livonijas kara laikā Zaubes pili 1577. gada pilnīgi nopostīja krievu un tatāru karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Jurgensburgas pilsnovada citadeli (latīņu: arx Iurenborc, Юренборг). Pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Zaubes pili ieņēma zviedri, bet jau tajā pašā gadā Polijas-Lietuvas karaspēks pili (Georgenberg) atkaroja. Zināms, ka Zviedru Vidzemes laikā 1691. gadā Jirgenburgas pilī notika vilkaču prāva pret 85 gadus veco Tīsu.

Apraksts

Zaubes pils bija uzcelta no laukakmeņiem Dzirnavupes (Bērzupītes) labajā stāvkrastā pie Augšezera. Dienvidu pusē iepretim dzirnavu dīķim pacēlās četrstūrains pils tormis ar divus metrus biezām sienām un 5х6 metrus lietu iekštelpu. Pils pamati aizņēma 46-50х70 metrus lielu laukumu, tās dienvidaustrumu stūrī iekšpusē bija 24х8 metrus liela dzīvojamā ēka.

Ārējās saites

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)