Ziemeļosetija-Alānija
Ziemeļosetijas-Alānijas Republika | |||
Республика Северная Осетия-Алания Республикӕ Цӕгат Ирыстоны-Алани |
|||
|
|||
Pārvaldes centrs | Vladikaukāza | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu osetīnu | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Ziemeļkaukāza | ||
Platība | |||
- Kopējā | 7 987 km² | ||
Iedzīvotāji (2023) | |||
- Kopā | 680 748 | ||
- Blīvums | 85,23/km² | ||
- Tautas | osetīni (66,5 %) krievi (17,7 %) |
||
Pilsētas | 6 | ||
Rajoni | |||
Mājaslapa: http://parliament.osetia.ru/ | |||
Ziemeļosetijas-Alānijas Republika Vikikrātuvē |
Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kabardiju-Balkāriju rietumos un zieneļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļos, Čečeniju ziemeļaustrumos, Ingušiju austrumos, kā arī ar Gruziju (ieskaitot Dienvidosetiju) dienvidos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori.
Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Ziemeļkaukāzu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. 1784. gadā Ziemeļkaukāza pārvaldei krievi nodibināja Vladikaukāzas cietoksni. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Ziemeļosetijas teritorija ietilpa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.
1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu ASPR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).
1924. gada 7. jūlijā Kalniešu ASPR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Ziemeļosetijas APSR. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts 1942. gadā mēģināja ieņemt Vladikaukāzu.
1990. gada 20. jūnijā tika Ziemeļosetijas PSR, ko 1994. gada novembrī oficiāli pārdēvēja par Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļosetija-Alānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|