Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C 2025. gada janvāris bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvāri sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,9 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,6 mm, kas ir 152% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 15,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 8,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 23,7 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā.
Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C 2025. gada februāris bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā.
Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgājā sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — Liepājā vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, Ventspilī līdz 25,4 m/s, Saldū līdz 24,3 m/s.[1] Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet Durbē pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.[2][3]
Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā (+5,3 °C), Rēzeknē (+5,6 °C), Madonā (+5,9 °C) un Gulbenē (+5,9 °C). Vēl trījās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — Zosēnos (+5,6 °C), Ainažos (+6,0 °C) un Rūjienā (+6,2 °C).[4]
3. janvāris — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, vietām stipru, sniega segas biezums Mērsraga pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR vējš brāzmās sasniedza 24,6 m/s.[5][6]
4. janvāris — virs Latvijas atradās aktīvs ciklons, šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Daugavgrīvā (26,7 m/s) un Ventspilī (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, Jelgavā un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.[7]
7. janvāris — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, nesot sākumā sniegu, vēlāk sasalstošu lietu, veidojot pamatīgu apledojumu. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr Alūksnē vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.[8]
10. janvāris — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, Kuldīgā, Pāvilostā un Stendē ap 8–10 cm sniega.[9]
12. janvāris — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums Rūjienā sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, Saldū un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.[10]
18. janvāris — agrā pēcpusdienā Mērsragā tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +8,0 °C. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta 2007. gadā Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts Madonā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.[11]
22. janvāris — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī dūmaka pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.[12]
25. janvāris — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija Rucavā (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Stendē (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un Ainažos (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās (Skrīveros un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.[13]
26. janvāris — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – Bauskā, Dobelē, Mērsragā un Rīgā, +7,3 °C. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts 1990. gadā Rucavā un 2008. gadā Mērsragā. Jelgavā gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot 1999. gada rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.[14]
27.—31. janvāris — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra (+8,1 °CLiepājā), 28. janvāra (+9,2 °CRucavā), 29. janvāra (+8,1 °CRīgā) un 31. janvāra (+9,2 °CDaugavpilī) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords.
29. janvāris — teju visā Latvijā, izņemot Liepājas novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, Rīga bija vissiltākā vieta ar +8,1 °C, kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts 1992. gadā Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija 1989. gadā, kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.[15]
31. janvāris — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, +9,2 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.[16][17]
3. februāris — sniega un apledojuma dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija Dagdā, kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.[18]
6. februāris — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja saule un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels sals un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.[19]
Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā ziema. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais rudens.[20][21]
Atmosfēras spiediens jūras līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš 2015. gada marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks atmosfēras spiediens tika fiksēts 2008. gada 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).[22][23]
10. februāris — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Priekuļos (–13,6 °C).[24] Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās Gulbenē (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), Rūjienā (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela sniega sega.[25]
13. februāris — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un Ainažos gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja Madonā (–13,1 °C) un Daugavpilī (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, Daugavgrīvā precīzi līdz –9 grādiem.[26]
15. februāris — ik pa brīdim gubumākoņi no Rīgas līča, dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr Stendē naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.[27]
17. februāris — līča efekta ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā gubumākoņi atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā — 19 cm, Rīgas centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.[28] Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, Daugavpilī un Dagdā gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.[29]
20. februāris — Liepājas un Ventspils ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds (Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.[30]
24. februāris — valdot skaidram laikam naktī Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, Mērsragā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.[31]
28. februāris — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza migla, atbilstoši LVĢMC datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri Bauskā, 160 metri Skrīveros un 350 metri Zosēnos. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.[32]
3. marts — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot Alūksni un Dagdu, kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.[33]
Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāks bija Daugavpilī, +15,5 °C, kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.[34][35] Līdzīgi ļoti silts laiks bija 2014. gadā10. martā Dobelē.[36]
Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,3 °C. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1961. gadā, kad bija +12,3 grādi.
7. marts — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet Pāvilostas novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz +14,1 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1920. gadā Rīgā, kad bija +12,0 grādi.[37] Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.[38]
8. marts — trešo dienu pēc kārtas Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un Bauskā, kur gaiss iesila līdz +14,7 °C, kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds 2015. gadāKolkā.[39] Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā 2015. gada 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.[40]
10. marts — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, Liepājā gaiss iesila līdz pat +17,4 °C, kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.[41] Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija 1990. gada18. martā.[42] Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi (1961. gadā bija +15,2 grādi). Kolkā un Mērsragā bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.[43]
11. marts — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz +14,9 °C, tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un Latgalē termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un Kurzemes ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.[44]
14. marts — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija Alūksnē — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Zīlānos, kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.[45][46]
.jpg)
