Augstrozes pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Augstrozes muiža)
Jump to navigation Jump to search
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās.

Augstrozes pils (vācu: Hochrosen), līdz 16. gadsimtam Rozenu pils (vācu: Schloβ Rosen), bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.—16. gadsimtā senā Rozulas pilsnovada teritorijā pie Augstrozes Lielezera. Līdz mūsdienām saglabājušās 6—7 metrus augsti pils dienvidu mūra sienu fragmenti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstrozes pilsdrupas 19. gadsimtā.

Arhibīskapa vasaļa Rozena mūra pils uzcelta pie LimbažuValmieras lielceļa 14. gadsimtā. Vietvārds Rosula tiek skaidrots kā līvu vārda ros-ala ("Rosu novads") latinizēta forma un norāda par seno meslu atkarību no varjagiem rūsiem.[1]

Pirmo reizi Oto Rozenam izlēņotās Rozenu pils vārds rakstītajos avotos atrodams 1350. gadā, kad pēc viņa nāves Rīgas arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens Rozenu pili ar sētu (husz tho Rosen mit hofen) izlēņoja viņa dēliem Voldemāram un Henekam. 1428. gadā arhibīskaps Hennings Šarpenbergs pili pēc tās īpašnieka Hansa Rozena nāves izlēņoja brālēniem Valdemāram un Kerstenam Rozeniem. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili 1482. gadā nesekmīgi aplenca Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs.

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Augstrozes pils krieviski nodēvēta par Розен, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijā.

Poļu-zviedru kara laikā ēku ieņēma zviedru Sēdermanlandes hercogs Kārlis, bet 1601. gada vasarā pili nopostīja vaivads Šišinskis. Pils vairs netika atjaunota.[2]

1759. gadā Augstrozes pilsmuižu iegādājās Georgs Meijendorfs.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstrozes pils bija uzcelta 30 metrus augsta pakalna virsotnē, ko labi sargāja stāvās nogāzes. Pils pamatmūri apakšpusē biji celti no laukakmeņiem, bet augspusē no ķieģeļiem. Tie veidoja ovālu sienu 60 metru garumā un 42 metrus garu taisnu sienu ar vartiem dienvidu pusē. Ovālās sienas biezums bija 1,5—1,8 metri, bet taisnās 2,35 metri.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]