Pāriet uz saturu

Avoti (Rīgas apkaime)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Avotu iela (apkaime))
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Avoti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Avoti
Avotu iela pie krustojuma ar Matīsa ielu
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Platība 1,815 km²
Iedzīvotāju skaits 19 710 (2018)
Transports
Autobuss 13., 20., 50., 51., 52., 63.
Trolejbuss 5., 11., 13., 22.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Avoti (arī Avotu iela) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Avotu apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka DA daļā. Tā robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Latgales apkaimes apkaimēm. Avotu apkaimes robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela.

Avotu apkaimes kopējā platība ir 1,815 km², kas ir apmēram par 2/3 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 974 metri. Lielā mērā šīs apkaimes lokālais centrs ir Ziedoņdārzs, taču no saimnieciskā viedokļa ne mazāka nozīme ir visai apkaimes ZR daļas teritorijai starp Aleksandra Čaka un Avotu ielām.

Avotu apkaime ar vāciskajiem vietvārdiem 1876. gada Rīgas kartē.

Apkaime izveidojusies aiz 17. gadsimta priekšpilsētas ārējās robežas, ko veidoja Rodenburga grāvis pa tagadējās Dzirnavu ielas gaitu līdz tagadējai Marijas ielai.[1] 1771. gadā izstrādāja projektu, kas paredzēja izveidot jaunu nocietinājumu (palisāžu) joslu tagadējās Matīsa ielas apvidū. Pēc 1774. gada tagadējo Avotu apkaimi iedalīja Maskavas priekšpilsētā (vācu: Moskauer Vorstadt), kuras robeža tolaik gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu.

1810. gadā pirmo reizi minēta Avotu iela, kas savu nosaukumu ieguvusi no Maskavas priekšpilsētas dzeramā ūdens avotiem. No Lāčplēša ielas (Romanowka) līdz Ģertrūdes ielai (Schmiede Strasse) saukta par Mazo Avotu ielu, bet tās turpinājums par Lielo Avotu ielu. 1812. gada kara laikā priekšpilsētas ēkas nodedzināja. Pēc kara beigām Rīgas ģenerālgubernators Filipo Pauluči 1813. gadā lika sagatavot priekšpilsētu atjaunošanas plānu. Pēc lēmuma nojaukt Rīgas nocietinājumus Johans Daniels Felsko 1856. - 1857. gadā izstrādāja jaunu priekšpilsētu attīstības projektu.

19. gadsimta otrajā pusē tika aizbērts Rodenburga aizsarggrāvis. 1860. gadā Jaunās ielas posmu līdz Elizabetes ielai nosauca par Marijas ielu, bet 1885. gadā arī pārējo Jauno ielas daļu.

1866. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju Rīga—Orla, kas nošķīra tagadējo Avotu apkaimi no Latgales apkaimes apkaimes, bet 1872. gadā dzelzceļa līnija Rīga — Mangaļi (Mīlgrāvis) to nošķīra no vēlākās Dārzciema apkaimes. 1874. gadā pie dzelzceļa uzbūvēto Vācijas un Nīderlandes uzņēmējiem piederošo vagonu rūpnīcu pārveidoja par akciju sabiedrību "Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca".

1888. gadā Maskavas priekšpilsētu pārdēvēja par Maskavas pilsētdaļu (Moskauer Stadttheil) jeb "Maskavas Ārrīgu"[2] un sadalīja vairākos policijas iecirkņos. Turpinājās intensīva fabriku būve, kas ilga līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā.

Izglītības iestādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.
  2. Rīgas pilsētas plāns 1910. gadā[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]