Pāriet uz saturu

Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma

Vikipēdijas lapa
ETIAS zona
Eiropas valsts, kura pieprasa ETIAS
Eiropas karte
  Šengenas zona
  Valstis, kuras ir Šengenas zonā gaisa un jūras satiksmē
  Valstis de facto iesaistītas
  ES dalībvalstis ar līgumu apņēmušās nākotnē pievienoties Šengenas zonai
Valsts politika Valsts karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Veids Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas zona
Paredzētā īstenošana 2025, gads
Oficiālā ETIAS tīmekļa vietne travel-europe.europa.eu/etias
Valstis, kuras piemēros

Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) ir ieceļošanas prasība, ko ieviesa Eiropas Savienība attiecībā uz pilsoņiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības un kuri ieceļo Šengenas zonā, Bulgārijā, Kiprā un Rumānijā.[1]

ETIAS ir līdzīga citām elektroniskajām ceļošanas atļaujām, piemēram, ESTA Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī sistēmām, ko piemēro Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande un plāno piemērot Apvienotā Karaliste.

Paredzams, ka ETIAS sāks darboties 2025. gadā. [2] Pēc sistēmas darbības sākšanas būs attiecīgi sešu mēnešu pārejas un labvēlības periodi.[3]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisija pirmo reizi ierosināja ideju par elektronisko ceļošanas atļauju sistēmu 2016. gadā.[4] ETIAS oficiāli tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regulu (ES) 2018/1240. [5]

Ģeogrāfiskais tvērums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas valstis, kuras pieprasīs ETIAS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

30 Eiropas valstis pieprasīs, lai pilsoņiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības būtu ETIAS ceļošanas atļauja. Šīs valstis ir:[6]

Valstis, uz kuru valstspiederīgajiem attiecas ETIAS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešo valstu valstspiederīgajiem (kas nav ES dalībvalstis), kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības ir jāsaņem ETIAS ceļošanas atļauju. Šīs valstis ir:

Pieteikšanās ETIAS saņemšanai

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezvīzu ceļotājiem būs jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma veidlapa, izmantojot oficiālo ETIAS tīmekļa vietni (https://travel-europe.europa.eu/etias_en) vai oficiālo mobilo lietotni.[7]

Pieteikšanās ETIAS ceļošanas atļaujai izmaksās 7 EUR. Pieteikuma iesniedzēji, kas jaunāki par 18 gadiem vai vecāki par 70 gadiem, ir atbrīvoti no šā maksājuma. ES pilsoņu vai trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienībā, arī ir atbrīvoti no pieteikuma maksas.[8]

Paredzams, ka lielākā daļa ETIAS pieteikumu tiks apstrādāti dažu minūšu laikā. Dažos gadījumos process var aizņemt līdz 14 dienām, ja pieteikuma iesniedzējam tiek prasīts iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, lai pamatotu savu pieteikumu, vai līdz 30 dienām, ja pieteikuma iesniedzējs tiek uzaicināts uz interviju.[9]

ETIAS ceļošanas atļauja tiks piesaistīta ceļotāja pasei. Ceļošanas atļauja ir derīga ne ilgāk kā 3 gadus vai līdz pieteikumā izmantotās pases derīguma termiņa beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas ātrāk. Ja ceļotājs saņems jaunu pasi, viņam būs jāsaņem jauna ETIAS ceļošanas atļauja.[9]

Ar derīgu ETIAS ceļošanas atļauju ceļotāji, kuriem nav vajadzīga vīza, var ieceļot 30 Eiropas valstu teritorijā tik bieži, cik viņi to vēlas īstermiņa uzturēšanās nolūkā – parasti uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Tomēr tas negarantē ieceļošanu. Ierodoties pie robežas, robežsargs lūgs uzrādīt ceļotāju pasi un citus dokumentus un pārbaudīs vai tie atbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksā.[10]

Pieteikuma iesniedzējiem būs tiesības uz pārsūdzību, ja viņu ETIAS ceļošanas atļauja tiks atteikta, atcelta vai anulēta. Attiecīgās iestādes tajās Eiropas valstīs, kuras pieprasa ETIAS, izskatīs pārsūdzības.[11]

ES ir brīdinājusi ceļotājus par neoficiālām ETIAS tīmekļa vietnēm, norādot, ka, lai gan reāli uzņēmumi pārvalda dažas no šīm tīmekļa vietnēm, citas var būt krāpnieciskas.[12]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Eiropas valstis, kuras pieprasa ETIAS» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-04.
  2. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Kas ir ETIAS?» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-20.
  3. ↑ ES Publikāciju biroja portāls, jaunākā konsolidētā versija. «Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 236, 19.9.2018., Izdevums angļu valodā». Evropska unija, 2018-09-19. Skatīts: 2021-05-20.
  4. ↑ «Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas» (angļu). Eiropas Komisija. 2016-04-06. Skatīts: 2021-05-20.
  5. ↑ ES Publikāciju biroja portāls, jaunākā konsolidētā versija. «Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 236, 19.9.2018., Izdevums angļu valodā». Eiropas Savienība, 2018-09-19. Skatīts: 2021-05-20.
  6. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Eiropas valstis, kuras pieprasa ETIAS» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-04.
  7. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Kas ir ETIAS?» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-20.
  8. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Kas jums ir vajadzīgs, lai pieteiktos» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-08-12.
  9. ↑ 9,0 9,1 Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Kas ir ETIAS?» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-20.
  10. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietnee. «Kas ir ETIAS?» (angļu). Eiropas Savienība. Skatīts: 2024-06-20.
  11. ↑ ES Publikāciju biroja portāls, jaunākā konsolidētā versija. «Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 236, 19.9.2018., Izdevums angļu valodā» (angļu). Eiropas Savienība, 2018-09-19. Skatīts: 2021-05-20.
  12. ↑ Eiropas Savienības oficiālā ETIAS tīmekļa vietne. «Neoficiālo ETIAS tīmekļa vietņu izveide» (angļu). Eiropas Savienība, 2024-04-14.

Vanjski linkovi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiropas_ceļošanas_informācijas_un_atļauju_sistēma&oldid=4162294"