Pēteris Berģis

Pēteris Berģis
	Latvijas iekšlietu ministrs
	Amatā; 1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs
Prezidents	Jānis Čakste
Premjerministrs	Jānis Pauļuks
Priekštecis	Alberts Kviesis
Pēctecis	Alfrēds Birznieks
Dzimšanas dati	1882. gada 18. martā; Liezeres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1942. gada 21. janvārī (59 gadu vecumā); Soļikamska, Usoļlags, PSRS
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Demokrātiskais Centrs; Radikāldemokrātiskā partija
Profesija	jurists
Augstskola	Pēterburgas Politehniskais institūts; Kazaņas Universitāte

Pēteris Berģis (1882. gada 18. marts — 1942. gada 21. janvāris) bija latviešu jurists un politiķis.

Dzīvesgājums

Dzimis Liezeres pagasta "Eilātos".^[1]^[2] Pabeidza Pēterburgas Politehnisko institūtu un 1916. gadā Kazaņas Universitāti.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī Berģis atgriezās Latvijā. 1920. gadā bija viens no Latvijas delegācijas locekļiem miera sarunās ar Padomju Krieviju, bet vēlāk darbojās kā Latvijas-Lietuvas robežas šķīrējtiesas loceklis. Demokrātiskais Centra biedrs, vēlāk pievienojās Radikāldemokrātiskajai partijai. 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā. Pauļuka ministru kabinetā ieņēma iekšlietu ministra amatu no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs.

Strādāja par zvērinātu advokātu Rīgā. No 1927. gada līdz 1928. gadam Berģis bija žurnāla "Tautas Tiesības" redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā sarīkotajās "Tautas saeimas" vēlēšanās Berģis bija viens no kandidātiem Demokrātiskā bloka sarakstā, ko okupācijas varas iestādes neļāva iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā.^[3]

1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur 1942. gadā miris Usoļlaga nometnē Soļikamskā.

Atsauces

↑ «Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. 1929». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 11. martā.
↑ R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998.
↑ Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.

[1] «Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. 1929». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 11. martā.

[2] R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998.

[3] Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.

[1]

[2]

[3]