Pāriet uz saturu

Tehnēcijs

Vikipēdijas lapa
Tehnēcijs
43


2
13
18
8
2
Tc

98 g/mol

[Kr]4d55s2
    
Tehnēcija paraugi un tehnēciju-99 saturoša preparāta injicēšana ar ekranētu šļirci
Oksidēšanas pakāpes +2, +4, +5, +6, +7
Elektronegativitāte 1,9
Blīvums 11 000 kg/m3
Kušanas temperatūra 2430 K (2157 °C)
Viršanas temperatūra 4538 K (4265 °C)

Tehnēcijs (latīņu: technetium) ir ķīmiskais elements ar simbolu Tc un atomskaitli 43. Tas ir sintētisks elements — iegūts mākslīgi kodolreaktoros. Dabā tehnēcijs ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Tehnēcijs ir sudraboti pelēcīgs, kristālisks pārejas metāls, kas atrodas vienā apakšgrupā ar rēniju un mangānu, tādēļ to ķīmiskās īpašības ir samērā līdzīgas. Tehnēcijs ir radioaktīvs. Tehnēcijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes +2, +4, +5, +6 un +7. Izplatītākie savienojumi ir TcO2 un Tc2O7, oksidējošā vidē eksistē arī pertehnāta jons TcO4. Tehnēciju galvenokārt iegūst atomreaktoros no urāna-235. Pirmais mākslīgi iegūtais ķīmiskais elements.[1]

Pirms elements tika atklāts, daudzas elementa Nr.43 īpašības 1871. gadā paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs. Mendeļejevs atstāja šim elementam vietu paša veidotajā periodiskajā tabulā un nosauca to par ekamangānu (Em). 1925. gadā tika ziņots, ka ir atklāts Mendeļejeva paredzētais ķīmiskais elements.[2] Tam pat tika iedots nosaukums — mazūrijs (masurium), tomēr šis ziņojums netika apstiprināts.[2] Tikai 1937. gadā itāļu mineralogs Karlo Perrjers (Carlo Perrier) un fiziķis Emīlio Segrē (Emilio Segrè) ieguva tehnēcija izotopu 97Tc. To viņi ieguva no molibdēna parauga, kas tika bombardēts ar deitroniem. Tā kā šo elementu ieguva mākslīgi, to nosauca par tehnēciju, jo grieķu valodas vārds τεχνητός (technētos) nozīmē ‘mākslīgs’.[3] 1962. gadā tehnēcija izotopu 99Tc atrada arī urāna rūdās Āfrikā.[4]

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnēcijas dabā ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Tehnēcijs ir konstatēts S, M un N tipa zvaigžņu spektros.[4]

Tehnēcijam ir 36 mākslīgi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 85 līdz 120.[5] Visi tā izotopi ir nestabili (tas ir pats vieglākais no šādiem elementiem). Visstabilākie tehnēcija izotopi ir 97Tc un 98Tc, kuru pussabrukšanas periodi ir 4,2 miljoni gadu.[5] Arī izotopam 99Tc pussabrukšanas periods ir salīdzinoši liels — 211 tūkstoši gadu.[5]

Tehnēcija izotopu 99Tc (tā metastabilo kodola izomēru ar pussabrukšanas periodu 6 stundas) plaši izmanto medicīnā diagnosticējošajām pārbaudēm (scintigrāfijai). Tas tiek lietots par bēta starojuma avotu.

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 551. lpp.
  2. 2,0 2,1 «Technetium - historical information» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.
  3. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 779. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  4. 4,0 4,1 «Technetium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Isotopes of the Element Technetium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]