Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Latvijas Valsts prezidentu. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andris Bērziņš
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Vidzemes apgabala).jpg
Andris Bērziņš 2010. gadā
Latvijas Valsts prezidents
Amatā
2011. gada 8. jūlijs — pašlaik
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Valdis Zatlers

Dzimšanas dati 1944. gada 10. decembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Nītaure, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP (1985—1989)[1]
Dzīvesbiedrs(-e) Dace Seisuma
Profesija radioinženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu politiķis, pašreizējais Latvijas Valsts prezidents. Bijis Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas deputāts, vēlāk Unibankas prezidents, 10. Saeimas deputāts. 2011. gada 2. jūnijā ievēlēts par Valsts prezidentu, amatā stājies 2011. gada 8. jūlijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā (absolvējis 1962. gadā).[2] Dienējis padomju armijā. 1971. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē.[3] Mācījies arī LVU Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.[4]

No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons": no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988). PSKP biedrs kopš 1985. gada.[nepieciešama atsauce] 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.

1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[4]

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā kļuvis par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim.[4][5] No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja Latvenergo padomes priekšsēdētāja pienākumus.[6][7] No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.[8][9]

A. Bērziņš ir turīgs, viņa īpašumi ļauj viņu uzskatīt par miljonāru. Saskaņā ar VID publiskojamo datu bāzē atrodamo valsts amatpersonas deklarāciju, 2006. gadā, bez augšminētajiem, A. Bērziņš ieņēmis šādus amatus: SEB bankas prezidenta padomnieks, AS "Lode" padomes loceklis, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis, SIA "SEB līzings" padomes loceklis un AS "SEB atklātais pensiju fonds" padomes priekšsēdētājs. Šajā deklarācijā ir norādīti viņa īpašumā esoši 30 zemes īpašumi vairākos Latvijas pagastos. 2007. gada amatpersonas deklarācijā ir norādīts darījums, kurā viņš ieguvis 4 535 635 latus, pārdodot sev piederošās AS "Lode" akcijas.[10] Savukārt 2010. gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā, viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis vairāk par 1 000 000 latu, kā arī viņa īpašumā ir vairāk kā 30 nekustamie īpašumi dažādās Latvijas vietās.[11]

2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kā saraksta līderis un Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no ZZS.

Latvijas Valsts prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Bērziņš inaugurācijas dienā

A. Bērziņš iesaistījās 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. 2011. gada 23. maijā pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam.[12] Prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru un tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.[13] Amatā stājās 2011. gada 8. jūlijā,[14][15] kad beidzās V. Zatlera pilnvaru termiņš.

Ievēlēts 66 gadu vecumā, A. Bērziņš kļuvis par vecāko Valsts prezidentu Latvijas vēsturē,[16][17] apsteidzot pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kuru 1922. gadā šajā amatā ievēlēja 63 gadu vecumā.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis precējies divas reizes, piecu bērnu tēvs. Pirmā laulība ar Dzintru Bērziņu šķirta, tajā dzimuši divi bērni — Aigars Bērziņš un Eva Manavagude (dzīvo Zviedrijā).[18] Plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija, ka A. Bērziņam ir vēl divi ārlaulības bērni — meita Anete un dēls Edvarts, taču pats prezidents to oficiāli nav apstiprinājis.[19][20] 2011. gada jūlijā, īsi pirms stāšanās Valsts prezidenta amatā, apprecējies ar savu ilggadīgo draudzeni ārsti Daci Seisumu.[21] Pārim ir arī viens kopīgs bērns — dēls Kristaps Andris. A. Bērziņam ir arī seši mazbērni.[22]

2012. gada 3. septembrī, vedot jaunāko dēlu uz pirmo skolas dienu Rīgas Valda Zālīša pamatskolā, A. Bērziņš, sašutis par žurnālistu interesi, atļāvās draudēt televīzijas operatoram: "Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja...", kas radīja negatīvus viedokļus politologu un etiķetes speciālistu vidū.[23]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar Solvitu Āboltiņu, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Алексеев, Юрий (3 June 2011). Юрий Алексеев. Судьба президента (Russian). Delfi. Atjaunināts: 18 September 2011.
  2. Prezidents Bērziņš atkal apraudas uzrunas laikā. VIDEO. kasjauns.lv (2011. gada 2. septembrī). Atjaunināts: 2011. gada 2. septembrī.
  3. Bērziņš kļūs par Latvijas Valsts prezidentu. delfi.lv (2011. gada 8. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 Kluba biedri. ltn.lv. Atjaunināts: 2011.05.20.
  5. Unibankai jauns prezidents. diena.lv (2003.12.20.). Atjaunināts: 2011.05.20.
  6. Ievēlēta AS "Latvenergo" padomes vadība. FINANCENET (2006.12.22.). Atjaunināts: 2011.05.20.
  7. Latvenergo koncerna konsolidētie finanšu pārskati 2009. Latvenergo. Atjaunināts: 2011.05.20.
  8. Par LTRK prezidentu ievēl Andri Bērziņu. FINANCENET (2006.11.1.). Atjaunināts: 2011.05.20.
  9. LTRK prezidents Bērziņš noliek pilnvaras, startēs vēlēšanās. tvnet.lv (2010.06.07.). Atjaunināts: 2011.05.20.
  10. Valsts amatpersonu deklarācijas. Valsts ieņēmumu dienests.
  11. Bērziņš, visticamāk, nolems kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, Diena.lv
  12. ZZS pārstāvji prezidenta amatam izvirza Bērziņu. Apollo (2011.05.24.). Atjaunināts: 2011.05.24.
  13. Bērziņu ievēlē par Valsts prezidentu. tvnet.lv (2011. gada 2. jūnijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  14. Par Valsts prezidentu kļūst Bērziņš. tvnet.lv (2011. gada 8. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  15. Bērziņš nodod svinīgo solījumu un oficiāli stājas prezidenta amatā. delfi.lv (2011. gada 8. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  16. Bērziņš ‒ vecākais Latvijas prezidents. tvnet.lv (2011. gada 3. jūnijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  17. Bērziņš — vecākais Latvijas prezidents. delfi.lv (2011. gada 3. jūnijā). Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
  18. Zināmais un nezināmais par Andra Bērziņa un viņa draudzenes privāto dzīvi. NRA.lv (2011. gada 10. jūnijā). Atjaunināts: 2011. gada 26. decembrī.
  19. Valsts prezidenta kundze esot mātes cerībās. NRA.lv (2011. gada 25. novembrī). Atjaunināts: 2011. gada 26. decembrī.
  20. Prezidents neatklāj savu bērnu skaitu. Mango.lv (2011. gada 17. oktobrī). Atjaunināts: 2011. gada 26. decembrī.
  21. Prezidents Andris Bērziņš apprecējies. mango.lv (2011. gada 4. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 6. jūlijā.
  22. Jaunais prezidents nevieš skaidrību par saviem bērniem. kasjauns.lv (2011. gada 7. jūnijā). Atjaunināts: 2011. gada 6. jūlijā.
  23. Prezidents Bērziņš agresīvs: "Čaļi, pa galvu vajag, ja?". VIDEO Kasjauns.lv
  24. Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. tvnet.lv (2011. gada 7. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 7. jūlijā.
  25. Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. apollo.lv (2011. gada 7. jūlijā). Atjaunināts: 2011. gada 7. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Zatlers
Latvijas Valsts prezidents
2011. gada 8. jūlijspašlaik
Pēctecis: