Cesvaines viduslaiku pils
Cesvaines viduslaiku pils (latīņu: Castrum Zeessowe, vācu: Schloß Seßwegen, Zeswegen) bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās Vulfu dzimta seno pilsdrupu vietā uzcēla Cesvaines muižas kungu māju jeb jauno Cesvaines pili.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures avotos Cesvaines pilsēta (latīņu: urbs Zcessowe) pirmo reizi pieminēta 1209. gada Rīgas bīskapa līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi.[1] 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās letgaļu valsts Letijas zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu no zemes, kas bija pārgājusi Bebernines pakļautībā. 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1224. gadā bīskapa Alberta vasalis Konrāds no Ikšķiles apprecējis Visvalža meitu un saņēmis par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts, ieskaitot Cesvaines pilsnovadu.[2]
Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā pie nozīmīgā Kokneses - Alūksnes lielceļa uzcēla arhibīskapa mūra pili un pie šīs pils atradās pilsētiņa. Zināms, ka 1456. gadā no Cesvaines draudzes novada atdalījās arhibīskapa vasaļiem fon Tīzenhauzeniem piederošais Bērzaunes draudzes novads ar Bērzaunes pili kā pārvaldes centru. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma un daļēji nopostīja Livonijas ordenis. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Piebalgas, Smiltenes, Cesvaines un Kokneses pilīm.[3]
Livonijas kara sākumā Cesvaini ieņēma krievu karaspēks un Livonijas karalis Magnuss ap 1572. gadu pili piešķīra savam padomniekam Johanam Taubem. 1577. gadā krievi atkal uzbruka Cesvaines pilij, pils aizstāvji esot atteikušies padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem.
1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Cesvaines pilsnovada citadeli (latīņu: arx Czestvin, Чествин). Pēc līguma noslēgšanas Cesvaines pilsnovads kļuva Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas stārastiju. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.
Pilsdrupu apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No viduslaiku pils saglabājušies no laukakmeņiem mūrētās priekšpils rietumu sienas pamati ap 50 m garumā, 1,5 m platumā un nepilnu metru augstumā. Sienas dienvidu galā saglabājušās priekšpils dienvidrietumu stūra pusapaļā torņa drupas 1–2 m augstumā.[4]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Cesvaines pils plāns no Zviedrijas kara arhīva krājumiem -
Cesvaines pils drupas 19./20.gs. -
Cesvaines pilsdrupas mūsdienās -
Cesvaines pilsdrupas mūsdienās
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Cesvaine laiku lokos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. janvārī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.
- ↑ Karl von Löwis of Menar. Burgenlexikon für Alt-Livland. Rīga: Walters & Rapa, 1922
- ↑ Par krievu postījumiem mestrs Bernds fon der Borhs savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 410 lpp.
- ↑ «www.castles.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. martā. Skatīts: 2014. gada 29. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||