Dnipro

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dņepropetrovska)
Jump to navigation Jump to search
Dnipro
Дніпро
Dnipro
Karogs: Dnipro
Karogs
Ģerbonis: Dnipro
Ģerbonis
Dnipro (Ukraina)
Dnipro
Dnipro
Dnipro Ukrainas kartē
Dnipro (Dnipropetrovskas apgabals)
Dnipro
Dnipro
Dnipropetrovskas apgabala kartē
Koordinātas: 48°27′0″N 34°59′0″E / 48.45000°N 34.98333°E / 48.45000; 34.98333Koordinātas: 48°27′0″N 34°59′0″E / 48.45000°N 34.98333°E / 48.45000; 34.98333
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png Dnipropetrovskas apgabals
Pilsētas padome Flag of Dnipro.png Dnipropetrovskas pilsētas padome
Dibināta 1776
Pilsēta 1778
Platība
 • Kopējā 405 km2
Augstums 155 m
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 995 500
 • blīvums 2 486/km²
Pasta indekss 49000
Tālruņu kods +380 56(2)
Mājaslapa gorod.dp.ua
Dnipro Vikikrātuvē

Dnipro[1] (ukraiņu: Дніпро) ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes. Dnipropetrovskas apgabala centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz Kijevas un Harkovas) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts Aviatorskes pilsētciemats. Dnipro atrodas vairākas metaluģiskās un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā kosmiskās rūpniecības centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais Zaporožjes Sečas Kodakas cietoksnis. Pēc 1774. gada Kučuk-Kainardžas līguma Krievijas impērija ieguva kontroli pār Krimas hanistes zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas impērijas ķeizarienei Katrīnai II nosauca par Jekaterinoslavu ("Katrīnas slavu"). Pēc Jaunkrievijas guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc Krivijrihas—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja metalurģiskās un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela ebreju kopiena.[2]

Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp boļševikiem, Deņikina armiju un Mahno karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki. Ukrainas PSR laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dnipropetrovsku boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim atradās Vācijas okupācijā.

20. gadsimta vidū pilsētā sāka darboties rūpnīca "Južmaš" — starpkontinentālo ballistisko raķešu un mākslīgo Zemes pavadoņu ražošanas uzņēmums. Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ Dnipropetrovskai bija liela politiskā loma gan PSRS (PSKP CK bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā Ukrainā. No Dnipropetrovskas nāca tādi politiķi kā Leonīds Brežņevs, Leonīds Kučma, Jūlija Timošenko.

1995. gadā pilsētā sāka darboties metro. 2016. gada 19. maijā Augstākā rada nobalsoja par pilsētās pārdēvēšanu par Dnipro.[3]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dnipro vai tās apkārtnē dzimuši:

  • Oksana Bajula (Оксана Сергеевна Баюл) (1977) — daiļslidotāja;
  • Jeļena Blavatska (Елена Блаватская, Madame Blavatsky) (1831—1891) — teozofijas pamatlicēja;
  • Aleksandrs Galičs (Александр Аркадьевич Галич) (1918—1977) — krievu dziesminieks;
  • Iļja Kabakovs (Илья Иосифович Кабаков) (1933) — krievu mākslinieks;
  • Tatjana Navka (Татьяна Александровна Навка) (1975) — daiļslidotāja;
  • Vadims Sidurs (Вадим Абрамович Сидур) (1924—1986) — krievu tēlnieks;
  • Jūlija Timošenko (Юлія Володимирівна Тимошенко) (1960) — politiķe;
  • Kliments Vorošilovs (Климент Ефремович Ворошилов) (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks;
  • Jevgēņijs Vučetičs (Евгений Викторович Вучетич) (1908—1974) — padomju tēlnieks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]