Debesbraukšanas sala

Debesbraukšanas sala
Ascension Island
Salas karte (angļu val.)
Debesbraukšanas sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Atlantijas okeāns
Koordinātas	7°56′S 14°22′W
Platība	91 km²
Garums	13.8 km
Platums	11.5 km
Augstākais kalns	Grīnmauntins 859 m
Administrācija
Apvienotā Karaliste
Aizjūras teritorija	Svētās Helēnas Sala
Distrikts	Debesbraukšanas sala
Lielākā pilsēta	Džordžtauna (560)
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1100 (2007)
Blīvums	12.09/km²
Pamatiedzīvotāji	briti, amerikāņi
Debesbraukšanas sala Vikikrātuvē

Debesbraukšanas sala (angļu: Ascension Island) ir neliela vulkāniska sala Atlantijas okeāna vidusdaļā 1600 km no Āfrikas krastiem. Ietilpst Apvienotās Karalistes Svētās Helēnas Salas aizjūras teritorijā, kas atrodas 1287 km attālumā. Lielākā apdzīvotā vieta un galvaspilsēta ir Džordžtauna salas rietumos.

Salu atklāja portugāļu jūrasbraucējs Žuau da Nova 1501. gadā, bet netika sniedzis informāciju par savu atklājumu. Atkārtoti salu 1503. gadā Debesbraukšanas dienā atklāja cits portugāļu jūrasbraucējs Alfonss d'Albukerke, kurš salu nosauca par godu atklāšanas dienai. Sala bija neapdzīvota un ar minimālu augāju. Vienīgie salas iemītnieki bija jūras putni un bruņurupuči. Portugāļi salā nometināja kazas.

Salu sāka apdzīvot 1815. gadā, kad šeit tika nomitināts britu garnizons, kam vajadzēja nodrošināt Napoleona I izsūtījuma vietas Svētās Helēnas salā drošību pret iebrukumu.

2. Pasaules kara laikā ASV salā uzbūvēja lidlauku. 1960. gadā lidlauks kosmosa programmas ietvaros tika paplašināts, lai varētu nodrošināt Space Shuttle ārkārtas nosēšanos. Salā vienīgā saimnieciskā darbība notiek ap lidlauku un ar to saistītajām komunikācijām.

Ārējās saites

• Ascension Island Newspaper
• Debesbraukšanas salas administrācija
• Raķešu starti salā
• CIA World Factbook par salu Arhivēts 2010. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Cable and Wireless
• Debesbraukšanas salas koloniālā vēsture